2026. gada 1. jūlijā spēkā stāsies apjomīgi Eiropas Savienības jaunie noteikumi pirkumiem ārpus Eiropas Savienības. Par katru atšķirīgu lietu pirkumu grozā būs jāmaksā fiksēts trīs eiro muitas nodoklis. Valsts ieņēmumu dienests (VID) preses konferencē skaidroja, kā jaunā kārtība mainīs iepirkšanos un kāpēc dažas pakas pēkšņi maksās dārgāk.
Svarīgi, ka fiksētais trīs eiro muitas nodoklis attieksies uz jebkuru trešo valsti (valstīm ārpus Eiropas Savienības), nevis tikai uz Ķīnu vai kādu citu konkrētu valsti.
Līdz šim sūtījumiem līdz 150 eiro muitas nodokli bieži vien nepiemēroja. Vecā sistēma tapa laikā, kad interneta pirkumu bija maz. Tagad situācija ir mainījusies. Katru dienu ES ieplūst milzīgs daudzums lētu preču no dažādu valstu lielajām tirdzniecības platformām. Tas rada milzīgu slodzi muitas dienestiem. Tāpat rodas nevienlīdzīga konkurence vietējiem uzņēmumiem, kuriem jāmaksā visi nodokļi. Lai aizsargātu vietējo tirgu, ES veic plašu muitas reformu. Jaunais fiksētais trīs eiro maksājums maziem sūtījumiem ir pirmais pārejas solis.
Šajā kontekstā Valsts ieņēmumu dienests 11. jūnijā preses konferencē medijiem skaidroja, kā jaunie noteikumi darbosies praksē Latvijā un kā tie ietekmēs gan iedzīvotājus, gan e-komercijas sūtījumu saņemšanas kārtību no 2026. gada 1. jūlija.
Kas mainīsies?
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītājas Irēnas Knokas prezentēto informāciju par Eiropas Savienības (ES) muitas un PVN regulējumu, precēm ar vērtību līdz 150 eiro, kas tiek iegādātas ārpus ES un ievestas Savienībā, tiek piemērots IOSS (Import One-Stop Shop) režīms.
Šajā režīmā pirkuma brīdī tiek iekasēti piemērojamie muitas nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis (PVN), nodrošinot, ka nodokļu saistības tiek nokārtotas jau darījuma laikā, nevis preces saņemšanas brīdī.
Tālāk platforma, kas reģistrējusies IOSS režīmam, nodod preces un ar to saistīto informāciju loģistikas partneriem - pasta un eksprespasta operatoriem, kas veic preču atmuitošanu un organizē to piegādi galamērķa valstī. Pēc atmuitošanas preces tiek piegādātas tieši pircējam.
Tas nozīmē, ja tiks pasūtīts, piemēram, T krekls no “Temu”, “AliExpress” vai līdzīgas ārpus ES platformas, tad nodokļi un muita tiks sakārtoti jau pirkuma brīdī, nevis vēlāk pie piegādes. IOSS nozīmē, ka pircējs samaksās visus nodokļus uzreiz internetā un sūtījums atnāks kā parasta paciņa, bez muitas pārsteigumiem.
Ja tomēr nodeva nav samaksāta pirkšanas brīdī, pircējam tas būs jāmaksā pašam šeit Latvijā, veicot sūtījuma atmuitošanu. To var darīt patstāvīgi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā vai arī pilnvarojot pasta komersantu to izdarīt pircēja vietā. Jāņem vērā, ka šādā gadījumā muitas nodoklim klāt vēl tiks aprēķināts arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN). I. Knoka aicina šādā gadījumā maksājumu veikt, izmantojot portālu “Latvija.lv” - šāda opcija pieejama pa tiešo no VID EDS sistēmas, un preču saņemšana būs iespējama uzreiz.
VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas Muitas konsultāciju nodaļas vadītājs Ivars Vucens skaidro, ka tāpat pircējiem jārēķinās ar stingrākiem nosacījumiem preču atgriešanas gadījumā. Ja sūtījums tiks sūtīts atpakaļ pārdevējam, samaksātais trīs eiro nodoklis netiks atmaksāts. Vienīgais izņēmums būs situācijas, kad saņemtajai precei tiks konstatēti defekti vai tā neatbilst pirkuma līgumam, un pircējs tieši šī iemesla dēļ būs atteicies no sūtījuma.
Kā aprēķinās jauno nodokli? Par atšķirīgām precēm jāmaksā atsevišķi.
Jaunā kārtība paredz, ka fiksēto trīs eiro muitas nodokli neaprēķinās par visu sūtījumu kopumā, bet gan par katru tajā esošo preču pozīciju. Tas nozīmē, ka nodokļa lielums būs atkarīgs no tā, cik vienādas vai atšķirīgas preces atrodas vienā pakā.
Svarīgs elements jaunajā regulējumā ir arī tas, kā tiek definēta “vienība” (item) muitas kontekstā. Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumā “vienība” ir viena vai vairākas preces vienā sūtījumā, kurām ir vienāda tarifa klasifikācija, vienāds preces apraksts un izcelsme, kā arī tās tiek deklarētas kā viens datu vienums muitas deklarācijā. Tas nozīmē, ka muitas piemērošanā būtiska ir ne tikai sūtījuma kopējā vērtība, bet arī tas, kā preces ir strukturētas un klasificētas deklarācijā - vai tās tiek uzskaitītas kā atsevišķi vienumi vai kā viens kopējs vienums.
Muitas deklarācijā preces tiks sagrupētas atsevišķās pozīcijās pēc to materiāla, sastāva, veida un izcelsmes valsts. Ja pircējs vienā sūtījumā iegādāsies preces ar atšķirīgām pazīmēm, nodoklis būs jāmaksā vairākas reizes.
Lai ieviestu skaidrību, I. Vucens demonstrēja piemērus:
*Piemērs. Pircējs ir izvēlējies divus dažādus uztura bagātinātājus - cinka tabletes un C vitamīna kapsulas. Tā kā abi šie produkti pēc muitas noteikumiem iekrīt vienā preču kategorijā (kods 2106...), tie veido vienu kopīgu pozīciju. Par abiem uztura bagātinātājiem kopā būs jāmaksā tikai vienreiz - trīs eiro.
Kā laika gaitā veidojusies Eiropas muitas politika?
Lai labāk saprastu, kāpēc Eiropas Savienība šodien ievieš jauno trīs eiro nodokli pirkumiem internetā, ir jāieskatās vēsturē. ES muitas politika nav radusies vienā dienā - tā ir veidojusies un mainījusies vairāk nekā pusgadsimtu, reaģējot uz pasaules ekonomikas un tehnoloģiju attīstību. Turpinājumā svarīgākie pagrieziena punkti un vēsturiskie soļi hronoloģiskā secībā:
1957. gads. Pēc Otrā pasaules kara Eiropas valstis vēlējās ciešāku ekonomisko sadarbību, lai novērstu jaunus konfliktus un veicinātu labklājību. Sešas valstis - Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Rietumvācija - parakstīja vēsturisku vienošanos, ko sauc par Romas līgumu. Tas paredzēja pakāpeniski izveidot Muitas savienību. Ar Romas līgumu faktiski tika izveidota Eiropas Ekonomikas kopiena.
Tas bija sākums idejai, ka Eiropas iekšienē preces jātirgo bez nodokļiem. Valstis nolēma, ka savā starpā nodokļus preču pārvietošanai vairs neiekasēs, bet tā vietā viņi vienojās par kopīgu plānu - radīt sistēmu, kurā Eiropas iekšienē preces ceļo bez šķēršļiem.
1968. gada 1. jūlijā sešas valstis pilnībā atcēla muitas nodokļus savā starpā. Taču, lai sistēma darbotos, bija jārada vienādi noteikumi visai pārējai pasaulei. Tā dzima Kopējais muitas tarifs attiecībām ar trešajām valstīm. Tas nozīmēja, ka precei no Amerikas vai Āzijas bija jāmaksā tieši viena un tā pati muitas nodeva neatkarīgi no tā, kurā Eiropas ostā tā iebrauca. Iekasētā nauda vairs nepalika konkrētajai valstij, bet aizceļoja tieši uz kopējo Eiropas budžetu. Eiropa bija uzbūvējusi kopīgu muitas mūri pret pārējo pasauli, bet savā iekšienē kļuva par brīvu zonu.
Rezultātā radās vienots tirdzniecības bloks. Ja prece ieceļoja, piemēram, caur Francijas ostu, tā varēja brīvi un bez papildu nodokļiem ceļot tālāk uz Vāciju. Iekasētā muitas nauda kļuva par tiešu Eiropas Kopienas budžeta ienākumu avotu.
Daudzām rūpniecības precēm tā laika muitas tarifi importam no trešajām valstīm bieži bija aptuveni 10-15% robežās, taču atkarībā no preču kategorijas tie varēja būt ievērojami augstāki vai zemāki.
1970.-1980. gadi. Šajā periodā Eiropas Kopiena aktīvi aizsargāja vairākas nozares. Īpaši aizsargātas bija tērauda rūpniecība, tekstilizstrādājumi, lauksaimniecība, automobiļu tirgus atsevišķos segmentos.
Lauksaimniecības sektorā tarifu un kvotu sistēma bieži bija ļoti stingra. Dažiem pārtikas produktiem efektīvā aizsardzība faktiski sasniedza vairākus desmitus procentu.
1986.-1995. gadi. Šajā laikā Eiropa pakāpeniski samazināja daudzus rūpniecības preču muitas tarifus trešajām valstīm. Piemēram, mašīnbūves precēm, ķīmiskajai produkcijai, elektronikai u. c. Vidējie rūpniecības tarifi kļuva ievērojami zemāki nekā 1970. gados.
1993. gads: Eiropas Vienotā tirgus izveide. Lai gan nodokļu starp Eiropas valstīm vairs nebija, uz robežām joprojām stāvēja smago automašīnu rindas. Muitnieki tik un tā pārbaudīja kravu papīrus un preču drošību. Tas mainījās 1993. gadā, kad oficiāli sāka darboties Eiropas Vienotais tirgus. Tika likvidētas fiziskās muitas kontroles uz ES iekšējām robežām, un preču, pakalpojumu kustība kļuva pilnībā brīva. Muitas darbinieki savu uzmanību pilnībā pārvirzīja tikai uz ES ārējām robežām, lai kontrolētu to, kas nāk no trešajām valstīm.
Turpmāk daudzu rūpniecības preču muitas likmes nokritās līdz aptuveni 2-5%, bet daudzām izejvielām tās kļuva 0%. Savukārt informācijas tehnoloģiju precēm daļa tarifu tika pilnībā atcelta. Tomēr lauksaimniecība joprojām saglabāja augstu aizsardzības līmeni.
2010.-2020. gadi. ES noslēdza virkni tirdzniecības līgumu, tostarp ar Dienvidkoreju, Kanādu, Japānu, Vjetnamu un citām valstīm.
Tas radīja interesantu situāciju, kad vienai un tai pašai precei var būt, piemēram, 0% tarifs no Kanādas, bet tajā pašā laikā 5-10% no valsts, ar kuru nav tirdzniecības līguma. Tāpēc mūsdienās nav viena universāla tarifa visām trešajām valstīm.
2016. gadā spēkā stājās jauns Savienības Muitas kodekss. Tā galvenā misija bija viena - pilnībā digitalizēt muitu. Mērķis bija panākt, lai visi uzņēmēji dokumentus iesniegtu tikai elektroniski un sistēmas pašas ātri apstrādātu datus.
Tomēr šie noteikumi joprojām bija vairāk pielāgoti lielajiem kravu pārvadājumiem, nevis miljoniem mazu paciņu.
2020.-2026. gads. ES muitas jomā vairāk koncentrējas uz negodīgas konkurences ierobežošanu un antidempinga pasākumiem. Piemēram, Ķīnas elektromobiļiem noteiktos gadījumos piemēro papildu muitas maksājumus, bet dažām tērauda un alumīnija produktu grupām ir īpaši aizsardzības pasākumi.
ES ārējā muitas politika vairs nav tikai par budžeta ieņēmumiem, bet arī par rūpniecības, klimata un stratēģisko interešu aizsardzību.
No 2026. gada: e-komercijas reforma un trīs eiro nodoklis.
Pēdējā desmitgadē piedzīvots milzīgs interneta veikalu bums. Miljoniem mazu, lētu sūtījumu no trešajām valstīm burtiski pārpludināja Eiropas muitas punktus, radot pārslodzi un nodokļu zaudējumus. Rezultātā ES uzsāka vērienīgāko reformu kopš 1968. gada. Tās ietvaros tiek ieviests iepriekš aprakstītais trīs eiro nodoklis.
ES muitas tarifi pret trešajām valstīm kopumā ir kļuvuši zemāki nekā 1960.-1980. gados, taču vienlaikus sistēma ir kļuvusi daudz sarežģītāka, jo tagad liela nozīme ir tirdzniecības līgumiem, antidempinga pasākumiem, sankcijām un īpašiem nozares aizsardzības mehānismiem.
Vēsture rāda, ka ES muitas politika vienmēr ir sekojusi līdzi tam, kā cilvēki tirgojas. Ja kādreiz galvenais uzdevums bija apstrādāt kuģu konteinerus un lielas kravas auto plūsmas, tad šodienas muitas galvenais izaicinājums ir katra mazā paciņa, ko pircējs pasūta savā viedtālrunī.
