Simboli, nevis rezultāts. Kā noritēja Trampa un Putina tikšanās Aļaskā

Donalds Tramps tikās ar Vladimiru Putinu pirmo reizi vairāku gadu laikā – Amerikas militārajā bāzē Ankoridžā Krievijas prezidentu sagaidīja sarkanais paklājs, goda eskorts un Baltā nama īpašnieka aplausi. Trīs stundas ilgās sarunas nedeva nekādus solījumus par pamieru Ukrainā, taču tās ļāva Putinam atgriezties pasaules arēnā, raksta BBC.

Pēc tikšanās Tramps paziņoja, ka ir apspriedis ar Putinu drošības garantijas Ukrainai un ieteicis Volodimiram Zelenskim piekrist vienošanai, kuras nosacījumi netika paziņoti.
Vladimirs Putins no Ankoridžas izlidoja labā noskaņojumā. Viņš nebija ticies ar Amerikas prezidentu kopš 2021. gada vasaras, nebija bijis Amerikas Savienotajās Valstīs kopš 2015. gada un pēdējos gados nav varējis ierasties lielākajā daļā pasaules valstu kā aizdomās turētais kara noziegumu izdarīšanā. Un tad Donalds Tramps uzaicina viņu uz pasaules skatuvi.
Krievijas prezidentam tika izklāts sarkanais paklājs, viņš tika sagaidīts Amerikas militārajā bāzē, ASV prezidents viņam vairākkārt aplaudēja (lai gan Baltā nama preses dienests vēlāk izgrieza šos kadrus no sava video sociālajos tīklos).
Grūti noticēt, ka vēl pirms nedēļas Donalds Tramps draudēja Putinam ar jaunām sankcijām, izvirzot ultimātus - vispirms uz 50 dienām, tad uz desmit, sakot, ka viņa pacietība gandrīz ir beigusies, raksta BBC.

Patiesībā Trampa vadībā ASV nav ieviesušas nevienu jaunu ierobežojumu paketi pret Krieviju: tās neatbalstīja ne februāra G7 sankcijas iebrukuma gadadienā, ne Lielbritānijas noteiktos jaunos ierobežojumus, ne Eiropas Savienības jūlijā apstiprināto Krievijas naftas cenu griestu samazinājumu.
Amerikāņu demokrāti kodīgi atzīmēja, ka Tramps "nolēma atbildēt uz Krievijas triecieniem Kijivai ar ierakstu sociālajos tīklos". Un tagad — ar personīgiem aplausiem. Pēc tikšanās Tramps paziņoja, ka neplāno ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju un tās tirdzniecības partneriem, lai gan savā lidmašīnā, dodoties uz tikšanos ar Putinu, ASV prezidents sacīja, ka, ja pamiers netiks panākts, viņš būs nelaimīgs.

Pēc trīs stundas ilgām sarunām Tramps atgriežas Vašingtonā bez nekā. "Vienošanās pastāv tikai tad, kad tā ir panākta," viņš teica pēc sarunām. To var interpretēt kā atzīšanu, ka viņš un Putins nevarēja vienoties par pamieru šeit un tagad. "Mēs vēl neesam sasnieguši šo punktu," piebilda Donalds Tramps.
Pēc tikšanās Tramps sniedza interviju "Fox News", kurā nedaudz precizēja savu nostāju. Viņš paziņoja, ka Putins vēlas "atrisināt problēmu" un ka Krievija un Ukraina ir tuvu vienošanās noslēgšanai. Tramps neminēja, kādi ir šīs vienošanās parametri vai kam Putins piekrita.
Tomēr viņš paziņoja, ka "tagad viss ir atkarīgs no prezidenta Zelenska". Pats Amerikas prezidents ir gatavs jau nākamnedēļ noorganizēt Putina un Zelenska tikšanos. "Pašlaik viņi [Krievija un Ukraina] gatavojas noorganizēt prezidenta Zeļenska un prezidenta Putina tikšanos. Un es nedomāju, ka es viņiem pat lūdzu to darīt. Ne jau tā, ka es vēlētos tur būt, bet es vēlos pārliecināties, ka tas tiek izdarīts," sacīja Tramps. No šiem vārdiem nav skaidrs, kas organizēs tikšanos - Maskava vai Kijiva.

