Hosams Abu Meri: medikamentu cenas samazināsies līdz 20 procentiem

© Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Sabiedrības apspriešanai ir nodots jauns zāļu uzcenojuma modelis, līdz ar kura ieviešanu Veselības ministrija iecerējusi samazināt recepšu zāļu cenas par aptuveni divdesmit procentiem. Tas ir visai ambiciozs plāns. Intervijā “Neatkarīgajai” veselības ministrs Hosams Abu Meri skaidro, kā viņš to iecerējis sasniegt. “Mēs ejam visās frontēs,” kopumā par visiem iesāktajiem darbiem veselības nozarē saka ministrs.

Lielākie jaunumi veselības nozarē bez nākamā gada veselības aprūpes budžeta neapšaubāmi ir jaunais medikamentu uzcenojuma modelis.

Pašlaik mēs runājam par izmaiņām attiecībā uz recepšu medikamentiem, kuru liela daļa netiek kompensēti. Mēs prognozējam, ka šo izmaiņu rezultātā medikamentu cenas samazināsies par 15 līdz 20 procentiem. Formula, ko mēs izstrādājām, to varētu nodrošināt. Ziņojumā, ko mēs iesniedzām valdībā un kas tika apstiprināts, mēs mainījām kompensācijas apmērus zālēm, izņemot 50 procentu kompensācijas apmēru, un visi pacienti, kas līdz šim saņēma medikamentus 50 procentu kompensācijā, no pirmā jūlija saņems medikamentus ar 75 procentu kompensāciju.

Mēs plānojam, ka jūlija vidū valdība pieņems mūsu priekšlikumus par izmaiņām zāļu uzcenojumos, un tur ir trīs galvenie virzieni zāļu cenu noteikšanā - ražotāju cena, lieltirgotavu un aptiekas uzcenojums. Mūsu mērķis ir noteikt, ka ražotāja cena Latvijā nav augstāka kā citās Baltijas valstīs un recepšu medikamentam ir tāda pati cena kā kompensējamam medikamentam. Līdz šim cena atšķīrās un kompensējamiem medikamentiem tā bija zemāka. Vairs nebūs divas grupas - kompensējamie un nekompensējamie, un mēs prognozējam, ka ļaus samazināt medikamentu cenas jau ražotāja posmā.

Otrkārt, runājot par lieltirgotāju uzcenojumu. Līdz šim tas bija noteikts procentuāli no medikamenta cenas - jo dārgāks medikaments, jo lielāku uzcenojumu varēja noteikt. Turpmāk tā būs konstanta summa neatkarīgi no medikamenta cenas - 50 centi.

Kādas izmaiņas plānotas attiecībā uz aptiekas noteiktajiem uzcenojumiem?

Aptieku uzcenojumam būs trīs gradācijas atkarībā no medikamenta cenas, kas arī ļaus samazināt kopējo uzcenojumu zālēm, bet te jāņem vērā aptieku darbības specifika un apstāklis, ka ne visas aptiekas var nodrošināt izdzīvošanu, tikai tirgojot medikamentus. Jāņem vērā arī aptieku atrašanās vieta, piemēram, vairāk nekā 160 aptiekas atrodas pagastos, nelielās pilsētās ar mazu iedzīvotāju skaitu, un pašas aptiekas pauda bažas, ka jaunais modelis var apdraudēt aptieku pastāvēšanu. Tāpēc mēs izvērtējām priekšlikumu noteikt farmaceita pakalpojuma maksu par recepti. Farmaceitam mūsdienās ir daudz plašāks pienākumu loks nekā tikai izsniegt medikamentu pēc pacienta pieprasījuma, un tas ir galvenais pamatojums, kāpēc mēs piekrītam, ka šāda receptes cena varētu būt. Bet no tā nevajag baidīties!

