Aptiekāri sašutuši par jauno zāļu modeli

© Gints Ivuškāns/F64

Cita pēc citas no dažādām farmaceitus pārstāvošām organizācijām birst neapmierinātības pilnas vēstules: aptiekāri nav apmierināti ne tikai ar jauno Veselības ministrijas izplānoto zāļu uzcenojumu sistēmu, bet arī ar valsts iestādes komunikāciju un nespēju ieviest pārmaiņas.

“Cietējs būs farmācijas speciālists, kam šī piedāvātā cenu reforma būs jāaizvirza līdz katram aptiekas apmeklētājam,” saka Latvijas Farmācijas biedrības prezidente Dace Ķikute.

Veselības ministrija izstrādājusi jaunu cenu veidošanas modeli recepšu zālēm. Viens no tā mērķiem ir samazināt uzcenojumus recepšu zālēm, par ko ilgstoši runā veselības nozares speciālisti un pacientu organizācijas. Pēc smagām sarunām Veselības ministrija virza izskatīšanai noteikumu grozījumus, taču ar tiem atkal neviens nav apmierināts, un protesta vēstules jau aizsniegušas premjerministri, kurai lūdz apturēt šo grozījumu izskatīšanu. Līdzīgs liktenis pirms gada bija Veselības ministrijas ziņojumam par zāļu uzcenojumiem, kuru toreizējai ministrei neizdevās virzīt tālāk.

“Neatkarīgā” rakstīja, ka jaunais modelis izstrādāts, pārskatot visu iesaistīto dalībnieku nosacījumus zāļu piegādē pacientiem. Veselības ministrijas piedāvājums paredz atteikties no proporcionālā uzcenojuma un noteikt fiksētu piemērojamo uzcenojumu lieltirgotavām. Savukārt aptiekām uzcenojums veidosies no divām daļām - uzcenojuma par medikamentu iepakojuma un no maksas par recepti. “Maksa par receptes apkalpošanu ir daļa no aptiekas ieņēmumiem, ko pašlaik pacients maksā ar neskaidro un pārmērīgo uzcenojumu un kas stimulē vairāk pārdot dārgākas, nevis vienlīdz efektīvas zāles, bet lētākas zāles,” saka Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. Maksa par recepti solidāri tiktu apmaksāta no valsts un pacienta puses. Lai arī tiktu ieviesta šāda maksa, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, ieviešot visas iecerētās pārmaiņas, recepšu zāles kļūtu lētākas. Veselības ministrs Hosams Abu Meri intervijā “Neatkarīgajai” apgalvo, ka jaunais modelis nodrošinās recepšu zāļu cenu samazināšanos par 15 līdz 20 procentiem.

Bažas par farmaceitu nākotni

Latvijas Farmaceitu biedrība kopumā atbalsta farmaceita pakalpojuma ietveršanu zāļu cenā, tomēr nepiekrīt Veselības ministrijas korekcijas summām, tas ir, piemērojamajiem uzcenojuma koeficientiem. “Tā kā par visām recepšu zālēm valsts paredz prognozējamu valsts budžeta summu, ko samaksāt aptiekām, rodas pamatotas bažas par to, kādu atalgojumu šādā sistēmā varēs saņemt farmācijas speciālists,” komentē Farmaceitu biedrība. “Nevaram prognozēt, kādā mērā tiks ietekmēta speciālistu darba samaksa, bet pastāv risks, ka sāksies nevienlīdzīga konkurence starp vertikāli integrētajiem aptieku uzņēmumiem un individuālajām aptiekām.”

Dace Ķikute uzsver, ka cietējs būs farmācijas speciālists, kam “šī piedāvātā cenu reforma būs jāaizvirza līdz katram aptiekas apmeklētājam”. Pēc farmaceitu domām, uzņēmēju uzstādījumi pārdot bezrecepšu zāles, uztura bagātinātājus un citas preces, kuras aptiekai nes lielākus ienākumus, nemazināsies, tāpēc piedāvātais cenu modelis nenodrošinās labāku pakalpojuma kvalitāti un nemazinās aptieku atkarību no lieltirgotavām. Farmaceiti, aizstāvot savas tiesības, arī jautā, vai un kā tiks iezīmēta nauda par farmaceita pakalpojumu (saskaņā ar Veselības ministrijas modeli, maksa par recepti būtu 2,5 eiro un maksa par farmaceita pakalpojumu 1,5 eiro), jo principā šī nauda var aiziet kaut nodokļu parādu segšanai.

