Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.
Uzņēmuma vadība pauž pārliecību, ka, lai attīstītos un virzītos uz priekšu, ir jāiet ar savu biznesu plašajā pasaulē. Tas paver iespējas apgūt aizvien plašāku klientu loku, piesaistīt attīstībai kapitālu un ātrāk integrēt ražošanā modernās tehnoloģijas.
DLRR ir lokomotīvju parks Polijā, Ungārijā, Ukrainā. Šīs lokomotīves ikdienā apkalpo nevis Polijas, Ungārijas vai Ukrainas uzņēmumi, bet gan DLRR speciālisti. "Mēs tur esam izveidojuši DLRR meitasuzņēmumus, pieņēmuši darbā darbiniekus, kuri tur pastāvīgi strādā un apkalpo ritošo sastāvu. Esam iestrādājuši pieredzi darboties ļoti plašā ģeogrāfijā - visās Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, arī Āfrikā. Mūsu filiāle Polijā jau ir kļuvusi arī par operatoru - pārvadātāju. Polijā plānojam aizvien plašāku mūsu lokomotīvju iesaisti pārvadājumu tirgū, arī paplašinām un pilnveidojam lokomotīvju servisa brigādes, strādājam pie to loģistikas attīstības,” “Neatkarīgajai” stāsta DLRR komercdirektore, dzelzceļa transporta zinātņu maģistre Olga Piļščikova.
DLRR remontētās un apkalpotās lokomotīves turpina savu darbu kara plosītajā Ukrainā. Lokomotīves ne vien tiek apkalpotas, bet arī būtiski modernizētas. Piemēram, jau divām lokomotīvēm nomainīti dzinēji - esošie aizstāti ar jauniem, jaudīgiem, ekonomiskiem Beļģijā ražotiem dīzeļdzinējiem. Dzinēju nomaiņa ir pilnīgi jauns projekts, kas jau parādījis sevi kā rentablu. Pasūtītājs jau ir izteicis savu atzinību. "Neraugoties uz karadarbību, mēs uz Ukrainu sūtām savas lokomotīves. Mēs tās Ukrainas uzņēmumiem piedāvājam nomāt. Arī mēs tāpat ka visi citi ļoti ceram, ka karš drīz beigsies. Cilvēki grib mieru. Mēs esam gatavi palīdzēt Ukrainai atjaunot ritošā sastāva parkus,” ar paveikto un iecerēm dalījās DLRR komercdirektore.
DLRR ir atradis un aizņēmis ļoti šauru specifisku nišu. Uzņēmums remontē tās lokomotīvju sērijas, kuras reti kurš spēj un prot saremontēt. “Protams, ka arī Polijā un Vācijā ir lokomotīvju depo, bet noteiktu sēriju lielos agregātus viņi ved remontēt pie mums, piemēram, noteiktu sēriju dīzeļdzinējus. Mums vienīgajiem reģionā rūpnīcā ir dīzeļdzinēju izmēģinājuma stendi. Ja citās remonta rūpnīcās dzinēju iemontē lokomotīvē un tad to pieregulē, tad mēs, pirms nosūtīt izremontēto dzinēju klientam, to pārbaudām un pieregulējam stendā. Mums ir sava moderna kvalitātes kontroles laboratorija un kvalitātes kontroles nodaļa. Rūpnīcai ir vairāki sertifikāti, kurus var apskatīt uzņēmuma mājaslapā dlrr.eu,” skaidroja O. Piļščikova.
