Lai jaunos mediķus vai ārstniecības personas, kuras pašlaik nestrādā veselības nozarē vai nestrādā Latvijā, pievilinātu darbam valsts finansētajā medicīnā, valdība paredzējusi prāvas kompensācijas.
Vislielākās kompensācijas paredzētas sertificētiem ārstiem valstī noteiktās prioritārās jomās, piemēram, sirds slimībās vai onkoloģijā. Tomēr jaunajam mediķim būs jāapņemas vismaz trīs gadus nostrādāt valsts finansētajā veselības aprūpē.
Lai jaunos speciālistus motivētu strādāt valsts sektorā - slimnīcās, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, ģimenes ārstu praksēs un citās - un ārstniecības iestādēm piesaistītu trūkstošo personālu, Veselības ministrija sākusi īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu. Finanšu atbalsts paredzēts ārstniecības personām par profesionālās darbības uzsākšanu vai atsākšanu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Pašlaik ir sākusies kompensāciju pieteikumu pieņemšana medicīnas personāla piesaistei darba vietām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā.
Veselības ministrijas speciāliste Anna Strapcāne pastāstīja, ka kopējais šī projekta finansējums ir 6 690 300 eiro, tajā skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 5,7 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums nedaudz virs viena miljona eiro.
Kompensācijas apmērs mediķiem svārstās no 5400 eiro līdz pat 16 300 eiro atkarībā no specialitātes. Kompensācija domāta jaunajiem mediķiem un tiem, kuri pašlaik nestrādā profesijā vai strādā ārzemēs. Saskaņā ar nosacījumiem uz kompensāciju var pretendēt ārstniecības persona, kas valsts apmaksāto pakalpojumu jomā nav strādājusi kopš 2023. gada 23. augusta.
Uz kompensāciju var pretendēt: sertificēts ārsts un sertificēts zobārsts, māsa, sertificēts ārsta palīgs, sertificēta vecmāte, sertificēts fizioterapeits, sertificēts ergoterapeits, sertificēts zobu higiēnists, sertificēts audiologopēds un sertificēts mākslas terapeits, zobārsta asistents, māsu palīgs. Tāpat uz kompensāciju var pretendēt pensijas vecuma ģimenes ārsts, kurš nodod praksi, zināšanas un pieredzi citam speciālistam. Projekta ietvaros plānots piesaistīt 458 ārstniecības personas.
Kā izriet no Veselības ministrijas datiem, vislielāko kompensāciju varēs iegūt sertificēts ārsts un sertificēts zobārsts - 16 317 eiro. Prioritārās nozares, kurās visvairāk gaida jaunos ārstus, ir sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe un medicīniskā rehabilitācija.
Otra apmēra ziņā lielākā kompensācija paredzēta sertificētam fizioterapeitam, sertificētam ergoterapeitam, audiologopēdam un mākslas terapeitam (visiem jābūt sertificētiem) - te kompensācijas apmērs būs 14 463 eiro. Savukārt trešais lielākais “bonuss” būs māsai, sertificētam ārsta palīgam un sertificētai vecmātei - 10 701 eiro.
Sertificētus zobu higiēnistus centīsies piesaistīt ar kompensāciju 9504 eiro apmērā, bet zobārsta asistentus - ar 8559 eiro. Māsas palīgam kompensācijas apmērs ir 7767 eiro, bet mazākā kompensācija ir paredzēta pensijas vecuma ģimenes ārstam, kurš ir gatavs nodot savu ģimenes ārsta praksi jaunajam kolēģim - par to kompensācija 5439 eiro.
Veselības ministrija regulāri aptaujā ārstniecības iestādes par cilvēkresursiem un vakanču skaitu, tā iegūstot datus un informāciju par trūkstošajiem speciālistiem. Nozare daudzās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, saskaras ar nepietiekamu ārstniecības personu skaitu un ārstu novecošanos. Lai arī atsevišķas tendences Latvijā ir ar pozitīvu zīmi, piemēram, palielinās jauno ārstu skaits, dati kopumā liecina, ka ārstniecības personu skaits nav pietiekams daudzās profesiju grupās. Projekts ir viens no pasākumiem cilvēkresursu attīstībai nozarē, kas atbilst stratēģijai par cilvēkresursu attīstību.
Kompensācijas saņemšanai gan ir viens būtisks noteikums, proti, ja to mediķis saņems, tad valsts sektorā būs jānostrādā vismaz trīs gadi. Līdz šim medicīniskā personāla piesaistes projektos gan reģioniem, gan ārstniecības iestādēm Rīgā valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai piesaistītas jau 2170 ārstniecības personas.
