Lai arī kā viena no valsts prioritātēm arī nākamā gada budžeta jautājumos ir noteikta drošība un gatavība krīzes situācijām, Veselības ministrijas izdevumu cirpšanas pasākumi neies garām arī vienam no svarīgākajiem drošības dienestiem veselības aprūpes jomā – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Kopumā veselības nozarē izdevumi tiks samazināti pa vairāk nekā trim miljoniem eiro, tomēr konkrētu izdevumu samazinājumu šajā dienestā Veselības ministrija pagaidām nenosauc.
Finanšu ministrija uzdevusi visām nozaru ministrijām izvērtēt savu budžetu un atrast finansējumu, ko varētu novirzīt valsts drošības stiprināšanai. Finanšu ministrijai jāiesniedz informācija par samazināmā finansējuma sadalījumu pa programmām, apakšprogrammām un izdevumu klasifikācijas kodiem. Kopumā izdevumus plānots samazināt par 11 procentiem jeb 50 miljoniem eiro, piemēram, “veicot politikas izmaiņas, funkciju un sniegto pakalpojumu pārskatīšanu”.
Viena no ministrijām, kas gan nepārtraukti cīnās par finansējuma pieaugumu, ir Veselības ministrija, kurai arī jāmeklē izdevumu samazinājuma iespējas. Veselības ministrijā “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka, lai izpildītu Ministru kabineta kopīgo vienošanos, ir “izvērtētas iespējas samazināt izdevumus, kuriem nav būtiskas ietekmes uz ārstniecības iestāžu sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti”. “Vēl lielāks izmaksu samazinājums to apdraudētu,” “Neatkarīgajai” saka Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.
Finanšu ministrijai nodotajā informācijā izmaksu samazinājums veselības nozarē ir atrasts 3,15 miljonu eiro apmērā, un tas ir primāri uz darba komandējumu, saimniecības preču un uzturēšanas izmaksu rēķina.
Veselības ministrijā un tās padotības iestādēs, lai taupītu naudu, tiks samazināts mācību skaits un darba komandējumi, tiks samazināta līdzdalība sanāksmēs un darba grupās starptautiskajā līmenī. Mazāk tiks plānotas aktivitātes sabiedrības informēšanas jomā. Veselības ministrija arī plānojusi samazināt izdevumus biroja precēm, komunālajiem pakalpojumiem (piemēram, nosakot daļēju attālināto darbu) un samazināt pasta izdevumus līdz šim īstenotajiem pakalpojumiem. Ja līdz šim Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK) izsūtīja pa pastu, tagad to plānots pārtraukt. Vēl tiks samazināti izdevumi degvielai un plānots arī atteikties no plānotajiem pasākumiem Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā un Farmācijas muzejā.
Veselības ministrijas padotībā ir tādas iestādes kā Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts asinsdonoru centrs, Zāļu valsts aģentūra, Veselības inspekcija,
Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Latvijas Antidopinga birojs un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, un visas šīs iestādes lielākā vai mazākā mērā skars izdevumu samazinājums.
Arī uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kā atzīst Veselības ministrijā, attieksies izmaksu samazinājums tāpat kā citās iestādēs - tiks samazināta dalība starptautiskos pasākumos un darba grupās, mazāk iegādāsies biroja preces un veiks citus taupības pasākumus.
“Neatkarīgās” rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka diskusijās par iespējamo izdevumu samazinājumu apsvērts jautājums par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta reģionālo centru darbības optimizāciju. Izskanējusi informācija, ka varētu reorganizēt vai optimizēt Latgales reģionālā centra darbību.
Veselības ministrijā noliedz informāciju, ka varētu tikt plānota kādu reģionālo centru slēgšana, tāpat nav plānots samazināt brigāžu punktu skaitu. “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Latgales reģionālais centrs ir reorganizēts pirms diviem gadiem, veidojot divus brigāžu atbalsta centrus Daugavpilī un Rēzeknē, kurus nav plānots slēgt,” “Neatkarīgajai” saka Oskars Šneiders. Konkrētas summas, kuras plānots iegūt papildus, samazinot izdevumus atsevišķās iestādēs, Veselības ministrija pašlaik nekomentēs, “kamēr nav pieņemti attiecīgi lēmumi”.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciāliste Ilze Bukša “Neatkarīgajai” arī noliedza informāciju, ka plānots slēgt kādu neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu, vienlaikus viņa atzina, ka “arī mums ir uzdevums meklēt iespēju budžeta samazinājumam tāpat kā citām valsts iestādēm, pie tā vēl darbs notiek”.
