ASV prezidenta Donalda Trampa vienpusēji izsludinātais Krievijas–Ukrainas “enerģētikas pamiers” nav stājies spēkā – uzreiz pēc paziņojuma Krievija veica masīvus gaisa triecienus Ukrainai, savukārt Maskava pamiera ideju oficiāli noraida. Ukraina apliecinājusi gatavību šādam pamieram tikai gadījumā, ja Krievija pilnībā pārtrauks uzbrukumus, ziņo “Reuters”.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 12. oktobrī žurnālistiem paziņoja, ka Krievija noraida Volodimira Zelenska ierosinājumu par 60 dienu pilnīgu pamieru, lai dotu iespēju sarīkot Ukrainā prezidenta vēlēšanas, ko viņš 11. oktobrī izteica intervijā ASV telekanālam ABC. Kremlis īstermiņa pamieru nevēlas, jo tas ļautu Ukrainai “pārgrupēties un saārstēt brūces”, pieprasot noslēgt vispārēju un ilgtermiņa miera līgumu ar Ukrainai nepieņemamiem nosacījumiem.
Konflikta turpināšanās “stratēģiskā strupceļa” apstākļos izraisa kara izplatīšanās riskus citās valstīs, 8. oktobrī paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.Pašreizējo situāciju varētu atrisināt vai nu sarunu, vai eskalācijas ceļā.“Tas ir ļoti bīstami. Eskalācija varētu strauji pārvērst karu starp divām valstīm daudz plašākā un bīstamākā reģionālā konfliktā.” Kā riska faktorus valsts sekretārs minēja uzbrukumus kuģiem Melnajā jūrā, iespējamus sabotāžas aktus kaimiņvalstīs, triecienus enerģētikas infrastruktūrai, kā arī Ukrainas pieaugošās spējas veikt tālas darbības rādiusa triecienus Krievijas teritorijā.
Marko Rubio 7. oktobrī vizītes laikā Atēnās ekskluzīvā intervijā vadošajam Grieķijas ikdienas laikrakstam “Kathimerini” izcēla Krievijas-Ukrainas kara stratēģiskā strupceļa bīstamību, kas varētu novest pie eskalācijas. Rubio uzsvēra, ka neviens netic konflikta risinājumam militārā ceļā un tas agri vai vēlu būs jābeidz ar sarunām, bet, kamēr pozīcijas nav pietuvinātas, ASV nevēlas tērēt laiku un enerģiju “bezjēdzīgos procesos”.
ASV valsts sekretārs pirmo reizi skaidri pauda, ka noregulējumam sarunu ceļā pašlaik nav nekādu izredžu, bet ir pazīmes, ka ziemā Krievija atkal mēģinās paralizēt Ukrainas jau tā smagi cietušo energosistēmu. Rubio atzina, ka Donbasa atdošana Ukrainai nav pieņemama, tomēr atkal pasniedza konfliktu tā, it kā viss grozītos tikai ap Donbasu, kamēr Ukraina karā cīnās par izdzīvošanu, jo Krievijas agresijas virsmērķis ir Ukrainas valstiskuma, identitātes un tās iedzīvotāju fiziska iznīcināšana. Vienlaikus Rubio uzsvēra, ka ASV joprojām ir gatavas veicināt miera līguma noslēgšanu.
Putina preses sekretārs Peskovs komentēja, ka Kremlis piekrīt Rubio vērtējumam par mierizlīguma sarunu niecīgajām izredzēm. Maskava par nevēlēšanos panākt mieru turpina vainot Ukrainu un uzstāj, ka ir ieinteresēta tikai “visaptverošā noregulējumā”, nevis pagaidu pamierā, Krievija tuvākajā laikā neplāno ar ASV starpniecību atsākt mierizlīguma sarunas.
Putina runasvīram piebalsoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. “Šobrīd nav aktuālu plānu par kontaktiem šādā formātā. Tas, kas notiks tālāk, nav atkarīgs no mums,” viņa sacīto citēja valsts ziņu aģentūra “РИА Новости”. Rjabkovs vainoja Ukrainu trīspusējo sarunu par konflikta noregulējumu pārtraukšanā, vienlaikus uzsverot, ka Maskava joprojām ir atvērta šādiem kontaktiem, informē “The Moscow Times”.
“Ukrainas un Rietumu medijos valda uzskats, ka Putinam nav nodomu piekrist nekāda veida pamieram - ne pilnīgam, ne daļējam, piemēram, kuģošanas vai enerģētikas jomā, jo šoziem viņš cer Ukrainu “salauzt” ar gaisa triecieniem, iznīcinot tās enerģētikas infrastruktūru, atstājot Ukrainas pilsētas bez ūdens un siltuma, sagraujot rūpniecību, sējot sabiedrībā paniku un izmisumu, lai piespiestu Ukrainas līderus piekāpties un pieņemt Kremlim vēlamos kara beigu nosacījumus.