Labās un sliktās ziņas

Tramps arī sacīja, ka viņš un Putins ir vienojušies daudzos jautājumos par Ukrainas drošības garantijām. Viņš arī teica, ka iesaka Zelenskim piekrist vienošanās noslēgšanai ar Putinu: "Krievija ir ļoti spēcīga valsts, bet viņi [Ukraina] tāda nav."
Kā norāda Edvards Rangs, bijušais augsta ranga ierēdnis Apvienotās izlūkošanas vienībā NATO galvenajā mītnē, ir svarīgi, ka Tramps nepiekrita apspriest "Ukrainas teritorijas apmaiņu" un neļāva Krievijas delegācijai paplašināt sanāksmes darba kārtību.
"Krievija, vismaz iekšēji, tikšanos pasniedza kā diskusiju par jautājumiem, kas ir daudz plašāki nekā karš Ukrainā. Amerikāņu pusē bija ļoti skaidrs: Ukraina ir vienīgais darba kārtības punkts," Rongs sacīja BBC.
"Labā ziņa ir tā, ka Ukrainai netika noslēgts slikts darījums, ar to labās ziņas beidzas," BBC sacīja ASV diplomātu veterāns Daniels Frīds, kurš 40 gadus strādāja Valsts departamentā, tostarp pārraudzīja ASV un Krievijas attiecības.
Problēma, kā saka Frīds, ir tā, ka Putins nav piekāpies: "Tramps centās panākt labu iespaidu, bet nav skaidrs, ko viņš panāca." Nav skaidrs, kāpēc samits vispār notika, saka pensionētais diplomāts. "Ideja radās no [ASV īpašā sūtņa Stīva] Vitkofa kļūdainā ziņojuma, ka Kremlis ir gatavs vienošanās noslēgšanai. Vai nu Putins visus maldināja, vai Vitkofs viņu pārprata, bet Krievija nebija gatava vienošanās noslēgšanai."

Jaunu tikšanos solījums

Žurnālisti, kas sekoja prezidentiem uz Ankoridžu, gaidīja preses konferenci.Vladimirs Putins reti sazinās ar tik daudziem neatkarīgiem korespondentiem, kādi šodien bija Aļaskā. Taču Krievijas prezidents, atklājot konferenci, nolasīja savu garo uzrunu no papīra lapas, izsakot Trampam komplimentu.
"Šodien mēs dzirdam prezidentu Trampu sakām: "Ja es būtu prezidents, nebūtu kara." Es domāju, ka tas patiešām notiktu. Es to apstiprinu, jo kopumā mēs ar prezidentu Trampu esam izveidojuši ļoti labu, lietišķu un uzticības pilnu kontaktu. Un man ir visi iemesli uzskatīt, ka, virzoties pa šo ceļu, mēs varam panākt - un jo ātrāk, jo labāk - konflikta beigas Ukrainā," sacīja Putins.
Atbildot uz to, Tramps vairākas reizes sauca savu kolēģi viņam pazīstamajā vārdā - vienkārši Vladimirs.

Neskatoties uz savu mīlestību pret publisku uzstāšanos un saskarsmi ar presi, Tramps, šķiet, centās pasargāt Putinu no nepieciešamības atbildēt uz jautājumiem. Pēc runu beigām abi vīrieši aizgāja, ignorējot žurnālistus, kas viņiem aiz muguras kliedza jautājumus. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs lēmumu atteikties no preses konferences skaidroja ar to, ka līderi ir snieguši "izsmeļošus paziņojumus".
Politologs Jevgēņijs Roščins BBC sacīja, ka vēl nav skaidrs, kā šī augstākā līmeņa sanāksme būtu jāinterpretē Ukrainai un Eiropai: no vienas puses, Tramps nemētājās ar vārdiem, kurus būtu grūti atsaukt, un neko neizlēma Ukrainas un Eiropas labā. "Bet varbūt viņš vēlas ar viņiem vienoties par kaut ko tādu, kas viņiem nepatiks," piebilst eksperts.
"Trampam bija nepieciešama tikšanās un solījums par vairāk tikšanās reizēm, lai paliktu uzmanības centrā. To viņš arī saņēma," BBC sacīja bijušais ASV valsts sekretāra palīgs Eiropas jautājumos Džeimss O'Braiens. Viņš sacīja, ka Putinam tagad ir pavērusies iespēja panākt savu, taču nav skaidrs, ko Tramps par to domā vai vai viņš varētu pārskatīt savu nostāju.
Edvards Rongs uzskata, ka tikšanās laikā Putins neapbūra Trampu. "Tās droši vien bija lielākās bailes - ka Putins apburs Trampu. Un Tramps ir spontāns, viņu var pārliecināt pieņemt lēmumu vai piekāpties," sacīja Rongs.