DLRR vadītāja atzina, ka uzņēmumam iegūt jaunus klientus nav viegli. DLRR cītīgi startē arī konkursos uz valsts pasūtījumiem. “Līdz šim nav bijis tā, ka kāda valsts iestāde mums liktu šķēršļus. Skaidrs ir tas, ka neviens cits Latvijā neuzbūvēs ne vilcienu, ne tramvaju, taču tie mūsu valstij ir ļoti vajadzīgi. Būtiski - mēs par jauniem vai modernizētiem tramvajiem vai lokomotīvēm pat neprasām naudu valstij. Valsts par pasūtījumu mums šo naudu var atmaksāt 10-15 gadu laikā. Sākotnēji mēs pasūtījumā ieguldām paši savus līdzekļus. Ja valsts lemtu pati saviem spēkiem atjaunot vilcienu un tramvaju parku, tad tai būtu jāņem aizņēmums. Tas nenoliedzami izrādītos sāpīgi valsts ekonomikai. Mūsu gadījumā valstij bankās kredītus ņemt nevajag. Mēs nākam ar savu produktu un savu naudu. Mums tas ir svarīgi, jo mūsu darbiniekiem tādējādi būtu darbs arī pasūtīto tramvaju un vilcienu apkalpošanā. Tagad strādājam pie uzņēmuma energoefektivitātes, lai uzņēmums kļūtu energoefektīvāks atbilstoši Eiropas Savienības nospraustajam zaļajam kursam," nākotnes plānus ieskicēja O. Piļščikova.
Būtiski ir saprast - kamēr netiks uzbūvēts "Rail Baltica", par ātrgaitas vilcieniem mēs Latvijā nevaram sapņot. Atbilstoši konstrukcijai mūsu dīzeļlokomotīvju ātrums ir 100-120 km/st. Braukt ātrāk par 120 km/st neatļauj mūsu sliežu ceļu konstrukcija. Pasažieru satiksmē svarīgas ir dzelzceļa līnijas uz Liepāju, Daugavpili, Valmieru. Galvenais ir, lai cilvēki varētu aizbraukt uz Liepāju, Daugavpili.
"Mēs nedrīkstam aizmirst, ka "Rail Baltica" taču nevedīs pasažierus ne uz Liepāju, ne Daugavpili, ne Valmieru. Lai Latvijā būtu laba elektrovilcienu satiksme, nepieciešams veikt dzelzceļa elektrifikāciju līdz Ventspilij, Liepājai, Daugavpilij, Valmierai. Pašlaik dzelzceļš ir elektrificēts tikai līdz Aizkrauklei, Tukumam, Zvejniekciemam, Jelgavai. Nav elektrificēta dzelzceļa līnija pat līdz Siguldai. Tieši tādēļ pārvadājumu operatoram ir nepieciešami pasažieru dīzeļvilcieni," atgādināja O. Piļščikova.
“Mēs esam lokomotīvju remonta rūpnīca - remontējam lokomotīves, arī paši ražojam detaļas, nodarbojamies ar metālapstrādi, kas gan nav mūsu pamatdarbība. Tomēr mēs izgatavojam sarežģītas lielgabarīta detaļas lieliem specifiskiem pasūtījumiem. Tādas lietas nevar izgatavot parasta darbnīca. Mums ir uzkrāta pieredze arī jaunu tramvaju ražošanā. Esam izgatavojuši tramvajus Daugavpilij. Mēs neapstāsimies un turpināsim strādāt visos pieminētajos virzienos. Mēs klientiem piedāvājam sevi kā uzņēmumu, kas spēj kvalitatīvi modernizēt pasažieru vilciena sastāvus un vecos tramvajus,” skaidroja uzņēmēja.
Pēc komercdirektores teiktā, ja Rīga nolems atjaunot savu tramvaju parku, tad DLRR varētu piedāvāt ne tikai jaunus tramvajus, bet arī veco tramvaju kapitālo remontu un to modernizāciju: “Tas nozīmē to, ka no vecā tramvaja paliek tikai ritošā daļa un rāmis, viss pārējais tiek iebūvēts jauns - apšuvums, elektrifikācija, drošības sistēmas un Eiropas standartiem atbilstoša bremžu sistēma. Mezglus mēs iepērkam no saviem piegādātājiem lielākoties Eiropā. Ar to nodarbojas Iepirkumu departaments, mēs paši pagaidām neražojam drošības sistēmas, elektroniku," stāstīja O. Piļščikova.
