Latvijā potenciāli bīstamā situācijā pašlaik varētu būt vairāki simti bērnu un aptuveni puse pieaugušo iedzīvotāju, kuri nav vakcinēti pret bīstamo slimību – difteriju. Pagājušajā gadā vairāk nekā piecsimt bērnu divu mēnešu vecumā nesaņēma vakcīnu pret difteriju, bet to laikus nesaņēma pusotrs tūkstotis bērnu.
Diskusija par difterijas vakcināciju diemžēl nav jauna, un to aktualizējis traģiskais gadījums - maza zēna nāve Bērnu slimnīcā. Diemžēl mediķiem pēc divu nedēļu cīņas neizdevās glābt četrus gadus vecā zēna dzīvību, kurš bija inficējies ar difteriju un kura orgānu sistēmas difterijas toksīnu iedarbības dēļ nespēja atjaunot darbību. Bērnu slimnīcā šajā gadā no bīstamām infekcijām, pret kurām ir vakcīnas, miruši jau divi bērni - viens no garā klepus un viens no difterijas. Neviens no šiem bērniem nebija vakcinēts.
Kaut arī vakcīnas tika izgudrotas pagājušajā gadsimtā, joprojām Latvijā no difterijas mirst bērni. 2003. gadā nomira bērns vecuma grupā no trim līdz pieciem gadiem, 2005. gadā nomira divi bērni šajā pašā vecuma grupā, bet 2006. gadā nomira viens bērns vecuma grupā no pieciem līdz 10 gadiem. Mediķi norāda, ka tik smaga difterijas gadījuma kā 5. septembrī ievestajam mazajam pacientam Bērnu slimnīcā nav bijis gandrīz divdesmit gadu. Bērnu slimnīcā šajā gadā no vakcīnregulējamām bīstamām infekcijām, tas ir, tādām slimībām, pret kurām ir vakcīnas, miruši jau divi bērni - viens no garā klepus un viens no difterijas.
Difterija ir bīstama slimība, un tā var būt nāvējoša nevakcinētiem cilvēkiem. Visi šajā gadsimtā Latvijā tieši difterijas dēļ mirušie bērni nebija vakcinēti - arī šonedēļ mirušais zēns, par kura dzīvību mediķi cīnījās divas nedēļas. Bērnu slimnīcas ārsti vēlreiz aicina pārbaudīt, vai visi ģimenes locekļi ir vakcinēti un revakcinēti pret difteriju un citām bīstamām vakcīnregulējamām infekcijas slimībām. “Ja nav - tas jādara nekavējoties, un ja ir pirmie difterijas simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, visām kontaktpersonām obligāta izolācija un testēšana,” norāda Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, bērnu infektoloģe Dace Zavadska.
Difterija nevakcinētiem cilvēkiem var izraisīt nopietnas dzīvību apdraudošas komplikācijas, tostarp elpceļu nosprostojumu, sirds muskuļa bojājumus un nervu bojājumus. Difterijas pirmās pazīmes ir grūtības norīt un elpot, kakla sāpes var parādīties vēlāk. Šai infekcijas slimībai raksturīga plēvju veidošanās uz gļotādām un ādas, kā arī toksisks sirds muskuļa, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājums un organisma smaga vispārēja saindēšanās. Latvijā vakcinācija pret difteriju ir iekļauta vakcinācijas kalendārā un tiek nodrošināta bez maksas visiem iedzīvotājiem.
Šāds jautājums šajās dienās ir radies ne vienam vien iedzīvotājam. Katrā Eiropas valstī ir atšķirīgs likumiskais regulējums bīstamo infekciju ierobežošanai. Daudzas Eiropas valstis, tostarp Francija, Itālija, Čehija un Ungārija, ir izveidojušas obligātu vakcinācijas kalendāru pret tādām slimībām kā difterija, poliomielīts, masalas un citām. Tagad arī veselības ministrs Hosams Abu Meri sasaucis Imunizācijas valsts padomes sēdi, lai ar ekspertiem diskutētu par rīcības priekšlikumiem, tajā skaitā iniciatīvām par izmaiņām likumos. Ministrs uzsver, ka “ir jāatjauno diskusija un jāstiprina sabiedrības izpratne par vakcinācijas nozīmi, lai pasargātu ne tikai sevi un savus tuviniekus, bet arī sabiedrību kopumā”.
Latvijā bērni ir obligāti vakcinējami pret 14 infekcijas slimībām - pret tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, vējbakām, pneimokoku infekciju, rotavīrusu infekciju, cilvēka papilomas vīrusa infekciju. To nosaka Vakcinācijas noteikumi. Taču, kā norāda tiesībsargs, kaut gan vakcinācija pret noteiktām slimībām bērniem ir noteikta kā obligāta, vecākiem ir tiesības atteikties no bērna vakcinācijas. Ārstniecības personai tādā gadījumā ir pienākums izskaidrot vakcinācijas nozīmi. Ja bērna vecāks nemaina lēmumu par atteikšanos no vakcinācijas, ārstniecības persona rakstiski noformē informēto atteikumu no vakcinācijas.