Solījums par jaunu tikšanos - un Tramps daudz runāja par gatavošanos šai tikšanās reizei intervijā "Fox" pēc sarunas ar Putinu - BBC sarunu biedram nešķiet liels sasniegums. Tikšanos var plānot, par to vienoties, bet, ja nav noteikts konkrēts datums, tad paziņojumi šajā sakarā ir bezjēdzīgi: "Tas paliks plāns. Tā ir lieta, par kuru var bezgalīgi vienoties, līdz tā sabrūk," sacīja Rongs.

Nav pusdienu

Ukraiņi, kas vēroja tikšanos Ankoridžā, baidās, ka sarkanais paklājs, iznīcinātāja eskorts un kopīgais brauciens prezidenta limuzīnā varētu nozīmēt, ka Baltā nama nostāja par karu Ukrainā atkal ir pietuvojusies Kremļa nostājai.
Bijušais Ukrainas vēstnieks ASV Valērijs Čalijs pauda vilšanos par silto uzņemšanu, ko Putins saņēma Ankoridžā.
"Pirmie iespaidi parasti ir precīzi. Militāristi izklāj Putinam sarkano paklāju tieši viņam tuvojoties (un nedaudz netrāpot). Viņi kopā aizbrauc ar automašīnu. Kādam (iespējams, žurnālistam) izdevās ASV prezidenta klātbūtnē skaļi pajautāt Putinam, vai viņš pārtrauks nogalināt civiliedzīvotājus. Putins žestikulēja, ka nedzird. Ir pretīgi un skumji to visu vērot."

