Onkoplāns par vēža zālēm diemžēl nav izpildīts

© Depositphotos

Veselības ministrija atzīst, ka visi onkoplānā paredzētie uzdevumi nav izpildīti, īpaši tas attiecas uz divām jomām – vēža ārstēšana ar inovatīviem medikamentiem un vēža saslimstības skrīnings.

Savukārt pacientu organizācijas un onkologi uzstājīgi pieprasa Vēža reģistru un datus, lai onkoloģisko slimību ārstēšanu varētu vispār novērtēt.

Jau top jauns plāns, vecais aizmirsts?

Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka pastāstīja, ka šā gada otrajā pusē Veselības ministrija iecerējusi sagatavot jauna onkoloģijas plāna projektu. Lai jaunu plānu izstrādātu, ministrija veidos piecu domnīcu ciklu, kur katras domnīcas mērķis būs dažādi onkoloģijas plāna rīcības virzieni, piemēram, skrīnings un agrīnā diagnostika vai dati, digitalizācija un vēža reģistrs. “Domnīcu norises laikā dalībnieki kopīgi pārskatīs rīcības virziena kontekstu - novērtēs esošo situāciju, noteiks izaicinājumus, kā arī identificēs esošā plāna iniciatīvas, lai veidotu vienotu izpratni par prioritātēm un aktualitātēm,” saka Sanita Janka. Domnīcu norise plānota no maija līdz jūnija vidum, pēc domnīcu norises rezultāti tiks apkopoti un iesniegti onkoloģijas plāna izstrādes komandai.

Jāatgādina, ka arī pašreizējā plāna izveidei un daudzu citu jautājumu apspriešanai Veselības ministrija izmanto domnīcu pieeju, tomēr vissvarīgākais būtu izvērtēt, vai plānā “sadomniekotais domnīcās” arī tiek izpildīts. “Tagad varam secināt, ka mums klibo atsaucība skrīningam, ir bijis daudz informatīvu kampaņu, tomēr rezultātus vēlētos labākus, tāpēc jādomā, kā tālāk,” atzina S. Janka. “Runājot par medikamentiem, mēs neesam onkoplānu izpildījuši. Rinda uz medikamentu iekļaušanu un piešķiršanu ir ļoti gara.” Pēc Sanitas Jankas skaidrotā, iemesls plāna neizpildei ir nepietiekams finansējums - no prasītajiem 68 miljoniem eiro onkoloģiskajām zālēm šogad ir piešķirti vien pieci miljoni eiro.

“Rakstot nākamo plānu, jāņem vērā, ka medikamenti onkoloģijā ir arvien jauni un jauni, tie ir efektīvi un dod iespēju pacientiem ilgāk dzīvot, un tas nozīmē, ka arvien lielākam pacientu skaitam tas ir jānodrošina,” skaidroja Veselības ministrijas speciāliste. “Mums būtu ļoti daudz pūļu jāveltī profilaksei un skrīningam, lai nebūtu tik lielas vajadzības pēc dārgām onkoloģijas terapijām.” Veselības ministrija plānojusi arī lemt par individuālās kompensācijas pacientiem turpmāko likteni, jo pašlaik šāda kompensācija ir 15 000 eiro, bet medikamentu izmaksas daudzkārt ir lielākas un pacienti nevar samaksāt. Piemēram, valsts piešķirt individuālo kompensāciju 15 000 eiro, bet zāles maksā 30 000 eiro.

Nav datu, nav reģistra, nav auditu

Vislielākie pārmetumi Veselības ministrijai no visām pusēm izskan saistībā ar datiem un Vēža reģistru. “Ja būtu Vēža reģistrs un dati par vēža saslimstības līmeni un ārstēšanu, tā rezultātiem, tad mēs varētu izvērtēt, kāda ir situācija un cik slimnīcas mums nepieciešamas onkoloģijā. Bet pašlaik mēs to nevaram,” sacīja onkoķirurgs Armands Sīviņš. “Ļoti trūkst datu digitalizācijas, jo mēs bez datiem neko neredzam un nevaram izvērtēt.”

Onkoloģisko pacientu organizācijas “Onkoalianse” pārstāve Olga Valciņa uzsvēra, ka pacientu organizācijas, protams, saka paldies par plānotajām domnīcām, tomēr ļoti svarīgi būtu izvērtēt pašreizējā plāna izpildi. “Mēs gribētu redzēt datus par vēža stadijām un dzīvildzes rādītājus - pirms ārstēšanas uzsākšanas, pēc tās, un mēs gribētu salīdzināt šos rādītājus pa slimnīcām, ārstiem, jo mums ir milzīga nevienlīdzība medicīnas aprūpes pieejamībā un kvalitātē. Bez datiem mums nekas neies uz priekšu, un mēs varēsim veidot domnīcas, cik gribam. Kamēr mums nav skaidru datu, cik ilgi pacients dzīvo pēc noteiktas ārstēšanas, ķīmijterapijas, operācijas dažādās Latvijas vietās, mēs uz priekšu netiksim,” viedoklī par onkoloģisko pacientu ārstēšanu skarba ir Olga Valciņa. Faktiski ar to, ka Latvijā joprojām nav pieejami dati par vēža saslimstību un ārstēšanu, tostarp medikamentu lietošanu un to rezultātiem, neapmierināti ir visi. Arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs uzsvēra, ka datu pieejamības nav.

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis sacīja, ka pagājušajā gadā esot pabeigta Vēža reģistra pirmā kārta, Nacionālais veselības dienests turpina strādāt ar papildinājumiem. Viņš sacīja, ka pacienta Vēža karte e-veselībā darbojas un notiek datu ievade - pašlaik dati ievadīti par 4000 pacientu.

“Onkoalianse” norāda, ka nav izpildīts vēl viens uzdevums - nav veikti klīniskie auditi. “Visaptverošā auditā var izvērtēt visu par konkrēta vēža ārstēšanu - sākot no aizdomām par vēzi līdz pat izārstēšanai vai cilvēka nāvei, lai noteiktu problemātiskās vietas vēža ārstēšanā,” skaidro Olga Valciņa. “Piemēram, visi zina, ka viena no šādām problemātiskām vietām ir magnētiskās rezonanses pakalpojums. Mums ir jāredz, kas ir izdarīts, lai novērstu šīs vājās vietas, cik ir iekārtu, cik speciālistu, cik finansējuma veselības pakalpojumam. Mēs neesam redzējuši nevienu klīnisko auditu!” Pacientu organizācijas aicina plānu rakstīt nevis uz trim gadiem, bet vismaz desmit.

Veselība

Veselības ministrija plāno atteikties no proporcionālā uzcenojuma medikamentiem un noteikt fiksētu piemērojamo uzcenojumu lieltirgotavām. Savukārt aptiekām uzcenojums veidosies no divām daļām – uzcenojuma par medikamentu iepakojumu un maksas recepti.