Eiropas Savienībā pirmo reizi oficiāli tiek ieviesta 13 stundu darba diena
Grieķija, pirmā Eiropas Savienībā, plāno ieviest 13 stundu darba dienu, vēsta “Politico”.
Grieķijā rūpnīcu strādnieki, kasieri un viesnīcu darbinieki drīzumā varētu strādāt ilgākas maiņas, un valsts kļūs par pirmo ES dalībvalsti, kas oficiāli ieviesīs 13 stundu darba dienu privātajā sektorā.
Parlaments trešdien balsos par pretrunīgi vērtēto likumprojektu, valsts mēroga protestu mītiņu laikā. Neskatoties uz pieaugošo arodbiedrību un opozīcijas partiju pretestību, paredzams, ka likumprojekts tiks pieņemts ar valdošās Jaunās demokrātijas partijas balsīm.
Kopš nākšanas pie varas 2019. gadā centriski labējā valdība ir pārveidojusi valsts darba tirgu par to, ko tā dēvē par vienu no "elastīgākajiem" Eiropā.
Sākot ar 2024. gada jūliju, rūpniecības, mazumtirdzniecības, lauksaimniecības un dažu pakalpojumu nozaru darbiniekiem var lūgt strādāt pēc jauna sešu dienu grafika, par sesto darba dienu maksājot 40 procentus papildus parastajai algai. Šis solis, kas ir pretējs tendencei pāriet uz īsākām darba nedēļām dažās Eiropas valstīs, tiek uzskatīts par nepieciešamu Grieķijas iedzīvotāju novecošanās kā arī kvalificētu darbinieku lielā trūkuma dēļ.
Otrdien Grieķijā norisinājās jau otrais šomēnes streiks, kura laikā arodbiedrības pieprasīja jaunā likuma atcelšanu.
“Elastīgs darba laiks” praksē nozīmē “astoņu stundu darba dienas atcelšanu, jebkura ģimenes un sociālās dzīves jēdziena iznīcināšanu un pārmērīgas ekspluatācijas legalizāciju,” paziņojumā norādīja valsts sektora arodbiedrība ADEDY.
Jaunais likums nosaka, ka darbinieki var strādāt līdz 13 stundām dienā ne vairāk kā 37,5 dienas gadā, ar maksimālo ierobežojumu 48 stundas nedēļā, pamatojoties uz četru mēnešu vidējo rādītāju, un maksimālo virsstundu skaitu 150 stundas. Tomēr 40 stundu darba nedēļa joprojām ir noteikums, un virsstundas kopumā ir jākompensē labāk, piešķirot 40 procentu prēmiju.
Darba ministrija paziņoja, ka 13 stundu darba dienai jābūt brīvprātīgai, un nevienam darbiniekam nav pienākuma strādāt virsstundas. Taču arodbiedrības apgalvo, ka darba devējiem šajās sarunās ir pārsvars, īpaši valstī, kurā gandrīz nav darba vietas inspekciju tradīciju.
Grieķijas ekonomika ir tkko atguvusies kopš desmit gadus ilgās finanšu krīzes, kas sākās ar 2009. gada parādu krīzi un kam sekoja trīs glābšanas programmas, kas ilga līdz 2018. gadam. Bezdarba līmenis, kas krīzes laikā sasniedza satraucošus 28 procentus, augustā bija nokrities līdz 8,1 procentam. Tikmēr ES vidējais rādītājs bija 5,9 procenti.
Grieķijas Darba un Sociālās nodrošināšanas ministre Niki Kerameus no Jaunās demokrātijas partijas stingri atbalsta jauno likumdošanu, apgalvojot, ka tā "dod stimulu privātajam sektoram" un "stiprina darbiniekus".
"Vai frāze "13 stundu darba diena" nozīmē, ka mēs visi strādāsim 13 stundas katru dienu, visu gadu. Vai tā ir taisnība? Vai tas var notikt katru dienu? Nē! Tas var notikt līdz 37 dienām gadā vai trim dienām mēnesī. Otrkārt, tam ir nepieciešama darbinieka piekrišana," viņa skaidroja.
Kerameus vairākkārt ir uzsvērusi, ka darbinieku nevar atlaist par atteikšanos pieņemt jaunos noteikumus, un piebilda, ka, ņemot vērā bezdarba līmeni, kas ir "17 gados zemākais, var saprast, cik ļoti tas stiprina darbinieka pozīcijas".
Taču jaunā likuma pretinieki kritizēja valdību par darba attiecību deregulāciju, darba nestabilitātes palielināšanu un darba un privātās dzīves līdzsvara izjaukšanu.