“Bērna nevakcinēšana nav prettiesiska vai bezdarbība, par kuru likumā paredzēta atbildība, bet vakcinācijas obligātumu ir iespējams nodrošināt citā veidā - saņemot bāriņtiesas atļauju bērna vakcinācijai vecāku piekrišanas vietā,” norāda tiesībsargs. Tādos gadījumos, kad ārsts uzskata, ka vakcinācija ir bērna interesēs, bet vecāki nepiekrīt bērna vakcinācijai, ārstam jāvēršas ar motivētu iesniegumu bāriņtiesā, kura var dot piekrišanu vecāku vietā. Tādi dati, vai kāds ārsts tā ir rīkojies, nav pieejami.
Difterija ir reta, bet nopietna infekcijas slimība, ar kuru smagi slimo nevakcinētas personas. Kopumā šogad Latvijā reģistrēti divi difterijas gadījumi. Laika periodā no 2007. līdz 2023. gadam Latvijā reģistrēti 122 difterijas gadījumi, desmit no tiem jeb 8,2 procentos gadījumu saslimušie miruši. Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka bērnu vakcinācijas aptvere pret difteriju no 2020. gada samazinājusies atsevišķās vecuma grupās. 2023. gadā vakcinācija pret difteriju aptvēra 96 procentus bērnu divu mēnešu vecumā (tad, kad mazulim jāsaņem pirmā pote), bet septiņu gadu vecumā, kad jāsaņem kārtējā pote - revakcinēti bija vien 92 procenti bērnu. Vēl mazāk bērnu vakcinēti 14 gados, kad jāsaņem pēdējā pote bērna vecumā. Vēlāk pret difteriju jāvakcinējas reizi desmit gados.
Pieaugušo vakcinācijas aptvere pret difteriju no 2020. gada arī samazinājusies, 2020. gadā tā bija 55,8 procenti, bet 2023. gadā - tikai 51,1 procents. Tātad puse Latvijas iedzīvotāju nav pietiekami aizsargāti pret bīstamo slimību, turklāt vēl pakļauj briesmām bērnus, kuri šo pašu vecāku dēļ nav vakcinēti.
Pētot datus par bērnu vakcināciju pret noteiktām slimībām, jāņem vērā, ka, imunizācijas līmeni analizējot, eksperti aprēķina mērķa grupas bērnu skaitu, tas ir, bērnu skaitu, kuriem vakcinācija jāveic noteiktā vecumā, piemēram, divos mēnešos, septiņos gados. Dažādu iemeslu (arī medicīnisku) dēļ vakcinācija bērniem tiek atlikta uz vēlāku laiku, līdz ar to vakcinācijas līmenis atsevišķā mērķa grupā var nesasniegt vai pārsniegt 100 procentus.
Dati par vakcināciju pret difteriju, piemēram, rāda, ka 2023. gadā mērķgrupas bērnu skaits divu mēnešu vecumā bija 14 404 bērni, bet vakcinēti - 13 852, tātad teorētiski var pieņemt, ka 552 bērni noteiktā laikā nav saņēmuši vakcīnu un atrodas riska grupā. Dati par savlaicīgumu vakcinācijā savukārt rāda, ka laikus divu mēnešu vecumā vakcīnu saņēmuši vēl mazāks bērnu skaits - 12 936 bērni, tātad 1468 bērni laikus nav vakcinēti. Izsekojot datiem, var secināt, ka šie bērni šajā vecumā nav saņēmuši arī vakcīnu pret garo klepu un poliomielītu. 14 gadu vecumā no 20 924 pusaudžiem difterijas vakcīnu laikus saņēma 17 301 bērns, bet kopumā vakcinēti 19 187 bērni.
VIEDOKLIS
Dace Zavadska, bērnu infektoloģe, Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja:
Mūsdienu vakcīnu efektivitāte un drošums ir pierādīts neskaitāmos zinātniskajos pētījumos. Kopš 20. gadsimta 30. gadiem vakcīnas ir visvairāk zinātniski pētītais medicīnas produkts, kas tiek ievadīts cilvēka ķermenī. Izņemot tīru ūdeni, nekam citam, pat ne antibiotikām, nav bijusi tik liela ietekme uz mirstības un saslimstības mazināšanu, kā arī populācijas izaugsmi kā vakcinācijai. Latvijas iedzīvotāji vēlas saņemt mūsdienu Rietumu standartiem stingri atbilstošus medikamentus un veselības aprūpi kopumā, taču sabiedrības daļas rīcība un lēmumi reizēm ir pilnīgi pretēji - tie atbilst laikam, kad cilvēku dzīvildzi galvenokārt noteica dabīgā atlase. Aicinām vecākus, kuriem joprojām ir bažas par vakcīnu iedarbību, doties pie veselības aprūpes speciālistiem, kuriem ir zināšanas par šo jomu, izrunāties un pieņemt lēmumus, kas palīdzēs mūsu bērniem izaugt veseliem.
DATI
Vakcinācija pret difteriju
Pēc vakcinācijas kalendāra nepieciešamā pote un atbilstošais vecums 2023. gads (%)
1. pote (2 mēneši) 96,2
2. pote (4 mēneši) 99,6
3. pote (6-11 mēneši) 97,2
4. pote (12-15 mēneši) 99,9
5. pote (7 gadi) 92,8
6. pote (14 gadi) 91,7
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
