Pārbīdēm pensiju līmeņos būs ietekme uz pensionāru makiem

© Depositphotos

Pārskatot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, būtiski, lai kopējās iemaksas pensiju kapitāla uzkrāšanai abos pensiju līmeņos nesamazinātos, “Neatkarīgajai” norāda Labklājības ministrijas eksperti.

Turpinoties diskusijām par iespējamām nodokļu izmaiņām, arī Labklājības ministrija seko un rūpīgi vērtē to varbūtējo ietekmi uz pensiju sistēmu. Pensiju kontekstā svarīgi, lai netiktu radīti riski pensiju budžeta ilgtspējai nodrošināt pensiju izmaksu nākotnes pensionāriem, uzsver Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.

“Neatkarīgā” rakstīja, ka nodokļu reformu plānā iezīmēts priekšlikums par diviem procentiem samazināt sociālās iemaksas pensiju otrajā līmenī, vienu procentu pārvirzot uz pensiju pirmo līmeni, bet par vienu procentu samazinot darba devēju sociālo iemaksu daļu. Pagaidām šādas likuma izmaiņas vēl nav pieņemtas, tāpēc tā uzskatāma par diskusiju. Negatīvi šādas iespējamās izmaiņas vērtē pensiju otrā līmeņa eksperti, norādot, ka tas var nelabvēlīgi ietekmēt nākotnes pensionāru vecuma pensijas, jo pirmā līmeņa pensijas nespēs nodrošināt pietiekamu atvietojumu darba algai, savukārt samazinātās pensiju otrā līmeņa iemaksas nevarēs nodrošināt cerēto daļu no pensijas.

Pensiju sistēma veidota ilgtermiņam

Labklājības ministrijas speciāliste Sandra Stabiņa “Neatkarīgajai” norāda, ka valsts vecuma pensiju veido gan pensiju pirmajā, gan pensiju otrajā līmenī uzkrātais pensijas kapitāls un šie abi pensiju līmeņi kopā nodrošina valsts vecuma pensiju un iepriekšējo ienākumu atvietojumu, viens otru papildinot.

“Valsts pensiju sistēma ir konstruēta, lai tā darbotos ilgtermiņā, sistēmas stabilitātes riskus sadalot starp pensiju sistēmas līmeņiem, tas ir, starp ekonomiskās un demogrāfiskās attīstības un finanšu un kapitāla tirgus riskiem,” stāsta Sandra Stabiņa. “Piedaloties trīs līmeņu pensiju shēmā, ir plašākas iespējas nodrošināt savas vecumdienas.” Nosakot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, ir ņemtas vērā gan demogrāfiskās prognozes, gan makroekonomiskās prognozes, kā rezultātā likme noteikta tāda, lai no kopējās likmes pensiju kapitāla uzkrāšanai - tā pašlaik ir 20 procenti -, pārdalot daļu pensiju otrajam līmenim, valsts speciālā budžeta ieņēmumi spētu finansēt visus šī budžeta izdevumus, kā arī veidotu uzkrājumu, veicinot valsts pensiju speciālā budžeta ilgtspēju.

Svarīgi nesamazināt iemaksas pensijām

Labklājības ministrijā atzīst, ka, turpinoties diskusijām par iespējamām nodokļu izmaiņām, ministrijas eksperti tām seko un rūpīgi vērtē. Jāatgādina, ka ierasti par nodokļu politiku, tostarp sociālajām iemaksām, atbild Finanšu ministrija. Vienlaikus ministrijas eksperti uzsver, ka “būtiski, pārskatot sociālo iemaksu likmi pensiju otrajam līmenim, nesamazināt kopējās iemaksas pensiju kapitāla uzkrāšanai”. Tas nozīmē, lai šie 20 procenti, kuri tiek pa abiem līmeņiem novirzīti pensiju kapitāla uzkrāšanai, netiktu samazināti. “Būtiski arī, lai netiktu veicināti papildu ilgtspējas riski valsts pensiju speciālajam budžetam uzkrāto saistību nodrošināšanā pret pensiju sistēmas dalībniekiem,” uzsver Sandra Stabiņa.

Uz jautājumu, vai pašreizējiem pensiju otrā līmeņa dalībniekiem pastāv tiesiskā paļāvība attiecībā uz pensijas regulējošiem likumiem situācijā, ja valsts maina nosacījumus, Labklājības ministrijā saka: uzkrājums pensiju otrajā līmenī veidojas no faktiski veiktajām sociālajām iemaksām, kas tiek ieguldītas finanšu tirgos. Personai pensionējoties, pienākas valsts vecuma pensijas gan pensiju pirmā līmeņa daļa, gan pensiju otrā līmeņa daļa atbilstoši katrā pensiju līmenī uzkrātajam pensiju kapitālam un pensionēšanās vecumam. “Rosinātās izmaiņas neietekmē pensiju otrajā līmenī jau uzkrāto kapitālu,” saka eksperte.

Nākotnes pensijas ietekmēs: nav zināms, kā

Saskaņā ar nodokļu izmaiņu piedāvājumu viens procents no pensiju otrā līmeņa nonāktu pensiju pirmajā līmenī un papildinātu sociālo budžetu. Taču Labklājības ministrijā skaidro, ka šis nodokļu grupas piedāvājums nav saistīts ar sociālā budžeta vajadzībām. Pašlaik sociālā budžeta ieņēmumi ir lielāki nekā izdevumi, tāpēc sociālajā budžetā ir izveidojies uzkrājums. Tas pašlaik atrodas speciālo budžetu kontos Valsts kasē.

Savukārt uz jautājumu, kāds ieguvums no šādām izmaiņām, samazinot darba devēja sociālo iemaksu likmi par vienu procentpunktu un par vienu procentpunktu palielinot sociālās iemaksas, kas nonāk pensiju pirmajā līmenī, būs pašreiz strādājošajiem, pavisam konkrēti atbildēt nav iespējams. Pilnīgi skaidrs gan ir tas, ka šī pārdale nākotnes pensijas ietekmēs.

“Tas, kā likmes pārdale starp pensiju līmeņiem ietekmēs nākotnes pensijas apmēru, ir atkarīgs no tā, vai vidējais ienesīgums pensiju otrajā līmenī personai laika periodā līdz pensionēšanās brīdim būs bijis lielāks vai mazāks par indeksu, kas piemērots pensiju pirmā līmeņa kapitāla indeksācijai,” skaidro Sandra Stabiņa. “Tāpēc ietekme atkarīga gan no finanšu kapitāla tirgus, gan demogrāfisko un makroekonomisko rādītāju attīstības tendencēm.”

Izpēte

Evikas Siliņas vadīts koalīcijas oficiālo nostāju pret pabalstu maksāšanu ģimenēm ar bērniem debatēs par valsts 2025. gada budžeta projektu uzņēmās paust partijas “Vienotība” deputāts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš: “Mēs diemžēl nebūsim pirmā valsts pasaulē, kura spēs pacelt dzimstību ar pabalstiem. Ja tas būtu izdarāms, tad bagātās valstis jau sen to būtu izdarījušas.”