Ekonomikas ministrija (EM) būvniecības nozares konferencē Krāslavā prezentēja paveikto administratīvā sloga mazināšanai būvniecības nozarē. Mērķis ir samazināt birokrātiju, paātrināt lēmumu pieņemšanu un vairāk uzticēties uzņēmēju profesionālajai atbildībai. Ministrija prognozē, ka iecerētās izmaiņas būvniecības ieceru saskaņošanu varētu saīsināt par aptuveni trim mēnešiem.
Turpmāk būvniecības jomas attīstībā galvenais uzsvars tikšot likts uz administratīvā sloga mazināšanu, būvniecības procesu digitalizāciju un investīciju vides uzlabošanā.
Jau apstiprināts rīcības plāns ar gandrīz 60 pasākumiem, kas paredz vienkāršot procedūras Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), samazināt liekās prasības un paātrināt projektu virzību no ieceres līdz būvniecības sākšanai. Ekonomikas ministrs V. Valainis konferencē uzsvēra, ka nozares attīstības pamatā jābūt uzticēšanās principam un “nulles tolerancei” nevajadzīgam administratīvajam slogam.
Konferences vietas izvēle nav nejauša
V. Valainis uzskata, ka, uzrunājot potenciālos investorus Latgales reģionā, ir vēl vairāk jāatgādina, ka esam NATO dalībvalsts. Viņš arī informē, ka 27. jūnijā tiks prezentēts risinājums gadījumiem, kad zaudējumus rada dronu incidenti. Ja drons, neatkarīgi no tā izcelsmes, nodarīs kaitējumu privātīpašumam vai uzņēmumam, valsts cilvēkus nelaimē neatstāšot un zaudējumus pilnībā kompensēšot. Papildus tiekot strādāts, lai preventīvi novērstu pat teorētiskas iespējas, ka stratēģiskiem objektiem varētu nodarīt šāda veida kaitējumu.
“Šeit ir droši! Vienas no lielākajām investīcijām pagājušajā gadā notika tieši Latgales reģionā. Arī pēdējo divu mēnešu laikā vairākas rūpnīcas Latgalē ir uzbūvētas, un tur investēti vairāk nekā 150 miljoni. Tas parāda, ka investori ir gatavi investēt šajā reģionā. (..) OECD pētījums parāda, ka pirms dažiem gadiem Latvija pēc būvatļauju saņemšanas sarežģītības bija 56. vietā, bet pašlaik jau atrodas 2. vietā starp visām OECD valstīm - tas ir liels lēciens.
Zināms piemērs ir Ventspilī, kur no idejas līdz realizācijai nonāca gada laikā. Gada laikā jau cilvēki ienāk daudzdzīvokļu mājā. Komerciālajā apbūvē jau esam nonākuši līdz līmenim, kad tas notiek pat sešos mēnešos - tas ir īpaši svarīgi ražojošiem uzņēmumiem, kas grib attīstīties. Tas lielā mērā ir regulējuma izmaiņu rezultāts, kas dod iespēju ātrāk veikt investīcijas un nonākt pie rezultāta - strādājošas ražotnes.”
Līdz šim analoģisks process esot prasījis 2-3 gadus, kas, pēc ministra domām, neesot saistāms ar labu biznesa vidi. Šādā situācijā investīciju piesaiste bijusi apgrūtināta, un uzņēmēji nereti izvēlējušies citas valstis projektu realizācijai, norāda V. Valainis.
Uzzīmē māju pats un vari sākt būvēt tai pašā dienā
Latvijā ieviestais būvniecības regulējums atvieglo mazo būvju celtniecību, ļaujot privātmājas līdz 60 kvadrātmetriem būvēt bez būvatļaujas. Izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu (BIS), būvnieks var iesniegt vienkāršotu zīmējumu un uzsākt darbus bez saskaņošanas, ievērojot teritorijas plānojuma prasības.
EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane skaidro, ka klasiskās būvatļaujas vietā šobrīd ieviesta paziņošanas kārtība Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Būvnieks iesniedz vienkāršotu zīmējumu un paziņo par būvniecības uzsākšanu - bez gaidīšanas uz saskaņojumu.
Vaicājām O. Feldmanei, vai tas tiešām ir tik vienkārši - pats vai ar mākslīgā intelekta palīdzību uzzīmē savu sapņu māju, augšupielādē skici sistēmā un jau tajā pašā dienā ķeries pie lāpstas, lai raktu pamatus?
“Jā, tieši tā! Negaidām nekādus apstiprinājumus un saskaņojumus. Protams, ir jāievēro teritorijas plānojumi. Proti, jāņem vērā pamatprasības. Piemēram, jāievēro 4 m attālums no robežas, nedrīkst būvēt aizsargjoslās un citi teritoriālā plānojuma ierobežojumi, bet par to visu var konsultēties būvvaldē. Bet citādi varat uzrasēt vai uzzīmēt māju, piemēram, izmantojot mākslīgo intelektu, iesniegt to BIS sistēmā un uzreiz sākt būvēt.
Kad būvniecība pabeigta, mērniekam jāuzmēra mājas novietojums. Pēc tam iesniedzat paziņojumu, ka esat pabeidzis būvniecību. Ar to arī viss process būs beidzies,” skaidro O. Feldmane.
Savukārt ēkām ar platību virs 60 kvadrātmetriem klasisko būvatļauju procesu turpmāk aizstās tā dēvētie paskaidrojuma raksti, kas solās būt ievērojami ātrāka un vienkāršāka procedūra. Turklāt arī šajā segmentā, lai uzbūvētu savu mājokli, piesaistīt specializētu būvfirmu nav obligāts nosacījums.
Kā jaunie noteikumi mainīs Latvijas ekonomiku, un cik ātri mēs varēsim uzbūvēt gan māju, gan rūpnīcu? Skatieties video zemāk, kurā ekonomikas ministrs V. Valainis komentē, kā būvniecības birokrātijas mazināšana varētu ietekmēt investīcijas Latvijā. Savukārt EM Būvniecības politikas departamenta direktore O. Feldmane video otrajā daļā precīzāk izklāsta, kādas tieši izmaiņas sagaida gan privātmāju saimniekus, gan komerciālo objektu attīstītājus.
OECD dati gan rāda progresu būvniecībā, gan izgaismo problēmas
Konferencē bija klausāma arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekonomista Enesa Sunela video uzruna, kur tika parādīti un analizēti organizācijas pētījuma dati.
Pētījumā, kurā salīdzināts dažādās valstīs patērētais laiks būvniecības dokumentu kārtošanai, mūsu valstij šobrīd ir vieni no labākajiem rādītājiem starp dalībvalstīm. Dati rāda, ka būvatļaujas saņemšanas ātruma ziņā Latvija atrodas topa augšgalā, kamēr tādās Eiropas valstīs kā Vācijā, Beļģijā vai Luksemburgā būvatļaujas gaidīšana var ievilkties daudzus mēnešus. Latvijas digitālā sistēma ļauj šo birokrātisko posmu pabeigt īsā laikā.
Tāpat OECD dati parāda Latvijas progresu administratīvā sloga mazināšanā jaunu uzņēmumu dibināšanai. Salīdzinot situāciju ar 2018. gadu, kad birokrātiskie šķēršļi SIA un individuālo komersantu reģistrācijā Latvijā bija vieni no augstākajiem Baltijā un pārsniedza OECD vidējo līmeni, šobrīd situācija ir radikāli mainījusies.
Tomēr pavisam cita aina paveras finanšu sektorā. OECD eksperts E. Sunels uzsver, ka banku konkurences stiprināšana Latvijā ir kritiski svarīga, lai beidzot iekustinātu kreditēšanu un investīcijas. Kopš 2008. gada iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumi bankās ir auguši, bet jaunu kredītu izsniegšana ilgstoši stagnē un pieaug ļoti kūtri. Šī milzīgā naudas rezerve vienkārši guļ kontos, jo komercbanku zemā aktivitāte neļauj finansējumam nonākt reālajā ekonomikā un investīcijās.
OECD ziņojums izgaismo arī vēl vienu problēmu - Latvija atpaliek mājokļu atjaunošanā. Investīcijas mājokļos ir viszemākās Baltijā un nesasniedz pat pusi no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Kamēr kaimiņi igauņi un lietuvieši mērķtiecīgi iegulda savos namos, Latvijas rādītāji pēc 2008. gada krīzes ir palikuši zemā punktā. Kā risinājumu eksperti iesaka ieviest standartizētu moduļu renovāciju. Šāda pieeja ļautu sērijveida daudzdzīvokļu mājas siltināt daudz ātrāk un lētāk, izmantojot rūpnieciski ražotus paneļus, kas iekustinātu nepieciešamās investīcijas dzīvojamajā fondā.
