Trešdaļai Latvijas iedzīvotāju piemīt kāds netikums, kas traucē veselīgam dzīvesveidam. Visbiežāk cilvēki norādījuši uz neizgulēšanos, smēķēšanu un neveselīgu ēšanu.
Tomēr gada laikā to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir kāds neveselīgs paradums, samazinājies, liecina Veselības indekss.
Veselības indeksā izzināts, kādi no neveselīgiem ieradumiem cilvēkiem piemīt, un, kā noskaidrots, tādu nav maz. Latvijas iedzīvotāji visbiežāk minējuši nepietiekamu izgulēšanos (27 procenti), smēķēšanu (26 procenti) un neveselīgu ēšanu (20 procenti). Par vēl vienu kaitīgu ieradumu atbildēs iedzīvotāji nosauc pārmērīgu alkohola lietošanu. Tiesa, pēdējā gada laikā to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka viņiem piemīt kāds kaitīgs ieradums, ir nedaudz samazinājies.
Nepietiekams miegs būtiski ietekmē veselību, jo tas atstāj negatīvu iespaidu uz kognitīvajām funkcijām un garīgo veselību. Ja neizgulēšanās ir regulāra, samazinās koncentrēšanās spējas un atmiņa, kļūst grūtāk pieņemt lēmumus. Veselības indeksa pētījumā, ko ikgadēji veic “Mana aptieka&Apotheka” eksperti, atklājies, ka 27 procenti Latvijas iedzīvotāju neizguļas. Saskaņā ar aptaujas datiem, visbiežāk šis kaitīgais ieradums piemīt iedzīvotājiem no 35 līdz 44 gadu vecumā (37 procentiem), kā arī tiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (34 procenti), un iedzīvotājiem ar pamatizglītību (33 procenti).
“No hroniskas neizgulēšanās cieš arī imūnsistēma - tā kļūst vājāka, un ķermenis ir uzņēmīgāks pret dažādām infekcijām. Miega trūkums var palielināt arī sirds slimību, augsta asinsspiediena un insulta risku, radot nopietnas sekas mūsu sirds un asinsvadu veselībai. Tas var ietekmēt arī vielmaiņu un ķermeņa svaru, jo hormonu darbība, kas regulē izsalkumu un sāta sajūtu, ir traucēta, radot labvēlīgus apstākļus aptaukošanās un diabēta attīstībai. Turklāt miega trūkums var būt bīstams arī ikdienas dzīvē, jo tas pagarina reakcijas laiku un ietekmē spriestspēju, palielinot negadījumu risku gan darbā, gan vadot transportlīdzekli,” pētījuma datus analizē un par sekām brīdina sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Ievērojama problēma Latvijā ir augstais smēķētāju īpatsvars. Lai arī ir īstenoti dažādi pasākumi smēķēšanas mazināšanai, tomēr Veselības indeksa dati liecina, ka pēdējo sešu gadu laikā būtiskas izmaiņas nav notikušas un šajā laikā smēķējošo skaits mainījies “turp atpakaļ” dažu procentpunktu robežās. Regulāra tabakas smēķēšana ir izteiktāka iedzīvotājiem ar pamatizglītību (smēķē 45 procenti), kā arī cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi, un vīriešiem (37 procenti).
Kāpēc smēķējošo skaits nemazinās? Farmaceite A. Ozoliņa norāda, ka smēķēšanas atmešana ir sarežģīta, jo ir saistīta gan ar fizisko, gan psiholoģisko atkarību. Smēķējot nikotīns ātri nonāk smadzenēs un izdala dopamīnu, radot baudas sajūtu. Smadzenes pierod pie šīs stimulācijas un prasa arvien vairāk nikotīna, un, kad cilvēks mēģina atmest smēķēšanu, viņš bieži piedzīvo nepatīkamas sajūtas - trauksmi, depresiju, miega traucējumus un palielinātu apetīti. Smēķēšana bieži vien ir saistīta ar konkrētiem ieradumiem, piemēram, kafijas dzeršanu un citiem.
Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka viņam piemīt neveselīgas ēšanas ieradums. Arī šis paradums visbiežāk izplatīts starp iedzīvotājiem ar kopumā neveselīgu dzīvesveidu (44 procenti) un iedzīvotājiem ar pamatizglītību (34 procenti).
“Svarīgs ir sabalansēta uztura princips - ja kādu brīdi ir pārāk daudz gaļas, pīrādziņu, siera, rasola, bet par maz augļu un dārzeņu, noteikti nākamajās dienās vajadzētu īpaši padomāt par pilnvērtīgu uzturu,” saka farmaceite.