"Jā, siltā sagaidīšana, sarkanais paklājs, Putina iekāpšana Trampa limuzīnā - tas viss, protams, izraisa negatīvu reakciju no ukraiņiem. Taču patiesībā tas ir diezgan tipiski Trampa stilam - vai tas būtu [Ziemeļkorejas līderis] Kims Čenuns, [Saūda Arābijas kroņprincis] Mohameds bin Salmans vai jebkurš cits - viņš vienmēr ir draudzīgs, viesmīlīgs, pretimnākošs," BBC sacīja Edvards Rongs, bijušais augsta ranga ierēdnis no Apvienotās izlūkošanas vienības NATO galvenajā mītnē.
Tomēr komunikācija starp Krievijas un Amerikas delegācijām nebija tik ilga, kā sākotnēji gaidīts. Tikšanās novērotāji gaidīja arī sarunas paplašinātā formātā un kopīgas vakariņas prezidentiem, taču nekas no tā nenotika.
Pēdējo reizi Donalds Tramps atcēla vakariņas ar savu viesi pēc vēsturiska strīda ar Volodimiru Zeļenski Ovālajā kabinetā.
Notikumi pirms ASV un Krievijas vakariņu atcelšanas, protams, ir daudz mazāk dramatiski nekā šīs sarunas. Toreiz bija kliedzieni un apsūdzības. Tagad ir komplimenti. Taču rezultāts ir tāds pats - nav rezultāta, ko varētu atzīt par sabiedrības nopelnu un lepni prezentēt plašākai sabiedrībai.
Lai gan tikšanās priekšvakarā Tramps paziņoja, ka sarunas nebūs auglīgas, viņš neplāno zvanīt Volodimiram Zeļenskim un Eiropas līderiem, sestdienas vakarā pēc Kijivas laika joprojām nebija apstiprinājuma, ka Tramps būtu zvanījis Zeļenskim. Savā garajā runā Vladimirs Putins ļāva noklusēt, ka cer, ka Kijiva un Eiropas valstis netraucēs "topošajam progresam" Ukrainas konflikta risināšanā.
“Ukraina un Eiropa ir rīkojušās pareizi, paziņojot Trampam savu viedokli. Tām jāturpina pieprasīt sankcijas pret Krievijas naftu un gāzi,” sacīja bijušais ASV valsts sekretāra palīgs Džeimss O’Braiens. “Pretējā gadījumā tās paliks malā, kamēr Tramps turpinās kontrolēt darba kārtību.”
No Kijivas viedokļa katastrofālais scenārijs vēl nav īstenojies: Donalds Tramps un Vladimirs Putins savā "vēsturiskajā" tikšanās reizē neapvienojās vēlmē izbeigt karu Ukrainā, piespiežot Ukrainu kapitulēt.
Atzinību nevar uzsmērēt uz maizes
Jau pirms samita sākuma Krievijas puse skaidri norādīja, ka vēlas apspriest ne tikai ar karu Ukrainā saistītos jautājumus. Un viena no svarīgākajām tēmām Putinam ir radikālas starptautisko attiecību sistēmas pārveidošanas perspektīva, kas izveidojās pēc PSRS sabrukuma.
2021. gadā Kremlis savu prasību izteica pilnīgi skaidri: rakstiskas garantijas, ka NATO nepieņems valstis, kuras Maskava uzskata par savu “vēsturisko ietekmes sfēru”. Saraksts ir apzināti plašs un neskaidrs, un tajā nepārprotami iekļauta ne tikai Ukraina, bet arī visas pārējās valstis, kas izveidojās pēc PSRS sabrukuma.
Ne Putins, ne Tramps tieši neatklāja, vai šī tēma tika apspriesta pašreizējās sarunās Aļaskā. Tomēr Putins pieminēja, ka, lai atrisinātu Ukrainas jautājumu, "ir jānovērš visi krīzes pamatcēloņi".
Politologs Jevgēņijs Roščins uzskata, ka Putins atkal ir runājis par Ukrainas iebrukuma "fundamentālajiem iemesliem": "Tas nozīmē, ka tikšanās laikā viņš atkal mēģināja atgriezties pie šīs sarunas, konkrēti, pie NATO paplašināšanās tēmas: Putins acīmredzami ir spītīgs."
ASV prezidents sacīja, ka cita starpā tika apspriests viens “ļoti būtisks punkts”, neprecizējot, kas tas ir. Tas viss skaidri norāda, ka Putins nav atteicies no savas vēlmes pārzīmēt pasaules ģeopolitisko karti.

Krievijas prezidents jau sen neslēpj savu apbrīnu pret PSRS un vēlmi atgriezties pie starptautisko attiecību modeļa, kurā lielās valstis sadala pasauli ietekmes sfērās. Šī prasība ir ļoti pretrunā ar pašreizējās Eiropas drošības sistēmas būtību. NATO dalībvalstīm no Baltijas un Austrumeiropas šī principa pieņemšana nenozīmētu tikai Ukrainas sakāvi; tā leģitimizētu pašu ideju, ka ietekmīgi kaimiņi var diktēt savus nosacījumus un pakļaut mazāku valstu suverenitāti.
Putins atkal cenšas izmantot karu Ukrainā ne tikai kā teritoriālu strīdu, bet arī kā sviru pasaules politikas strukturālai pārveidošanai. Viņš cenšas nodrošināt Krievijai tiesības ietekmēt rietumvalstu drošības arhitektūru.
Putina runa, kurā viņš uzsvēra Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu tuvumu, apstiprina šo hipotēzi: "Lai gan mūs šķir okeāni, mūsu valstis patiesībā ir tuvas kaimiņvalstis. Kad mēs satikāmies, izkāpām no lidmašīnām, es teicu: "Labdien, dārgais kaimiņ. Ir ļoti patīkami jūs redzēt labā veselībā un dzīvu." Un tas izklausās ļoti kaimiņiski, manuprāt, ļoti laipni. Mūs šķir tikai Beringa šaurums."
"Taču Tramps Putinam nav solījis neko attiecību normalizēšanas ziņā - jā, ASV viņš tika uzņemts visaugstākajā līmenī, atzinība Putinam ir svarīga, taču atzinību nevar likt uz maizes, to nevar pārvērst cietā valūtā," sacīja politologs Roščins. "Trampam ir jāpārtrauc izlikties, ka viņš ir panācis progresu, ja progresa nav," piebilda Daniels Frīds.