Pensiju likumā plānotas izmaiņas, lai precizētu apdrošināšanas stāža noteikšanu pensijas iegūšanai. Turpmāk, piešķirot valsts vecuma pensiju, bijušajās PSRS republikās uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi tiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā tikai tiem, kuri būs snieguši noteiktu ieguldījumu esošās valsts pensiju sistēmas uzturēšanā.
Labklājības ministrijas speciālisti, analizējot pensiju piešķiršanas kārtību, saskata netaisnību, jo Latvijas sociālo iemaksu veicēji faktiski nodrošina pensijas arī cilvēkiem, kuri Latvijā ir strādājuši neilgu laiku, bet kuriem saskaņā ar pensiju likumu ir tiesības pieprasīt pensiju šeit.
Pensiju likums paredz, ka no 2014. gada pakāpeniski pensionēšanās vecums tiek palielināts par trim mēnešiem ik gadu, līdz 2025. gada 1. janvārī tas būs 65 gadi. Vienlaikus tiek paaugstināts arī vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs - 2025. gadā no 15 uz 20 gadiem. Labklājības ministrijā norāda, ka 2025. gadā jau 29 gadus darbosies uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīta pensiju sistēma. Latvijas valsts pensijas pašlaik tiek piešķirtas un maksātas arī par vēsturisku un apdrošināšanas stāžam pielīdzinātu stāžu līdz 1990. gada 31. decembrim, kas nav uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīts un kura nozīme personas apdrošināšanas kopējā stāžā ir būtiski mazinājusies un pakāpeniski izzūd.
Pensiju politikas veidotāji uzskata, ka ir nepieciešams precizēt un harmonizēt tiesību normas, kas nosaka nepieciešamo apdrošināšanas stāžu vismaz 20 gadus. Tas attiecināts arī uz darba un tam pielīdzinātiem periodiem, kas uzkrāti bijušajās PSRS republikās, ar kurām nav noslēgti starptautiski līgumi un kuru teritorijās nedarbojas Eiropas regulas par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Saskaņā ar tiesību aktiem pret Eiropas Savienības pilsoni jābūt tādai pašai attieksmei kā pret Latvijas pilsoni, līdz ar to pašlaik, ja Eiropas Savienības pilsonim ir stāžs bijušajās PSRS republikās, pensiju par šiem gadiem aprēķina un maksā Latvija, arī tad, ja stāžs Latvijā ir neliels, teiksim, gads. Labklājības ministrija min piemēru: Dānijas pilsonis dzīvo Dānijā, stāžs Latvijā ir viens gads, 20 stāža gadi Krievijā, pieci gadi Gruzijā (līdz 1991. gadam). Jāpiebilst, ka Latvijas un Krievijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā attiecas tikai uz tiem Latvijas un Krievijas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no šīm valstīm. Ja šo līgumu nevar piemērot un persona dzīvo kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tad piemēro pašlaik spēkā esošā pensiju likuma pārejas noteikumus. Līdz ar to Latvija šajā piemērā minētajā gadījumā aprēķina un maksā pensiju par 26 gadiem.
Latvijai ir noslēgti līgumi sociālās drošības jomā ar vairākām bijušajām PSRS republikām - Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Līgums ar Moldovu Saeimā pieņemts šāgada martā. Igaunijas un Lietuvas situācijai tiek piemērots Eiropas līmeņa regulējums. Jaunas likuma normas nepieciešamību aktualizē arī tas, ka kopš 2023. gada jūnija Latvijas vecuma pensiju var piešķirt arī personām, kas dzīvo ārpus Eiropas Savienības, kas ievērojami palielina pieprasītāju skaitu, tostarp ar personām, kuras vispār nav piedalījušās sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanā Latvijā. “Turklāt, ja kādai personai ir dubultpilsonība (piemēram, Izraēlas un Latvijas), tad pret viņu jāizturas kā pret Latvijas pilsoni, līdz ar to arī trešajā valstī dzīvojošam pensiju par darbu bijušajās PSRS republikās maksā Latvija, ja ir tiesības uz Latvijas valsts pensiju,” situāciju skaidro Labklājības ministrijā. “Šīm personām pretendējot uz Latvijas valsts pensiju, ir svarīgi sasaistīt vēsturiskos pielīdzinātos periodus ar iesaisti Latvijas pensiju sistēmā. Arī Igaunijā ir noteikts kvalifikācijas periods, lai darbu bijušajās PSRS republikās ieskaitītu pensijas piešķiršanā nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā.” Speciālisti arī pašreizējā likumā saskata netaisnību, jo tagadējiem sociālo iemaksu veicējiem ir uzlikts liels papildu slogs, jo no viņu veiktajām iemaksām jānodrošina pensijas izmaksa par darbu citās PSRS republikās un ne tikai Latvijas pilsoņiem un dubultpilsoņiem, kuri dzīvo jebkur pasaulē un pieprasa Latvijas pensiju, bet arī visiem pārējiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuriem ir tiesības uz un kuri pieprasa Latvijas valsts pensiju.
Izmaiņas pensiju likumā paredz no nākamā gada noteikt sasaisti darbam bijušajās PSRS republikās ar iesaistes ilgumu Latvijas pensiju sistēmā. Par šiem grozījumiem vēl jāvienojas Saeimai, bet valdība tos jau ir apstiprinājusi. “Šie pensiju likuma grozījumi noteiks, ka turpmāk, piešķirot valsts vecuma pensiju, bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi tiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā tikai tiem, kuri būs snieguši noteiktu ieguldījumu esošās valsts pensiju sistēmas uzturēšanā,” saka labklājības ministrs Uldis Augulis.
Grozījumi nosaka, ka Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam ir pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, dienesta laiks un represiju periods ārpus Latvijas. Ja cilvēka apdrošināšanās stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra būs vismaz 20 gadi, tad stāžā tiks ieskaitīti arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi.
Savukārt ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī represiju periods ārpus Latvijas. Ja šīs personas apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra būs vismaz 20 gadi, tad stāžā tiks ieskaitīti arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie mācību periodi.
Plānots, ka norma stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, kad vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais minimālais apdrošināšanas stāžs būs 20 gadi. Labklājības ministrijā skaidro, ka izmaiņas neietekmēs personas, kurām vecuma pensija piešķirta vai vēl tiks piešķirta līdz šā gada beigām. Jaunās izmaiņas skars tikai tās personas, kurām vecuma pensijas piešķiršanas datums ir pēc 2025. gada 1. janvāra.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijā ir 534 894 pensiju saņēmēji, tajā skaitā 433 952 vecuma pensijas saņēmēji, 76 746 invaliditātes pensiju saņēmēji. Pagājušajā gadā piešķirtas 32 829 pensijas, tajā skaitā 22 007 vecuma pensijas un 8645 invaliditātes pensijas.