Nosakot šo cenu - pusotrs eiro - mēs plānojam, ka valsts segs pusi no šīs summas, bet pacientam būs jāsamaksā 75 centus. Jau pašlaik pacienti kompensējamo medikamentu sistēmā maksā receptes cenu, un, saliekot visas izmaiņas kopā, 75 centi ir ieskaitīti, un, pat ņemot šo it kā papildu maksu, pacienti, pēc mūsu aprēķiniem, maksās par zālēm mazāk. Īpaši tas būs sajūtams to medikamentu grupā, kuru cena ir vairāk nekā septiņi eiro, jo medikamentu grupā, kur ir divi trīs eiro, šie medikamenti jau mums ir lētākie Baltijā. Lētākajiem medikamentiem mēs neredzēsim lielas izmaiņas uzreiz, jo tie, es uzsveru, jau ir lētākie. Mūsu un aptieku aprēķini rāda, ka šī sistēma varētu nodrošināt normālu sistēmu aptieku pastāvēšanai. Veselības ministrijai nav mērķa iznīcināt kādu aptieku, bet nav arī plāna izglābt aptieku, kas nevarēja un nevar nodrošināt savu pastāvēšanu.

Kopumā vēlreiz vēlos uzsvērt, ka šis uzcenojums neradīs papildu izmaksas pacientam - medikamentu cena kritīsies. Ļoti būtiski ir arī uzsvērt, ka pacientam būs jāmaksā par recepti, ne par epizodi, piemēram, ja uz vienu recepti, kas izrakstīta uz trim mēnešiem, pacients zāles saņem trīs reizes, nevajadzēs maksāt trīs reizes. Tādā ziņā šis aptiekas maksājums būs realitātē 25 centi mēnesī. Un tik un tā medikaments būs lētāks!

Šīs izmaiņas attieksies tikai uz recepšu medikamentiem?

Jā, tikai uz recepšu. Bezrecepšu medikamentu tirgus ir milzīgs, ieskaitot visus uztura bagātinātājus, tomēr pašlaik šīs izmaiņas neattieksies uz bezrecepšu medikamentiem. Tas ir nākotnes jautājums. Pašlaik es varu teikt, ka arī bezrecepšu medikamenti ir dārgākie Baltijā.

Klausoties jūsu stāstījumā, var tikai piekrist, un izmaiņas plānotas pacientu labā, jo ļoti ilgi ir gaidītas izmaiņas medikamentu uzcenojumu jomā. Kā jūs domājat, vai jums izdosies pārliecināt iedzīvotājus par šo izmaiņu pozitīvo ietekmi, jo pašlaik pirmais, ko cilvēki pamana, ir tas, ka būs jāmaksā par katru recepti?

Mēs turpināsim stāstīt un parādīsim rezultātus. Esam plānojuši veikt monitoringu par izmaiņām zāļu cenās un aicināsim arī tad, kad jaunā kārtība būs stājusies spēkā, iedzīvotājus informēt par gadījumiem, kad viņiem šķiet, ka cena nav mainījusies vai notiek kādi citi procesi, kas raisa aizdomas. Kamēr izmaiņas nav stājušās spēkā, mēs nevaram novērtēt cenu izmaiņas, un tādas vēl līdz rudenim var notikt gaidāmo pārmaiņu dēļ. Var būt dažādas manipulācijas. Sarunās ar zāļu ražotājiem esam panākuši atbalstu, un tieši no ražotājiem mēs varam uzzināt to pamata cenu, kādu ražotājs nosaka konkrētam medikamentam, un tālāk izsekot, kā veidojas uzcenojums, izmantojot mūsu noteikto formulu.

Vai varam teikt, ka šis jaunais modelis būs caurspīdīgs un nodrošinās zāļu cenu veidošanās atklātumu, ciktāl tas iespējams?

Jā, noteikti. Ja uzzināsim ražotāja cenu, uzreiz varēsim pateikt, cik šim medikamentam jāmaksā aptiekā. Punkts. Varēsim pamanīt manipulācijas.

Pašlaik tas ir ziņojuma formā. Kad ir plānota apstiprināšana valdībā un kad jaunais modelis stāsies spēkā?

