Aktīvi maina pensiju otrā līmeņa plānus – izvēlas vairāk riskēt

© Depositphotos

Kopš likumu izmaiņām, kas ļauj valsts fondēto pensiju shēmu pārvaldītājiem uzzināt savu pensiju fondu dalībniekus, pensiju 2. līmeņa dalībnieki aktīvāk maina ieguldījumu plānus.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati rāda, ka viena mēneša laikā plānus vai pat līdzekļu pārvaldītājus nomainījuši vairāk nekā 20 tūkstoši strādājošo. Līdz šim pensiju fondu pārvaldītājam nebija iespējas uzzināt, kuru personu pensiju līdzekļus tie pārvalda. Plānu maiņu acīmredzami ietekmē tas, ka fondu pārvaldītāji konsultē un sniedz ieteikumus par iespējamām izmaiņām, piemēram, noteikt savam vecumam atbilstošāku plānu.

Pensiju plānos seši miljardi

Izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā stājās spēkā pirms vairāk nekā mēneša, 1. jūlijā. Tās paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reizi ceturksnī informē līdzekļu pārvaldītājus par tiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda. Līdzekļu pārvaldītāji, izvērtējot, vai dalībnieks atrodas savam vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā, ir sākuši konsultēt par piemērotāka plāna izvēli. “Jau pirmajā mēnesī bija ievērojams pensiju otrā līmeņa dalībnieku aktivitātes pieaugums,” situāciju komentē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperti.

2024. gada jūlijā ieguldījuma plānu mainīja 24 600 pensiju 2. līmeņa dalībnieku, kas ir divas reizes vairāk nekā vidēji gada iepriekšējos mēnešos. Pirmajā pusgadā vidēji mēnesī plānu mainīja 11 800 dalībnieku. Kopumā pašlaik valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī ir 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju, no tiem lielākā daļa iekļauti šajā sistēmā obligātā kārtā - 996 595 cilvēki, taču pietiekami daudz iedzīvotāju iesaistījušies pensiju 2. līmenī arī brīvprātīgi - 304 369 cilvēki. Kā liecina

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, augusta sākumā kopējie pārskaitītie līdzekļi pensiju 2. līmenī bija 6,4 miljardi eiro.

Maina uz aktīvākiem plāniem

Iedzīvotājiem, valsts fondētās pensiju shēmas dalībniekiem, ir tiesības mainīt gan pensiju līdzekļu pārvaldītāju, gan arī ieguldījuma plānu. Valsts Sociālās apdrošināšanas analīze rāda, ka iepriekš ieguldījumu plānu maiņa vairāk notika, mainot līdzekļu pārvaldītāju. No tiem, kuri izvēlējās citu plānu, mēnesī 29 procenti mainīja ieguldījuma plānu tā paša līdzekļu pārvaldītāja ietvaros un 71 procents izvēlējās citu līdzekļu pārvaldītāju. Savukārt šogad jūlijā 61 procents no dalībniekiem izvēlējās jaunu ieguldījumu plānu pie jau esošā līdzekļu pārvaldītāja un tikai 39 procenti izvēlējās cita līdzekļu pārvaldītāja ieguldījumu plānu. Tas saistīts ar informāciju, ko, zinot par saviem pensiju fonda dalībniekiem, var sniegt līdzekļu pārvaldītājs un, kā rāda pieredze, pārvaldītāji izmanto iespēju un uzrunā arī personīgi, iesakot mainīt plānu atbilstoši cilvēka vecumam, piemēram, aktīvā pensiju plāna vietā izvēlēties konservatīvu plānu, pārsniedzot piecdesmit gadu vecumu.

Interesanti, ka lielākā daļa maiņu veikušo dalībnieku ir izvēlējusies aktīvos plānus 100 procentos ar augstu riska pakāpi. Visticamāk, tie ir strādājošie līdz 50 gadu vecumam, kuri līdz šim, iespējams, pat nebija painteresējušies, kur un kas pārvalda viņu pensiju otro līmeni, un tas automātiski bija kāds no konservatīvajiem plāniem. Dati rāda, ka līdz šim 74 procenti otrā pensiju līmeņa dalībnieku bija aktīvajos plānos, 14 procenti - konservatīvajos, bet 12 procenti - sabalansētajos pensiju plānos.

Jāatgādina, ka pašlaik valsts fondēto pensiju shēmā tiek novirzīti seši procenti no katra strādājošā un sociāli apdrošinātā bruto algas. Kopumā sociālās iemaksas pensijām sadalās šādi: 14 procenti pirmajam pensiju līmenim (solidaritātes sistēma) un seši procenti otrajam pensiju līmenim (uzkrājumam tavai nākotnes pensijai). Pašlaik valdība, lemjot par nodokļa izmaiņām, apspriež variantu par diviem procentiem samazināt otrajam pensiju līmenim novirzāmo sociālo iemaksu daļu, proti, atstājot tikai četrus procentus. Lēmums par to vēl nav pieņemts.

Pašlaik Latvijā ir astoņi pensiju līdzekļu pārvaldītāji, kuriem ir 33 dažādi ieguldījumu plāni. Savu izvēlēto līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aicina noskaidrot portālā “latvija.gov.lv”, izvēloties e-pakalpojumu „”. Ieguldījumu plānu darbības rezultātus var apskatīt portālā “manapensija”. Līdzekļu pārvaldītāju var mainīt vienu reizi kalendārajā gadā, ieguldījumu plānu - divas reizes kalendārajā gadā pie katra no līdzekļu pārvaldītājiem.

UZZIŅAI

Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaits

Līdzekļu pārvaldītājs Dalībnieku skaits
SWEDBANK IPS 544 052
SEB INVESTMENT MANAGEMENT 249 809
CBL ASSET MANAGEMENT 197 188
INVL ASSET MANAGEMENT 68 584
LUMINOR ASSET MANAGEMENT 109 712
INDEXO 120 527
SIGNET PENSIJU PĀRVALDE 4353
VAIRO 6739

KOPĀ 1 300 964

No tiem brīvprātīgi sistēmai pievienojušies 304 369

obligātie dalībnieki 996 595

Kopējie pārskaitītie līdzekļi pensiju 2. līmenī 6 351 939 187,45 eiro*

*01.08.2024.

Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais