Neraugoties uz to, ka pasaules bagāto valstu klubiņš – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) – paģēr Latvijai celt nodokļus, mūsu politiķi, vismaz pagaidām, šādu mūsu ekonomiku nonāvējošu un valsti no cilvēkiem iztukšojošu politiku piekopt nav gatavi.
OECD pozīcija ir vienkārša un saprotama - celt nodokļus ir viņu ieskatā vienkāršākais mehānisms, kā Latvijai tikt pie naudas, lai tā varētu pasaules naudas maisiem atmaksāt aizņēmumus. OECD ir pilnīgi vienalga, kas notiks ar mūsu valsti un tās iedzīvotājiem pēc nodokļu pacelšanas - šeit dzīvos vai nedzīvos cilvēki - ja izturēs un dzīvos, labi, ja nē, arī labi - būs brīva dzīves telpa Eiropā saplūdušajiem migrantiem.
OECD Latvijas ekonomikas pārskatā norāda, ka valstij jāpalielina budžeta ieņēmumi, lai segtu pieaugošās vajadzības aizsardzībai, veselībai un sociālajai jomai. Organizācija iesaka pārskatīt nodokļu sistēmu - mazināt atkarību no darbaspēka nodokļiem un vairāk izmantot īpašuma, kapitāla un vides nodokļu potenciālu.
Aptaujājām mūsu politiķus, vaicājot, vai jāpakļaujas OECD rekomendācijām un nodokļi jāceļ.
Nav jāklausās visā, ko mums kāds no malas saka
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna (AS), sarunā ar NRA atzina, ka ir pētījusi OECD atzinumu: “Godīgi sakot, tas nav labvēlīgs Latvijai. Es domāju, ka nodokļi nav tas jautājums, kas mums šobrīd būtu jāskata. Mūsu ieskatā nodokļi nav jāpalielina, jo šobrīd tas radītu pretēju efektu. Palielinot nodokļus, maksātāju skaits nepalielināsies, bet var sanākt tieši pretēji. Būsim reālistiski - mēs varbūt kādreiz varam, tāpat kā Igaunijā, runāt par PVN, bet nekādā gadījumā ne par darbaspēka nodokli. Ir jautājums par neapliekamā minimuma palielināšanu - tas dod lielāku efektu tiem, kam ir mazākas darba algas. Bet mēs jau pagājušajā gadā reformu veicām, un man šķiet, ka uzņēmēji no šīm reformām jau ir noguruši. Šobrīd nostabilizējam situāciju. (..) Šobrīd esmu iesniegusi grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, un darīsim tādas lietas, lai mazais bizness Latvijā varētu strādāt. Naudu var iegūt ne tikai ar nodokļu palielināšanu. Sāksim ar izdevumu samazināšanu. Vakar Ministru prezidents apturēja iepirkumus, kur, kā redzam, ir nauda. Sakopsim savu saimniecību un tad domāsim tālāk.”
Vaicāta, vai dalība OECD mums ir nepieciešama un vai no viņu ziņojuma varam paņemt kādus lietderīgus ieteikumus, A. Vīksna skaidroja: “Es domāju, ka skats no malas ir nepieciešams, bet prātīgi jāizvērtē - nav jāpieņem viss, ko mums saka. Šajā gadījumā es biju pārsteigta par tik krasu ziņojumu. Kā lietderīgus drīzāk varētu ņemt ieteikumus par pārvaldes efektivitāti.”
Nodokļu liktenis nākamās Saeimas rokās
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) uzskata, ka jautājumu par nodokļu celšanu vai necelšanu pēc būtības varēs risināt nākamā Saeima: “Jāskatās, kāda būs politiskā kompozīcija un kā tā redzēs attīstības stratēģiju. Es varu atbildēt par līdzšinējo stratēģiju. Līdz šim lielie uzdevumi ir bijuši nodrošināt 5% no IKP aizsardzībai, kas ir milzīga naudas summa, un vienlaikus nodrošināt ekonomikas izaugsmi.
Līdz pirmajam ceturksnim gāja labi. Atceramies - divus gadus bija stagnācija, bet tagad ir ekonomikas pieaugums. Lai gan Eiropas Komisija mums prognozēja daudz zemāku izaugsmi - 1,4%, šobrīd Latvijas Banka saka, ka mēs varētu sasniegt 2% izaugsmi. Svarīgākais ir tas, ka izaugsme attiecas uz visām nozarēm. To parāda arī ekonomikas rādītāji.
Mēs vēl neesam pabeiguši pāreju uz šiem 5% - tā noslēgsies tikai ap 2030. gadu. Nākamajos gados būs jāizdomā modelis, kā šīs izmaksas integrēt kopējā budžetā. Šobrīd stratēģija paredz, ka pamatā strādājam ar budžeta deficītu. Deficīts ir tas, kas ļauj veikt šo pāreju. Nepalielinām pārējās izmaksas, bet palielinām aizsardzības izdevumus.
Nākamajos četros gados runa ir par 1,2 miljardiem eiro. No kopējām izmaksām to ir iespējams segt ar vienu nosacījumu - ja ekonomika aug.
Tagad ir labas ziņas par to, ka Austrumu krīzei ir atrasts noregulējums. Ja atgriežamies pie izaugsmes, kas pārsniedz 2%, tas ir labi. Taču strukturāli politikai vajadzētu būt vērstai uz 3-3,5% izaugsmi. Ja izveidojas šāda izaugsme, ir ļoti iespējams, ka varam iztikt bez nodokļu palielināšanas.
Mēs zinām, ka situācija kļūs kritiska 2030. gadā. Līdz tam laikam ir iespējami dažādi risinājumi. Piemēram, iemaksas pensiju otrajā līmenī var atlikt vai samazināt pakāpeniski. Tas uzreiz samazinātu spiedienu par aptuveni 200 miljoniem eiro.
Ir vēl dažādas iespējas, bet būtu svarīgi pāriet uz rezultātos balstītu budžetu, nevis inkrementālo budžeta plānošanu.
Jāsaprot, kādi ir uzdevumi un kādi rezultāti jāsasniedz ministrijām. Tad tām jāpierāda, ka tās strādā visefektīvākajā veidā. Šobrīd mēs to nespējam pilnvērtīgi novērtēt, un neviens īsti par to neatbild.
Baiba Šmite-Roķe samazināja VID darbinieku skaitu, un tas deva vairāk nekā 200 miljonu eiro izmaksu samazinājumu. Tajā pašā laikā citi saka, ka viņa kļūdījās un tā nevajadzēja rīkoties. Mēs rēķinājām, lai izmaksas uz vienu iekasēto eiro būtu salīdzināmas ar citām valstīm vai pat zemākas. VID vadītāja to panāca.
Igauņiem diskusija ir šāda - ja nepieciešams samazināt izmaksas, tad jāatsakās vai nu no pakalpojuma, vai no noteiktā standarta. Piemēram, viņiem bija standarts, ka ugunsdzēsējiem 30 minūšu laikā jāierodas notikuma vietā ar noteiktu cilvēku un tehnikas skaitu. Viņi šo jautājumu izvērtēja un, ja pareizi atceros, standartu mainīja uz 45 minūtēm. Tas nozīmē, ka nepieciešams mazāks cilvēku un tehnikas skaits, tātad arī mazākas izmaksas.
Igauņi pieņem lēmumus par to, vai atteikties no pakalpojuma vispār, jo valstī ir vairāk nekā 1200 dažādu pakalpojumu, vai arī atrod veidu, kā samazināt izmaksas.
Igaunijā jebkura aģentūra par jebkuru pakalpojumu spēj pateikt, kāpēc tas maksā tieši tik daudz. Latvijā šāda pieeja īsti neeksistē.
Tas būtu uzdevums nākamajiem gadiem, un es aicinātu tomēr nesteigties ar nodokļu celšanu. Paskaidrošu, kāpēc. Igauņi pacēla PVN par 3%, un šobrīd redzam, ka viņu ekonomika ļoti smagi cīnās ar sekām. Naudas izņemšana no ekonomikas ar nodokļu palīdzību bremzē izaugsmi.
Manuprāt, Ekonomikas ministrija ir izveidojusi ļoti labu programmu. Lielie uzņēmumi ir ekonomikas mugurkauls, kas virza attīstību. Produktivitāte ir jāceļ visos uzņēmumos. Attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem - jāmazina jebkāda birokrātija. Jāuzticas uzņēmējiem.
Ļoti svarīgs ir produktivitātes jautājums. Ilgus gadus algas ir augušas straujāk nekā produktivitāte un ekonomika kopumā. Ar mazāku cilvēku skaitu mums ir jāspēj paveikt vairāk. Priekšnoteikumi tam ir.”
Pašiem jāvērtē - ne svešajiem
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis aicina OECD rekomendācijas uztvert lietišķi un vēsu prātu: “Ik pa laikam no OECD nāk dažādi vērtīgi dokumenti. Svarīgākais ir tas, ka tie ļauj salīdzināt valstis pēc vienotas metodoloģijas. Ja vienādas problēmas dažādās valstīs tiek analizētas pēc vienotiem principiem, tā ir vērtīga informācija. Tomēr šādas rekomendācijas no ārpuses par nacionāla līmeņa jautājumiem lai paliek mūsu pašu izvērtēšanai. Mantojuma nodoklis ir ideoloģisks un politisks jautājums, un tam nav tieša sakara ar tautsaimniecību. To mēs atmetam uzreiz. Jāatzīst gan, ka no ekonomikas teorijas viedokļa diskusijai par nekustamā īpašuma nodokli ir racionāls pamats. Situācija ar kadastrālajām un tirgus vērtībām jau vairāk nekā desmit gadus ir iestrēgusi un nav risināta. Otrkārt, mēs kā politiskā partija uzstājam, ka vienīgajam mājoklim nevajadzētu piemērot nekustamā īpašuma nodokli. Svarīgi ir tas, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir vienīgais nodoklis, kas pilnā apmērā nonāk pašvaldībās un veido to budžetus. Ja mēs kaut ko atņemam, ir jābūt kompensējošam mehānismam. Tādēļ pieļauju, ka zināma nodokļu pārskatīšana varētu notikt, bet noteikti ne drastiska. Tas izklausās pēc progresīvo idejas, ka nodokļu slogam jāpāriet uz kapitālu un jāsamazina slogs citur. Kopumā tas ir aplams virziens, jo demotivē cilvēkus veidot kapitālu. Es tam nepiekrītu. Par niansēm var diskutēt, bet kopumā šādu pieeju neatbalstu.
Tāpat ir skaidrs, ka pašreizējais kapitāla pieauguma nodoklis bija kļūda nodokļu reformā. Nākamā Saeima to noteikti labos. Savukārt mantojuma nodoklis, manuprāt, ir absurds. Es ceru, ka notiks patiešām kvalitatīva diskusija starp politikas veidotājiem un sabiedrību par to, no kā mēs esam gatavi atteikties. Mēs nevaram pieprasīt no valsts sociālisma līmeņa pakalpojumus un vienlaikus maksāt kapitālisma līmeņa nodokļus. Tas nav ilgtspējīgi. Esmu drošs, ka būs jomas, kur no atsevišķām funkcijām nāksies atteikties. (..) Pilnīgi skaidrs, ka ir pamatlietas, kas valstij jānodrošina - aizsardzība, veselība un izglītība. Par to diskusiju nav.
Var sākt, piemēram, ar kontrolējošo funkciju samazināšanu. Krauzes kungs deva Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) rīkojumu veikt mazāk pārbaužu. Tas gan ietaupa līdzekļus, gan atvieglo dzīvi pārtikas ražotājiem. Šobrīd nekas netiek mainīts, izņemot to, ka Budžeta komisijā vienojāmies saglabāt akcīzes nodokļa atlaidi līdz gada beigām.
Kopumā nodokļu pārskatīšana notiek reizi četros gados, tādēļ ar to nodarbosies nākamā Saeima.