Grozījumi ir sagatavoti un iesniegti apspriešanai, un plānots, ka 16. jūlijā varētu izskatīt valdības sēdē.

Vai valdībā jums būs atbalsts šīm izmaiņām?

Premjeres atbalsts mums ir, tāpat kā koalīcijas partiju atbalsts. Ja nebūs atbalsta šim, var teikt, tas nozīmēs, ka nav uzticības arī man kā ministram.

Vai, izstrādājot šo modeli, mēs ņēmām kādas citas valsts piemēru kā pamatu vai tas zināmā mērā ir unikāls?

Mūsu modelis zināmā mērā ir unikāls, jo esam paņēmuši labāko praksi no dažādiem modeļiem. Runājot ar kaimiņvalstu ministriem, pārrunājām ar bažas, kas notiks ar lētākiem medikamentiem, vai tie varētu pazust no zāļu tirgus. Nepazudīs, jo uzcenojums būs vienāds gan dārgākajiem, gan lētākajiem, vairs nebūs izdevīguma atkarībā no uzcenojuma tirgot.

Pirms vairākiem gadiem, kad pirmoreiz uz valdību izskatīšanai virzīja zāļu cenu noteikšanas ziņojumu, eksperti, tostarp Pasaules veselības organizācija, uzsvēra vienu no Latvijas problēmpunktiem - augsto pievienotās vērtības likmi zālēm.

Jā, šī problēma ir zināma, taču pašlaik mēs ziņojumā nevirzām priekšlikumu nodokļa izmaiņām, jo šajā jomā strādā atsevišķa darba grupa. Šis jautājums ir kopā ar visiem budžeta jautājumiem, un, kā rādās, budžets nākamajam gadam neizskatās pārāk labi. Pieļauju iespēju, ka nākotnē varētu runāt par PVN samazinājumu zālēm, taču arī ar visu šo nodokli, pēc mūsu aprēķiniem, ieviešot jauno uzcenojuma modeli, mums zāļu cenai vajadzētu būt vienalga zemākajai Baltijā.

Kompensējamo zāļu budžetā nepārtraukti ir deficīts. Ar katru gadu piešķirto finansējumu kompensējamiem medikamentiem nepietiek pat esošo pacientu vajadzību nosegšanai. Ko darīt?

Šogad mēs jau esam piešķīruši 36 miljonus eiro papildus, tāpēc, jā, jums ir taisnība. No pirmās sava amata dienas mana prioritāte ir kompensējamo zāļu saraksta paplašināšana. Lai nosegtu esošās vajadzības, mums ir nepieciešami papildu 150 miljoni eiro. Bet neatkarīgi no tā gada beigās vienmēr būs papildu nauda vajadzīga, jo pacientu skaits aug, cilvēki dzīvo ilgāk.

Kāpēc šo kompensējamo zāļu budžetu apstiprina jau ar prognozējamu deficītu? Mēs taču zinām, ka pacientu skaits būs lielāks.

Ne vienmēr var simtprocentīgi prognozēt precīzu kompensējamo medikamentu summu. Gada sākumā zināmā mērā es biju naivs, jo šķita, ka 30 miljoni eiro papildus būs jaunām zālēm, jaunām diagnozēm, bet 20 miljoni eiro, lai segtu parādus. Bet tik un tā šā gada beigās būs parāds. Tik un tā uzskatu, ka ir jāriskē un jāpaplašina pieejamo kompensācijas medikamentu klāsts, pat neraugoties uz parādu. Man jāizsaka arī pateicība zāļu ražotājiem, kuri nāk pretim valstij un pacientiem. Bet ko darīt? Pacienti arī nevar gaidīt. Šogad ir iekļauti vismaz 13 jauni medikamenti. Tas nav maz, bet nav arī daudz, jo rinda ir ļoti gara.

Jā, vajadzība pēc kompensējamo medikamentu paplašināšanas ir akūta, un, ja tā var teikt, rinda veidojusies daudzu gadu garumā.

