Zāļu dārdzības jautājumā pēkšņi īpaši aktivizējusies Konkurences padome. Veselības ministrijai ne tikai ir jāseko līdzi situācijai, kā mainās zāļu cenas jaunās reformas ietvaros, bet arī jāturpina darbs pie tālākām reformām farmācijas nozarē, kas vērstas uz zāļu pieejamības paplašināšanu, paziņojis Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
Tas ietver arī jaunu aptieku darbības modeli, kas būtu mērķēts uz konkurences veicināšanu starp tirgū jau esošām aptiekām, rodot iespēju un motivāciju jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai zāļu mazumtirdzniecībā.
Vienlaikus no Konkurences padomes vērtējuma izriet, ka pastāv vairāki riski, ar kuriem Veselības ministrijai jārēķinās. Piemēram, viens no tiem potenciāli varētu būt lieltirgotavu nevēlēšanās tirgot mazāk pieprasītas zāles: modelī, kur ir fiksēts uzcenojums par vienu zāļu iepakojumu, var rasties situācija, ka lieltirgotavas tirgos zāles, kurām ir augstāks pieprasījums. Tas nemotivēs izplatīt medikamentus, kuru patēriņš Latvijā ir mazāks, tādēļ atbildīgajām iestādēm būs jākontrolē, vai zāļu lieltirgotavas izpilda savus pienākumus, kas saistīti ar zāļu piegādi, norāda konkurences uzraugi.
Valdība nupat apstiprinājusi Veselības ministrijas sagatavotus grozījumus noteikumos par zāļu cenu veidošanas principiem, uzsākot zāļu cenu reformu. Jaunās izmaiņas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, un līdz šim datumam ir dots pārejas laiks visiem spēlētājiem sagatavoties izmaiņām. Jau valdības sēdē vairākas organizācijas, piemēram, aptieku pārstāvji, kritizēja Nacionālā veselības dienesta spēju ātri un saprotami, un bez kļūdām sagatavot e-veselību jaunajai sistēmai. Veselības ministrija apsolīja tam pieiet ar visu nopietnību.
Tas, ka valdība apstiprinās jauno reformu, bija nojaušams gan no veselības ministra komunikācijas publiskajā vidē, paužot pārliecinātību par valdības atbalstu, gan valdības sēdē no premjerministres Evikas Siliņas konkrētajiem jautājumiem un apņēmības panākt, ka lēmums tiek pieņemts un vairs netiek atlikts, paturot prātā, ka noteikumus nepieciešamības gadījumā varētu labot. Pēc valdības lēmuma savu prieku par to Veselības ministrija nemaz neslēpa, taču viens no grūtākajiem uzdevumiem tai ir vēl priekšā - vispirms izskaidrot šo jauno sistēmu un reformu kopumā Latvijas iedzīvotājiem, sākot ar to, kā, kad un cik būs jāmaksā uzcenojums par recepti, kā un cik būs jāmaksā par farmaceita pakalpojumu un kas tas galu galā būs. Veselības ministrija apgalvo, ka pat ar visiem šiem fiksētajiem uzcenojumiem recepšu cenas vienalga kritīsies. Visi nav vienisprātis, tāpēc valdība uzdevusi ministrijai sekot līdzi situācijai.
Lai arī valdības sēdē oponenti Veselības ministrijai aizrādīja, ka zāles Latvijā nebūt nav dārgākās Baltijā, Konkurences padome norāda, ka Latvijā pastāvošais medikamentu uzcenojumu modelis ir pacientam visnedraudzīgākais visā Baltijā - zāļu uzcenojumi un cenas Latvijā ir būtiski augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Uz šo apstākli vairākkārt ir norādījušas arī Valsts kontrole un Pasaules veselības organizācija. Ietekmi uz zāļu cenu atšķirību starp Baltijas valstīm atstāj atšķirīgs pievienotās vērtības nodoklis, bet vienlaikus būtiskāka atšķirība Baltijas valstīs ir ietverta normatīvajā regulējumā attiecībā uz zāļu cenu lieltirgotavās un aptiekās, proti, Lietuvā un Igaunijā ir noteikti maksimāli fiksēti uzcenojumi jeb “griesti” lieltirgotavas un aptiekas zāļu cenai, savukārt Latvijā lieltirgotavas un aptiekas uzcenojums vienmēr pieaug proporcionāli iepirkuma cenai, norāda Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, atsaucoties uz pašas vēl 2019. gadā izstrādātu Konkurences padomes ziņojumu par zāļu cenu veidošanos. Tagad šī situācija mainīsies un uzcenojumi būs fiksēti.