Ja skatāmies uz lielajiem nodokļiem, piemēram, PVN, ZZS kategoriski iebilst pret tā celšanu. Igaunijas piemērs parāda, kādas sekas tas var radīt.”
Kaitīgām lietām nodokļus var arī celt
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājas biedrs Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) norādīja, ka vērtīgi analizēt katru atsevišķo nodokli: “Uzskatu, ka nekustamā īpašuma nodokļa sistēma būtu jāpārveido. Taču neuzskatu, ka būtu jāpārņem visi OECD ieteikumi. Man vēl pilnvērtīgi jāizlasa ziņojuma daļa par darbaspēka nodokļiem. Neesmu iepazinies ar to, ko tieši OECD iesaka. Noteikti Nacionālā apvienība būtu skeptiska par mantojuma nodokļa ieviešanu. Savulaik ar šādu iniciatīvu nāca “Progresīvie”. Manuprāt, tā ir kreisa un sociālistiska ideja, kuru mēs neatbalstām. Drīzāk būtu jāveicina tas, lai īpašums paliktu ģimenēs un tiktu nodots nākamajām paaudzēm. Tāpēc pret mantojuma sadārdzināšanu Nacionālā apvienība būtu skeptiska. Viens no veidiem, ko savulaik atbalstīju, ir akcīzes nodokļa palielināšana cukurotajiem dzērieniem. Tāpat arī tabakas izstrādājumiem un azartspēlēm. Savukārt pretī es redzētu lielākus atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Mums jāveido finansiāla motivācija, lai ģimenēs dzimtu bērni.”
Nevis nodokļus celt, bet tos mazināt
“Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Viļums uzskata, ka jādomā nevis par nodokļu celšanu, bet gan to mazināšanu: “Pēc būtības jādomā par nodokļu sloga mazināšanu tiem, kam ir mazāka alga, domāju, ka to atbalsta visi Latvijā. Jāskatās iespējas, kā mēs to varam izdarīt. Es pats noteikti esmu par to. Esmu pārliecināts, ka arī kolēģus izdotos pārliecināt, jo tas ir vajadzīgs. Protams, neuzliekot lielāku slogu darba devējiem. Esmu bijis OECD parlamentārā kontaktpersona, līdz ar to esmu piedalījies arī organizācijas pasākumos. Pats esmu centies rosināt vairāk dalīties ar labajām pieredzēm, kas ir nostrādājušas mazāk attīstītu reģionu izaugsmei. Par nekustamā īpašuma nodokli - es nezinu, vai to var paaugstināt. Bija iniciatīva par vienīgā īpašuma neaplikšanu ar nodokli, kas joprojām nav atbalstīta līdz galam. (..) Būtu labi salīdzināt nodokļu slogu vismaz Baltijas valstu līmenī, maksimāli cenšoties to sabalansēt tā, lai mēs savā starpā nekonkurētu, bet atrastu labākos risinājumus uzņēmējdarbības veicināšanai. (..) Runājot par reģionālajiem izaicinājumiem, kur investori nenāk, iepriekšējā valdība gaidīja atsevišķu Eiropas programmu pierobežas atbalstam, bet tā būs pieejama tikai no 2028. gada. Tas nozīmē, ka mums nākamais gads ir kaut kā jāpārdzīvo. Uz Eiropas fondiem cerēt ir grūti. (..) Šobrīd mēģinām sabalansēt budžetu tā, lai nebūtu jāaizņemas. Arī Kulberga kungs teica, ka nodokļu celšana nav risinājums. Šobrīd noteikti nē. Līdz oktobrim noteikti, un es domāju, ka arī pēc tam.
Maksimāli skatāmies gan iepirkumus, gan valsts funkcijas, kuras varam mazināt. Pozitīvs piemērs noteikti ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumi, ko sākām vērtēt Izglītības ministrijā. Pamatots jautājums ir - kas notiek citās ministrijās? Vakar Andris Kulbergs paziņoja, ka aptur šos iepirkumus.”