Ja būtu papildu 150 miljoni, varētu daudz ko atrisināt….

Tomēr mēs visi zinām, ka nākamā gada vienīgā prioritāte budžeta izdevumu paplašināšanā ir valsts drošības jautājums. Kā jūs komentētu šo lēmumu, un kā tas ietekmēs veselības aprūpi?

Bez papildu finansējuma, piemēram, nepaplašinot pakalpojumu apjomu, mēs varam paciest vienu gadu, mēs varam pārspriest mūsu prioritātes, mēs varam runāt ar nozares stratēģiskajiem partneriem, piemēram, ko darīsim ar mediķu algām, taču ir skaidrs, ka bez veselības nozares atbalsta nav īstenojami drošības plāni. Mēs, protams, redzam, kāda ir situācija budžetā, taču ir skaidrs, ka veselības nozare ir daļa no valsts drošības. Mēs daudzos jautājumos nevaram gaidīt, un tāpēc es valdībā runāšu par to, ka katrai no nozarēm ir savi būtiskie drošības jautājumi, īpaši veselības aprūpē, un tam nepieciešams finansējums.

Svarīgākie jautājumi ir Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta stiprināšana, ģimenes ārstu, īpaši lauku reģionos, darbība, kritiskā infrastruktūra, tostarp stacionāru darbība krīzes situācijās. Vēl viens būtisks jautājums ir medikamentu pieejamības nodrošināšana, iekļaujot rezerves medikamentu krājumus kritiskām situācijām. Šīs lietas nevar būt ārpus drošības.

No jūsu sacītā es saprotu, ka pat situācijā, kad papildu finansējums netiks pieļauts nekam ārpus drošības, jūs uzstāsiet un centīsieties pamatot, ka šie veselības jautājumi ir valsts drošības jautājumi?

Pilnīgi precīzi. Mēs būsim ļoti konkrēti un argumentēti, te nav runa par simtiem miljonu eiro, bet par pamata lietām. Protams, mēs varam iesniegt papildu prioritātes par miljardu eiro, bet ir skaidrs, ka tas nav reāli, nesmiesimies par sevi un par cilvēkiem. Prioritāšu saraksts mums ir gatavs, bet mēs iesniegsim tikai to, kam skaidri varēs pamatot saistību ar valsts drošību. Nav jēgas iesniegt sarakstu un runāt par to, ko nevarēsim īstenot (aktuālā Veselības ministrijas informācija liecina, ka Veselības ministrija sagatavojusi un iesniegusi Finanšu ministrijai priekšlikumus valsts drošības stiprināšanas pasākumiem, un plānoto pasākumu īstenošanai pilnā apmērā nākamā gadā veselības nozarei papildus būtu nepieciešami 153,3 miljoni eiro - aut.).

Runājot par drošības situāciju, būtisks ir jautājums par slimnīcu kartējumu. Covid-19 pandēmija mainīja mūsu skatījumu uz slimnīcu pastāvēšanu un funkcijām krīzes apstākļos. Kāds ir jūsu skatījums - cik tālu mēs esam ar slimnīcas nākotnes kartējumu, vai slimnīcām būs jāmaina profili?

Iespējams, bet tas nenozīmē, ka kāda no slimnīcām tiks aizvērta. Valdībā ir apstiprināts ziņojums par stacionāro aprūpi, un tajā ir aprakstīts, cik daudz un kādiem speciālistiem katrā slimnīcā jābūt pie noteikta profila. Kopumā es vēlos stiprināt neatliekamo medicīnisko palīdzību, uzņemšanas nodaļas, observācijas nodaļas. Realitātē redzam, ka ne visur, kur ir kāds noteikts profils, tiek arī nodrošināts vajadzīgais speciālistu loks. Esmu bijis 90 procentos slimnīcu, lai runātu ar slimnīcu vadītājiem un pašvaldību pārstāvjiem. Nevajag lolot ilūzijas, ka var ar vienu speciālistu katrā nodaļā nodrošināt dažādas slimnīcas darba specializācijas. Labāk attīstīt to, kas slimnīcai jau ir augstā līmenī, un līdzekļus ieguldīt tajā, pēc kā jūsu reģionā ir vajadzība. Rehabilitācija, hronisku pacientu aprūpe, aprūpes nodaļas - tie ir jaunie izaicinājumi un ļoti liela nepieciešamība. Es viesojos Somijā, kur arī norit liela reforma, lai pielāgotu veselības aprūpi sabiedrības pārmaiņām, jo somi saka: mēs zinām, ka novecojam. Desmit gadu laikā pieprasījums pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem būtiski mainīsies. Nevaram uzturēt daudzskaitlīgas nodaļas slimnīcās, lai aprūpētu hroniskos pacientus. Mums trūkst mediķu resursu - gan ārstu, gan māsu.

