Latvijas vīriešiem paredzamais mūža ilgums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Piemēram, salīdzinājumā ar Zviedrijas vīriešiem Latvijas stiprais dzimums dzīvo vidēji par desmit gadiem īsāku mūžu. Latvijas vīriešu mūža ilgums ir arī apmēram par desmit gadiem īsāks nekā Latvijas sievietēm.
Atšķirības pa dzimumiem dažādos veselības rādītājos novēro arī citās valstīs, tomēr Latvijai šīs atšķirības ir ļoti lielas - galvenokārt augstās priekšlaicīgās mirstības dēļ, ko varētu novērst, “Neatkarīgajai” norāda Slimību profilakses un kontroles centra Neinfekciju slimību datu analīzes un pētījumu nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe Jolanta Skrule.
Centrālā statistikas pārvalde nupat nāca klajā ar jaunu un interesantu datu apkopojumu un analīzi, kas veikta sadarbībā ar demogrāfu Ilmāru Mežu. Statistiķi publicējuši vēsturiskos 1924.-1943. gada datus par jaundzimušo paredzamo mūža ilgumu Latvijā, kas ļauj apskatīt šo rādītāju simt gadu griezumā. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums ir gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie bērni, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija dzimšanas gadā.
Tā kā šos datus apkopo pēc dzimumiem, mēs varam paskatīties, kāds tad bija un ir vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem un sievietēm, un dati, no vienas puses, nepārsteidz, bet no otras puses - tie parāda ļoti bēdīgu ainu. Paredzamais mūža ilgums kopumā mums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, bet vīriešu paredzamais mūža ilgums ir ļoti būtiski īsāks nekā sievietēm, un Latvijas vīrieši dzīvo būtiski īsāku mūžu (protams, vidēji) nekā vidējais eiropietis.
Izpētot datus, jāsecina, ka atšķirīgs mūža ilgums sievietēm un vīriešiem ir bijis faktiski visu simt gadu periodu, tomēr, ja 1924. gadā vīriešu un sieviešu mūža ilgums atšķīrās par sešiem gadiem, tagad atšķirība ir desmit gadi.
1924. gadā paredzamais mūža ilgums Latvijā bija 53,1 gads (sievietēm - 56,4, vīriešiem - 49,9). Līdz Otrajam pasaules karam paredzamais mūža ilgums pieauga par septiņiem gadiem un 1938. gadā dzimušajiem bija 60,1 gads (sievietēm - 62,9, vīriešiem - 57,1). Karam sākoties, mūža ilgums strauji kritās, bet tāpat kā mūsdienās sievietēm mūža ilgums bija garāks nekā vīriešiem - vidēji par 5,7 gadiem.
Kopš deviņdesmitajiem gadiem mūža ilgums Latvijā kļuvis par sešiem gadiem garāks, 2023. gadā tas sasniedzis 75,5 gadus (sievietēm - 80,4, vīriešiem - 70,4). Covid-19 pandēmijas dēļ paredzamā mūža ilgums kritās par 2,5 gadiem, salīdzinot ar 2019. gadu, bet 2023. gadā tas atkal pieauga - par vienu gadu.
Kopumā, kā norāda statistikas eksperti, simt gadu laikā vidējais paredzamais mūža ilgums ir pieaudzis par 22,4 gadiem - no 53,1 līdz 75,5. Sieviešu mūžs ir kļuvis par 24 gadiem garāks (no 56,4 līdz 80,4), vīriešu - par 20,5 gadiem (no 49,9 līdz 70,4).
Pēdējā desmitgadē sievietes dzīvo par deviņiem līdz desmit gadiem ilgāk nekā vīrieši. Ilgākais paredzamais mūža ilgums simt gadu vēsturē bija 2019. gadā - vidēji 75,6 gadi, arī vīriešiem - 70,8.
1924. gadā Eiropas valstīs vidējais paredzamais mūža ilgums svārstījās no 46,3 Spānijā līdz 62,9 gadiem Nīderlandē. Latvijas (53,1 gads) rādītājs bija zem Eiropas valstu vidējā (56,3 gadi), bet virs par Itālijas, Somijas un Spānijas.
2022. gadā jaundzimušā vidējais paredzamais mūža ilgums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs bija 80,6 gadi (sievietēm - 83,3, vīriešiem - 79,9). Garākais mūžs bija Spānijā, Zviedrijā, Luksemburgā un Itālijā - vidēji 83 gadi. Paredzamais mūžs zem 76 gadiem bija Lietuvā, Rumānijā, Latvijā un Bulgārijā.
Savukārt visgarākais mūžs vīriešiem 2022. gadā bija Zviedrijā, Īrijā, Luksemburgā un Itālijā - vidēji 81 gads. No visām ES dalībvalstīm Latvijā un Bulgārijā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija viszemākais - attiecīgi 69,4 gadi un 70,6 gadi.
Atšķirības pa dzimumiem dažādos veselības rādītājos novēro arī citās valstīs, tomēr Latvijai šīs atšķirības ir ļoti lielas - galvenokārt augstās vīriešu priekšlaicīgās un novēršamās mirstības dēļ. Slimību profilakses un kontroles centra sabiedrības veselības analītiķe Jolanta Skrule “Neatkarīgajai” norāda, ka vīriešiem kopumā ir raksturīgi neveselīgāki dzīvesveida paradumi, kas ir arī galvenais iemels tik būtiskai vidējā mūža ilguma atšķirībai. Kādi tad ir šie paradumi, kas vīriešu paredzamo mūža ilgumu tā samazina? Tā ir atkarību izraisošo vielu lietošana, tajā skaitā smēķēšana un alkohola lietošana. “Alkohola lietošana ietekmē ne tikai dažādu hronisko slimību attīstību, bet tas bieži saistīts ar nāvi ārējo cēloņu dēļ,” saka J. Skrule. Piemēram, autoavārijas vai noslīkšana. Te jāmin arī pārgalvīgāka uzvedība, kas noved pie traumām.
Vīriešiem ir arī raksturīgi neveselīgāki uztura paradumi, un viņi retāk veic slimību profilaktiskos pasākumus, tas ir, retāk mēra un seko līdzi asinsspiediena, holesterīna, rādītājiem un retāk veic cukura līmeņa kontroli. “Retāk apmeklē ārstus un retāk atzīst psihisko problēmu esamību, biežāk izdara pašnāvības,” iemeslus nosauc J. Skrule. “Ir pierādīts, ka iedzīvotājiem ar augstāku izglītības līmeni kopumā ir veselīgāki dzīvesveida paradumi. Tā kā Latvijā augstāko izglītību ieguvušo vīriešu īpatsvars ir mazāks nekā sieviešu, tas attiecīgi atspoguļojas arī veselību ietekmējošo paradumu atšķirībās.”
Tomēr, neskatoties uz visu nosaukto, vīrieši biežāk nekā sievietes savu veselību vērtē kā labu vai diezgan labu.
