Stradiņa slimnīcas Zinātniskais institūts uzsācis divus apjomīgus un veselības aprūpes jomā svarīgus pētījumus. Sadarbībā ar Veselības inspekciju tiks izvērtēta slimnīcās sniegtās veselības aprūpes kvalitāte sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību ārstēšanā, savukārt kopā ar Rīgas Dzemdību namu plānots izveidot instrumentu pēcdzemdību riska faktoru noskaidrošanā.
Stradiņa slimnīcas Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Austrumu slimnīcu, Rīgas Dzemdību namu un Veselības inspekciju ir uzsācis pētījumu par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti ārstniecības iestādēs, kas tiek realizēts valsts pētījumu programmas ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu. Pētījuma mērķis ir izvērtēt stacionārajās ārstniecības iestādēs sniegtās veselības aprūpes kvalitāti un atbilstību vadlīnijām un identificēt veselības aprūpes trūkumus vairākās veselības aprūpes jomās - sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā, onkoloģijā un mātes un bērna veselībā.
Stradiņa slimnīcas Zinātniskā institūta pētījuma vadošā eksperte Iveta Bajāre “Neatkarīgajai” stāsta, ka pētījums notiks piektā, ceturtā, trešā un otrā līmeņa medicīnas iestādēs, kur tiks izanalizētas 1500 Nacionālā veselības dienesta nejauši atlasītas slimību vēstures. Medicīnas dokumentāciju analizēs pētniecībā pieredzējuši ārsti pēc ekspertu izstrādātiem parametriem katrā jomā. Pētījuma rezultātā tiks identificēti veselības aprūpē nepieciešamie uzlabojumi un izstrādāti ieteikumi veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai katrā no trīs veselības aprūpes jomām.
“Šis pētījums pacientiem, ārstiem un valstij kopumā būs liels ieguvums. Pirmkārt, identificēsim un statistiski pierādīsim trūkumus trīs svarīgās veselības aprūpes jomās,” norāda pētījuma vadošais pētnieks profesors, kardiologs Andrejs Ērglis. “Otrkārt, sagatavosim ieteikumus, kas būtu maināms un uzlabojams, lai šos trūkumus novērstu. Treškārt, sapratīsim, ko darām labi, jo gan mediķiem, gan pacientiem ir svarīgi apzināties ne tikai Latvijas veselības aprūpes trūkumus, bet arī kvalitātes. Datu analīzi veiks pieredzējuši ārsti, tāpēc pētījuma rezultāti kalpos kā vadlīnijas veselības aprūpes attīstībai tuvākā nākotnē.”
Savukārt otrs pētījums, ko tāpat kā pirmo Stradiņa slimnīcas Zinātniskais institūts veic sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Dzemdību namu un citām Latvijas ārstniecības iestādēm, būs par pēcdzemdību depresijas riska faktoru novērtēšanu. Šī pētījuma mērķis ir radīt vienotu instrumentu savlaicīgai pēcdzemdību depresijas risku identificēšanai Latvijas iedzīvotāju vidū.
Pētījuma vadošā eksperte un Stradiņa slimnīcas dzemdību speciāliste Zane Krastiņa pastāstīja, ka, pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, 10 līdz 20 procenti sieviešu grūtniecības laikā un pēc dzemdībām piedzīvo psihiskus un uzvedības traucējumus, no kuriem visbiežāk tā ir tieši pēcdzemdību depresija. “Latvijā ar šo diagnozi 2022. gadā pie speciālistiem nonākušas tikai 38 sievietes, un mēs nezinām, cik sieviešu vēl būtu nepieciešama palīdzība,” atklāj Zane Krastiņa. “Instruments, kuru šobrīd pārbaudām, palīdzēs izzināt iespējamus pēcdzemdību depresijas riskus, sievietei esot jau grūtniecības periodā. Tas ir ļoti svarīgi, lai dzemdību speciālisti, ģimenes ārsti un citi kolēģi spētu savlaicīgi sniegt psiholoģisku vai medicīnisku palīdzību sievietēm un jaunajām māmiņām, kurām tas ir nepieciešams.”
Ārste stāsta, ka pēcdzemdību depresijas riski tiks izvērtēti, adaptējot pasaulē plaši izmantoto Edinburgas pēcdzemdību depresijas skalu un papildinot to ar sociāldemogrāfiskiem un specifiskiem jautājumiem par jauno māmiņu pieredzi un veselību. Arī šis pētījums norit otrā, trešā, ceturtā un piektā līmeņa medicīnas iestādēs, kur tiks intervētas 400 jaunās māmiņas. Intervijās iegūtie dati būs anonīmi, un tos analizēs pētniecībā pieredzējuši epidemiologi un dzemdību speciālisti. “Pētījuma rezultātā iegūsim Latvijai piemērotu un validētu Edinburgas pēcdzemdību depresijas anketu,” uzsver Zane Krastiņa.
Ar pēcdzemdību depresiju saistītie riski un iespējamās sekas ir nopietnas un Latvijā par to netiek runāts pietiekami bieži un atklāti, kas nereti liedz jaunajām māmiņām saņemt adekvātu palīdzību un atbalstu. Pēcdzemdību depresija var būt pamatā tam, ka sievietēm ir atkārtotas depresijas epizodes dzīves laikā, bipolāri afektīvi traucējumi, tāpat arī - paaugstināts kardiovaskulāro saslimšanu risks. Tas var ietekmēt arī bērnu - paaugstināts psihisko saslimšanu risks bērnam, agresīva un vardarbīga uzvedība bērnam. Depresija var novest arī līdz sievietes pašnāvībai.
Abus pētījumus finansē Latvijas Zinātnes padome valsts pētījumu programmas “Sabiedrības veselība” ietvaros.
Programmas kopējais finansējums ir 3,75 miljoni eiro, kas sadalīti uz trim gadiem. Programmu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijai valsts budžeta apakšprogrammai “Valsts pētījumu programmas” piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kā liecina Latvijas Zinātnes padomes informācija, pētījumi tiek īstenoti vienā projektā, kas konkursā ieguva visu pieprasīto finansējumu, un tas ir turpat viens miljons eiro jeb precīzi 998 551 eiro.
Kopumā šajā programmā tiks īstenoti pieci projekti, tostarp par iedzīvotāju veselības pratību, par Covid-19 ietekmi uz bērnu veselību, HIV jomā un citi.