Jūs intervijā “Neatkarīgajai”, stājoties veselības ministra amatā, sacījāt, ka ir plānots izveidot digitālo pacientu rindu. Viens no ieguvumiem būtu caurskatāmas pacientu rindas uz pakalpojumiem.

Es kā ārsts arī zinu šo problēmu - ir pacienti, kuri pierakstās uz izmeklējumiem vairākas reizes, neaiziet uz daļu no konsultācijām vai arī iet atkārtoti, dažreiz nevajadzīgi.

Kāpēc tad tas nav sakārtots, kāpēc mēs to neredzam jau tagad?

Sāksim ar slimnīcu līmeni. Es viesojos Amerikā, Hopkinsa slimnīcā, kur iepazinos ar viņu pieraksta sistēmu. Ir izveidoti kritēriji un vadlīnijas jebkurai slimībai, kur, kā un kad veikt izmeklējumus un kādus. Tas ļauj samazināt gaidīšanas laiku un taupīt līdzekļus. Tā rezultātā izmaksas samazinājušās par desmit procentiem.

Jā, no pirmās dienas es strādāju pie šī jautājuma, un man nācās secināt, ka digitālie jautājumi ir izmētāti pa dažādām iestādēm, un Nacionālais veselības dienests, kas atbild par digitālajiem jautājumiem veselībā, netika ar šo jautājumu galā, jo viņu galvenā funkcija ir veselības aprūpes sistēmas organizēšana un apmaksa. Šī valdība ir pieņēmusi ziņojumu, kurā paredzēts izveidot Digitālo kompetenču centru veselības jomā. Mēs sāksim ar Nacionālā veselības dienesta reorganizāciju, kur dienests kļūst par apdrošināšanas fondu, visticamāk, bet digitālie jautājumi būs atsevišķa centra kompetencē.

Vai šāda digitālā centra izveide ietver sevī arī visus reģistru jautājumus un mēs beidzot redzēsim, kur un kā veidojas rindas uz pakalpojumiem, kur un kā pakalpojumus saņem pacienti, kur un kā riņķo finansējums?

Pilnīgi noteikti. Gada beigās vēl papildus mums sāks strādāt laboratorijas modelis, lai uzmodulētu jauno risinājumu, jo pašlaik mums principā visi pacientu digitālie dati tiek uzkrāti privāta uzņēmuma rokās. Līdz gada beigām par šo būs lielāka skaidrība. Esmu aicinājis arī digitālos uzņēmumus nākt kopā un piedāvāt risinājumus. Mērķis ar šo digitālo centru ir panākt vienu rindu - pārskatāmu uz visiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Piemēram, ir arī tāda problēma, ka pacienti, cenšoties tikt uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, pierakstās vairākās vietās, un to nav iespējams pašlaik kontrolēt. Pierakstās visur un aiziet tikai uz vienu vietu saņemt pakalpojumu. Arī tas pagarina rindas uz pakalpojumu.

Pieredzes bagāti eksperti skaidro, ka jebkuram digitālajam modelim ir nepieciešams gads aprobācijai un divi gadi, līdz tas darbosies perfekti. Par to nav jādusmojas! Bet ir jāatceras, ka šāds modelis var samazināt rindas par 15 līdz 20 procentiem.