Jaunie Veselības ministrijas grozījumi paredz, ka zāļu ražotāja cena nedrīkstēs būt augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā, kā arī ražotāja noteiktā cena neatšķirsies gan kompensācijas sistēmā, gan ārpus tās. Konkurences padome faktiski atsaucas uz Veselības ministriju, kas norādījusi, ka jaunais modelis nodrošinās caurspīdīgu cenas veidošanu un to, ka pacienta kopējie izdevumi par recepšu zālēm būs ievērojami mazāki, nekā tas ir pašlaik. Plānots ieviest fiksētu uzcenojumu recepšu zālēm, kas potenciāli samazinās zāļu cenu pacientiem. Konkurences padome vērš uzmanību, ka zāļu gala cena aptiekās ir atkarīga gan no spēkā esošiem zāļu uzcenojumu noteikumiem, gan no zāļu ražotāja noteiktās cenas, kur secīgi gan lieltirgotavas, gan aptiekas piemēro cenai savu uzcenojumu.
Konkurences padome ir sniegusi atzinumus par Veselības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem, konceptuāli atbalstot to tālāku virzību, tomēr padome vērš Veselības ministrijas uzmanību uz iespējamiem riskiem, kas saistīti ar paredzētajiem grozījumiem, piemēram, viens no riskiem ir iespējamā zāļu cenu iesaldēšana, kas var radīt negatīvas sekas, jo tas neveicinās zāļu cenu kritumu, bet gan cenu pieaugumu. Tāpat risks ir arī apstāklī, ka modelī, kur ir fiksēts uzcenojums par vienu iepakojumu, var rasties situācija, ka lieltirgotavas tirgos zāles, kurām ir augstāks pieprasījums. Tas nemotivēs izplatīt medikamentus, kuru patēriņš Latvijā ir mazāks, tādēļ atbildīgajām iestādēm būs jākontrolē, vai zāļu lieltirgotavas izpilda savus pienākumus, kas saistīti ar zāļu piegādi.
Konkurences padome paļaujas, ka Veselības ministrija ir veikusi korektus aprēķinus, kā arī balstījusies uz ekspertu priekšlikumiem un ir veikusi atbilstošākā zāļu cenu modeļa izvēli Latvijas tirgus situācijai. “Ņemot vērā, ka paredzētie grozījumi attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgi, Konkurences padomes ieskatā nav sagaidāma būtiska ietekme uz konkurences apstākļiem tirgū, tomēr nav izslēgts, ka izvēlētais modelis var ietekmēt vidējo un mazo uzņēmēju darbību zāļu izplatīšanas tirgos,” saka J. Gaiķis.
Konkurences padomē uzsver, ka noteikti ir jāveic analīze par jaunā zāļu uzcenojuma modeļa efektivitāti un jāgatavo regulāri informatīvie ziņojumi Ministru kabinetam ar priekšlikumiem ieviestā modeļa attīstībai, bet konkurences novērtēšanai aptieku tirgū nepieciešama jauna pieeja.
Veselības ministrijai jāturpina tālākas reformas farmācijas nozarē, kas vērstas uz zāļu pieejamības paplašināšanu, norāda J. Gaiķis. “Tas ietver arī jaunu aptieku darbības modeli, kas būtu mērķēts uz konkurences veicināšanu starp tirgū jau esošām aptiekām, rodot iespēju un motivāciju jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai zāļu mazumtirdzniecībā.” Līdz šim Konkurences padome konstatējusi, ka zāļu mazumtirdzniecībā - aptiekās - pastāv augstas administratīvās barjeras - aptieku skaita un izvietojuma ierobežojumi administratīvajās teritorijās, kurus nosaka valdības izdoti noteikumi. Atsevišķās administratīvajās teritorijās, piemēram, lielākajās pilsētās - Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un citās - faktiski ir būtiski ierobežota vai izslēgta konkurence. Šādās teritorijās vienīgais veids, kā tirgū var ienākt konkurents, ir jau esošas aptiekas nopirkšana vai izmaiņas likumos. Konstatēts, ka ir tādas apdzīvotas vietas, kur visas aptiekas 100 procentu apmērā pieder vienam komersantam.
