Veselības ministrija neplāno atteikties no iecerētās zāļu cenu reformas, un veselības ministram Hosamam Abu Meri pašlaik acīmredzot ir valdības atbalsts šo pārmaiņu realizēšanā, jo pēc tikšanās ar farmācijas nozares pārstāvjiem Veselības ministrija ziņo, ka “notikusi tikšanās un iebildumi pārrunāti”. Savukārt reformas kritiķi norāda, ka “nozare ar ministriju nevienojas par zāļu cenu reformas apturēšanu”, kas nozīmējot aptieku skaita un zāļu pieejamības samazināšanos.
Cīņā pret zāļu cenu reformu iesaistīta arī Latvijas Pensionāru federācija, kas reformu sauc par sasteigtu un sabiedrības cerībām neatbilstošu. Šodien Veselības ministrijas sagatavoto lēmumprojektu jau skatīs valdības sēdē, liecina Neatkarīgās rīcībā esošā informācija. Tas parāda, ka veselības ministra virzītai reformai ir arī valdību veidojošo politisko partiju akcepts.
“Visvairāk esam satraukti, ka samazināsies aptieku skaits tieši mazāk apdzīvotajās teritorijās, laukos,” saka Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja Aija Barča. Pie šāda secinājuma pensionāru organizācija nonākusi, izpētot Veselības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu par zāļu cenu noteikšanu. “Rūpīgāk iedziļinoties publiski pieejamajā informācijā par reformas būtību, mēs esam secinājuši, ka zāļu cenu samazinājums notiek tikai uz zāļu izplatītāju - apgādes uzņēmumu jeb lieltirgotāju un aptieku - mazumtirgotāju - cenu politikas regulējuma rēķina,” turpina Aija Barča. Senioru organizācija vaicā, kāpēc zāļu cenu samazināšanā netiek iesaistīts ne zāļu ražotājs, ne pārskatīta pievienotās vērtības nodokļa likme medikamentiem? Savā viedoklī federācija balstās uz lieltirgotavu un aptieku tīklu paustajām bažām par to, ka “šādas reformas rezultātā kompensējamo medikamentu cenas palielināsies, dārgie medikamenti var kļūt nepieejami, īpaši sirds un asinsvadu slimībām un onkoloģijā, un ievērojami samazināsies aptieku skaits nevis pilsētās, bet tieši lauku rajonos, kur zāļu uzcenojuma ierobežojuma dēļ farmaceiti vairs nespēs nopelnīt sev atalgojumu”.
Jāatgādina, ka Veselības ministrijas piedāvātā reforma paredz atteikties no procentuālās pieejas zāļu uzcenojuma mehānismā lieltirgotavām un aptiekām. Pašreizējo modeli Veselības ministrija sauc par necaurspīdīgu, kas var motivēt aptiekās pārdot pacientiem dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ir lētākas. Pašlaik uzcenojumi medikamentiem veidojas atkarībā no medikamenta cenas - jo lielāka cena, jo augstāku uzcenojumu var uzlikt. Jaunais modelis paredz ieviest vienu fiksētu uzcenojumu visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas lieltirgotavām un fiksētu uzcenojumu trīs cenu grupās aptiekām. Ražotāju zāļu cena nedrīkstēs pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā, cena kompensācijas sistēmā jānodrošina arī aptiekā recepšu zālēm ārpus kompensācijas. Tiks noteikts, ka ražotājs cenu izmaiņas varēs veikt tikai reizi 12 mēnešos.
No Veselības ministrijas skaidrojuma izriet, ka jaunais modelis attieksies arī uz ražotāju, tāpēc nevar apgalvot, ka “zāļu ražotāji netiek iesaistīti”, savukārt taisnība Pensionāru federācijai un citām organizācijām, kuras pauž iebildumus pret Veselības ministrijas plāniem, ir par pievienotās vērtības nodokli. To Veselības ministrija vismaz konkrētajā reformas plānā nepiedāvā samazināt.
Neapmierinātība ar plānoto zāļu cenu reformu sit augstu vilni, un arī pēc pēdējās tikšanās pie veselības ministra nekāda vienošanās nav panākta. Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija (tā apvieno lielākos aptieku tīklus Latvijā) “Neatkarīgajai” norāda, ka Veselības ministrija noraidījusi farmācijas nozares sabiedrisko organizāciju piedāvāto vienošanos par šīs reformas apturēšanu un turpmāku izstrādi ar nozari. Uz jautājumu, kāds ir nozares piedāvājums zāļu cenu samazinājumam, asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča saka: “Nozares piedāvājums ir solidāri iesaistīties visiem: gan valstij, arvien vairāk palielinot kompensējamo zāļu sarakstu un samazinot pievienotās vērtības nodokli - lai varam salīdzināt zāļu cenas ar Lietuvu un Igauniju, kas šobrīd nav iespējams, tāpēc visas runas, ka mums ir dārgāk, ir mīti, gan ražotājiem, pielīdzinot ražotāju cenas, gan aptiekām un apgādei.”
“Kopumā mums nav saprotams veids, kādā tieši ministrija plāno Latvijā samazināt cenas - ar jauno reformu samazināta būs tikai divu zāļu piegādes iedzīvotājam posmu izdzīvotspēja,” turpina K. Jučkoviča. “Cenas nekritīsies, jo mēs esam nepievilcīgā tirgū, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tās tikai celsies dažādu iemeslu - inflācijas un to seku, ražotāju cenu celšanas un deficīta dēļ.”
Izsekojot farmācijas nozares iebildumiem (faktiski tikai diviem trim nozares spēlētājiem nav iebildumu pret šo reformu pēc būtības), jāsecina, ka citu priekšlikumu, kā samazināt PVN zālēm, nav. Latvijā PVN visām zālēm pašlaik ir 12 procenti, kas jau ir samazināta nodokļa likme, bet Igaunijā - 12 procenti visiem medikamentiem, Lietuvā - pieci procenti kompensējamiem medikamentiem, pārējiem standarta - 21 procenta - likme. Veselības ministrijā jau pērn nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā vērtēja iespēju pārskatīt šī nodokļa likmi zālēm. Valdībā iesniegtajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību bija iekļauts priekšlikums noteikt piecu procentu nodokļa likmi recepšu zālēm. Pašreizējās zāļu cenu reformas ietvaros priekšlikumu par PVN samazināšanu patiešām nav, un, kā “Neatkarīgajai” sacīja veselības ministrs, “mēs nevirzām priekšlikumu nodokļa izmaiņām, jo šajā jomā strādā atsevišķa darba grupa, un šis jautājums ir kopā ar visiem budžeta jautājumiem”.