Iedzīvotāji tagad jau ar ironiju skatās uz visu, kas saistīts ar e-veselību…

Oi, es to ļoti labi saprotu! Esmu iepazinies tagad ar šī laboratorijas modeļa ieceri, un patiešām tas būs to vērts un būs labāk nekā ir tagad. Arī par Vēža reģistru varu teikt, ka tas sāk strādāt, jo ir atrisinātas dažas nesaskaņas starp iestādēm. Pašlaik jau ir apkopoti dati par vairāk nekā pieciem tūkstošiem pacientu. Jā, kā jūs sakāt, varbūt iedzīvotāji negrib ticēt pozitīvajām pārmaiņām, bet mēs ejam uz priekšu, nedaudz jābūt pacietīgiem.

Vēl viens aktuāls jautājums. Ņemot vērā likuma grozījumus par to, ka pacientam būs jānodrošina sev kāda persona (tulks vai tuvinieks, kas zina valodu), ja viņš pats nevarēs sazināties valsts valodā - vai tas, jūsuprāt, neapdraudēs pacienta tiesības saņemt pilnvērtīgu informāciju par savu veselību no mediķiem? Kā šis princips strādās neatliekamās situācijās vai uzņemšanas nodaļās?

Esmu skaidri un stingri paudis savu nostāju, ka valsts ārstniecības iestādēs ārstniecības un izglītības procesiem jānotiek valsts valodā. Valsts valodas lietošana ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums, Satversmes tiesa to jau sen ir pateikusi. Savukārt Valsts valodas likums nosaka izņēmumus glābšanas dienestiem un citām iestādēm steidzamos medicīniskās palīdzības izsaukuma gadījumos, kā arī tad, kad tiek izsaukta neatliekamā palīdzība ugunsgrēka, avārijas vai citos nelaimes gadījumos. Es kā ārsts arī varu galvot, ka steidzamas medicīniskās palīdzības gadījumā ārsta pirmais uzdevums ir glābt dzīvību. Pacientu tiesības saņemt pilnvērtīgu informāciju par savu veselību ir pacientu drošības jautājums, taču Latvijas valsts iestādēs ir pienākums saziņai izmantot latviešu valodu. Nevienā normatīvajā aktā, arī medicīnas izglītības programmās, nav noteikts pienākums attiecībā uz angļu, franču, krievu valodas zināšanu un izmantošanu ārstniecībā. Tieši tādēļ arī bija ļoti svarīgi pacientu tiesību likumā nostiprināt to, ka ārstniecības procesam jānorit valsts valodā un, ja pacientam ir apgrūtinoši sazināties valsts valodā, pacients var ņemt līdzi tuvinieku vai kādu personu, kas var palīdzēt saziņā ar ārstu vai māsu. Pacients var arī ņemt līdzi tulku, ja tas nepieciešams. Darbs ar pacientiem ir medicīnas iestāžu darba organizēšanas un iekšējās kultūras veidošanas jautājums. Jau vairākkārt esmu pārrunājis ar slimnīcu vadītājiem, ka viņu kā slimnīcu vadītāju atbildība ir veidot atbilstošu vidi gan pacientiem, gan ārstiem. Saskaņā ar pacientu tiesību likumu pacientam ir tiesības attiekties no ārstniecības personas arī gadījumā, ja pacients saprot, ka ārsts nerunā svešvalodā un tas var apgrūtināt ārstniecības procesu.

Intervijas

Kopš pērnā gada rudenī tapa zināms, ka ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV) speciālos reisus (privātlidmašīnas) izmantojis vismaz 36 Eiropā notiekošu pasākumu apmeklēšanai, kam iztērēts vairāk nekā 1,3 miljoni eiro valsts budžeta un Briseles naudas, skandāls nerimstas. Par vainīgo šajā naudas šķērdēšanā ar esošās premjeres labvēlību “norīkots” nu jau bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Svarīgākais