Satraukums par ieilgušajām intensīvajām lietavām valda ne tikai zemnieku saimniecībās, bet arī Rīgā, Zemkopības ministrijā un tās pakļautībā esošajās iestādēs. Zaudējumi zemnieku budžetos nozīmēs zaudējumus arī valsts budžetā. Valsts ir gatava sniegt zemniekiem atbalstu, sarunā ar “nra.lv” norāda zemkopības ministrs Armands Krauze.
Ilgstošās lietavas daudzviet Latvijā ir radījušas būtiskus postījumus lauksaimnieku sējumiem, stādījumiem, un Lauku atbalsta dienests (LAD) nāk klajā ar vairākām būtiskām izmaiņām un iespējām, lai atvieglotu situācijas risināšanu saimniecībās. Tādēļ no 3. līdz 27. jūnijam lauksaimnieki aicināti sniegt informāciju par plūdu vai salnu skartajām teritorijām LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.
Lauksaimniekiem, kuri vēlas ziņot par cietušajām platībām, ir jāsniedz detalizēta informācija par katru konkrēto lauku. Jānorāda lauka numurs, tajā audzētais kultūraugs, visa platība hektāros, kā arī cietušās daļas apjoms procentos. Obligāti jāpievieno arī fotoattēli ar ģeotelpiskajām koordinātām, kas precīzi atspoguļo situāciju uz vietas. Vajadzības gadījumā pieteikumam var pievienot arī komentārus vai papildu piezīmes. LAD uzsver - koordinātām pievienotie attēli ir nepieciešami, un vienkāršākais veids, kā to nodrošināt, ir izmantot LAD mobilo lietotni.
Jāņem vērā, ka Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) veiks cietušo platību apsekošanu līdz 25. jūlijam, lai objektīvi novērtētu zaudējumu apjomu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze pēc Madonas un Varakļānu puses apmeklēšanas sarunā ar “nra.lv” stāsta, ka daudzviet šobrīd ir pārmitra augsne un zemākās teritorijas ir applūdušas, lauksaimnieki nevar tikt uz laukiem, lai izkaisītu mēslojumu un veiktu nepieciešamos smidzinājumus ar fungicīdiem un herbicīdiem. Šādos apstākļos augi nespēj pilnvērtīgi uzņemt barības vielas, turklāt pieaug arī slimību izplatības risks — tas viss negatīvi ietekmēs ražas apjomu.
A. Krauze stāsta, ka nākamnedēļ izskatīšanai Ministru kabinetā tiks virzīta noteikumu pakete, kas paredz izmaiņas dažādās prasībās — gan attiecībā uz sējas un platību maksājumu termiņiem, gan papuves apjomu. Viņš uzsver, ka plānotā pieeja būs elastīga — lauksaimniekiem tiks dota iespēja vēlāk deklarēt laukus, mainīt kultūraugus, kā arī netiks ņemtas vērā situācijas, kad kāda kultūraugu platība ir zem lietavu ūdens.
Ministrs aicina visus zemniekus iesniegt informāciju par postījumiem LAD sistēmā, jo tikai tā ministrija varēs apzināt reālo situāciju un sagatavot argumentētu lūgumu Eiropas Savienības atbalstam. Lai gan šāds atbalsts nebūs tūlītējs, pastāv iespēja, ka tas varētu tikt piešķirts rudenī vai gada nogalē. Taču, lai tas notiktu, dati par postījumiem nepieciešami jau tagad.
Šī gada maijs Latvijā bijis lietains — vidēji nolijuši 86,2 mm nokrišņu, kas krietni pārsniedz mēneša normu (50,4 mm). Tas ir viens no mitrākajiem maija mēnešiem novērojumu vēsturē, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Lietavas īpaši smagi skārušas valsts austrumu daļu. Madonā reģistrēti 194,3 mm jeb 3,4 reizes vairāk nekā ierasts. Līdzīga situācija bijusi arī Rēzeknē (147,5 mm), Daugavpilī (141,5 mm) un Sīļos (137,5 mm) — visās šajās vietās maija nokrišņu apjoms ievērojami pārsniedza normu. Turklāt lietains bijis arī jūnija sākums, kas neļāva jau tā pārmitrajai augsnei izžūt.