Vēl farmaceiti nav apmierināti, ka noteikumos plānots iekļaut, ka šī samaksa par farmaceita pakalpojumu būs tikai “pie pirmreizējās izsniegšanas”, jo te var rasties dažādas interpretācijas, vai zāles izsniedz pirmo reizi vai otro. “Neatkarīgā” rakstīja, ka Veselības ministrija te domājusi, ka pacienti, kuriem zāles izraksta uz ilgāku laika posmu, par recepti varēšot maksāt tikai vienu reizi.

Farmaceiti iemesti nevienlīdzīgā cīņā

Pēc Farmaceitu biedrības domām, vispirms būtu jāpanāk farmaceita reāla klātbūtne aptiekā vismaz astoņas stundas dienā kā Lietuvā, jānovērš “čaulas aptieku” darbība - tas ir tādas aptiekas, kuras atvērtas dažas stundas nedēļā vai kur ir aizdomas par to, ka farmaceits ir tikai izkārtne. Biedrība atzīst, ka tai nav praktiskas iespējas analizēt ieņēmumu prognozi, piemēram, mazajām aptiekām, taču, pēc neoficiālas informācijas, tām jau tagad ir problēmas iegādāties dārgākus medikamentus, jo trūkst apgrozāmo līdzekļu. Farmaceiti arī bažījas par Nacionālā veselības dienesta kapacitāti izpildīt visus pienākumus un nodrošināt aptiekām savlaicīgus maksājumus, jo samaksa būs jāgaida, kas ir “vēl viens arguments individuālo aptieku nevienlīdzīgai konkurencei ar vertikāli integrēto aptieku ķēdēm”.

Kopumā astoņas farmācijas nozares organizācijas aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu apturēt noteikumu virzību un iespējami drīz tikties ar farmācijas nozari. Latvijas Aptieku biedrības vadītāja Agnese Ritene saka: mūsu ieteikumi arī nav ņemti vērā, un kompromisi nav rasti. “Uzcenojuma modelis rada lielus riskus individuālo aptieku pastāvēšanai un vēl vairāk nostiprina vertikāli integrēto struktūru pozīcijas tirgū. Pirmās tiks slēgtas aptieku filiāles un mazās aptiekas lauku reģionos, jo tām nav lieltirgotavu aizmugures,” sacīja A. Ritene.

Fiksētos uzcenojumus iesaka PVO

Pasaules veselības organizācija (PVO) ceļvedī medikamentu pieejamības uzlabošanai Latvijā norādījusi, ka faktisko cenu (bez PVN) salīdzinājums Baltijas valstīs (tiesa, tas veikts vēl 2019. gadā) atklāj, ka ražotāji Latvijā lielākoties nosaka zemākas ražotāja cenas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tas nenodrošina labāku piekļuvi medikamentiem, jo lielāku uzcenojumu un augstākas pievienotās vērtības nodokļa likmes dēļ daļa zāļu Latvijas aptiekās tiek pārdotas par augstākām cenām nekā pārējās Baltijas valstīs. PVO aicināja noteikt starptautisko zāļu cenu salīdzināšanu arī nekompensējamām zālēm; tāpat kā Igaunijā ieviest vienotu zāļu uzcenojumu modeli kompensējamām un nekompensējamām zālēm; izrakstot nekompensējamas zāles, uzlikt par pienākumu receptē norādīt tikai zāļu aktīvo vielu, bet uzcenojumu vietā piemērot zemus fiksētos līdzmaksājumus. Arī Valsts kontrole konstatēja: saskaņā ar kārtību, kādā aprēķina kompensējamo zāļu cenas, pieaugot ražotāja cenai, lieltirgotavas uzcenojums turpina neierobežoti palielināties, savukārt aptiekas uzcenojumam noteikti “griesti”. Salīdzinājumam - Lietuvā un Igaunijā, sasniedzot noteiktu zāļu cenas slieksni, tiek piemērots fiksēts uzcenojums gan lieltirgotavām, gan aptiekām.

Veselība

Zāļu dārdzības jautājumā pēkšņi īpaši aktivizējusies Konkurences padome. Veselības ministrijai ne tikai ir jāseko līdzi situācijai, kā mainās zāļu cenas jaunās reformas ietvaros, bet arī jāturpina darbs pie tālākām reformām farmācijas nozarē, kas vērstas uz zāļu pieejamības paplašināšanu, paziņojis Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Svarīgākais