Vienlaikus izskan pretēji argumenti, ka šāda pieeja ir postoša pašai Krievijai, jo arī Ukrainas triecieni nodara smagu kaitējumu ienaidnieka ekonomikai un budžetam, īpaši pēc uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcām, izraisot hronisku degvielas krīzi. Tomēr atšķirībā no Ukrainas Krievija savu karadarbību finansē no iekšējiem resursiem, nesaņemot ārvalstu palīdzību, bet jebkurš ekonomiskais kaitējums apgrūtina kara izdevumu segšanu, un, tāpat kā Ukrainai un tās sabiedrotajiem, arī Krievijai konflikts kļūst par arvien lielāku finanšu slogu.
Krievija nākamgad ieplānojusi militāros izdevumus, kas vairāk nekā par trešdaļu pārsniedz šī gada tēriņus, palielinot budžeta deficītu. Augstās jēlnaftas cenas, ko veicinājusi spriedze ap Irānu, palīdz finanšu situāciju līdzsvarot, taču cenu krituma gadījumā spiediens uz budžetu pastiprināsies. Rietumu vadošie mediji pludina informāciju, ka ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Džons Retklifs 25. augusta vizītē Maskavā ieradās tieši ar šādu vēstījumu, mudinot Kremli pamieram piekrist.
Nereti secinājumi balstīti pieņēmumos, ka pēc ziemas sezonas uzbrukuma kampaņas Ukrainas infrastruktūrai Putins lolo cerības “uzvarēt” līdz pavasarim, pretējā gadījumā karu turpinās, tāpēc Kijiva ar sabiedrotajiem savos aprēķinos vadās pēc principa “noturēties”, lai piespiestu Kremli sēsties pie sarunu galda un vismaz daļēji piekāpties. Iespējams, ka šāda loģika darbotos, ja Putins ieplānotu gūt “uzvaru” ne vēlāk kā līdz pavasarim, bet situācija var izvērsties pavisam citādi.
Nekas neliecina par Kremļa gatavību slēgt pamieru, toties ir gatavība turpināt izsīkuma karu, ņemot vērā Ukrainas kritisko situāciju ar pretballistisko pretgaisa aizsardzības raķešu un reaktīvo dronu “Shahed” notriekšanai paredzētā bruņojuma trūkumu. Arvien skaidrāk iezīmējas Putina paļaušanās uz gaisa triecieniem,” mierizlīguma sarunu un kara strupceļu “Telegram” kanālā “Политика Страны” komentē Ukrainas ziņu un analītiskā tīmekļa izdevuma “Страна.ua” autori.
“Vienlaikus var rasties iespaids, ka Krievijas iekšējās problēmas Kremlis vairs neuzskata par kritiski svarīgām - 2025. gada vasarā piedzīvotā degvielas krīze neizraisīja destabilizācijas draudus vai plašus sabiedrības protestus. Putina valdība budžeta deficītu turpmāk plāno segt nevis tikai uz augsto energoresursu cenu rēķina, bet audzējot valsts parādu, kas ir relatīvi neliels - 20% robežās no iekšzemes kopprodukta (IKP). Krievijas kopējais valsts parāds 2026. gada vidū bija aptuveni 440 līdz 490 miljardi USD, kas veido ap 19-21% no IKP, savukārt Ukrainai ar daudz mazāku ekonomiku tas ir ap 210 miljardiem USD jeb aptuveni 99-101% no IKP.
Lai gan kara izdevumu dēļ aizņemšanās Krievijas valdībai kļuvusi samērā dārga un sarežģīta - 23. septembra Finanšu ministrijas federālā aizņēmuma obligāciju ienesīgums iekšējā tirgū sasniedza 16%, bet 30. septembra izsole pircēju trūkuma dēļ atcelta, parāda palielināšana pat vairāku gadu garumā neradīs būtiskas problēmas ar tā apkalpošanu. Krievija joprojām spēs atrast veidus, kā pārliecināt investorus iegādāties valsts obligācijas, viens no finanšu instrumentiem budžeta ieņēmumu palielināšanai ir rubļa devalvācija.
Ukrainā bieži tiek runāts, ka pat masīvi agresorvalsts triecieni nespēs salauzt pretestību, lai liktu Kijivai piekāpties, turklāt pastāv pamatotas šaubas par ienaidnieka iespējām enerģētikas infrastruktūru iznīcināt pilnībā - to ir objektīvi grūti paveikt, jo sistēma ir daudz labāk aizsargāta nekā Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumā.
Daudzi Kijivā uzskata, ka Putina stratēģija piespiest Ukrainu pieņemt agresorvalsts miera nosacījumus būs lemta neveiksmei. Tomēr šādi apsvērumi ir spēkā tikai gadījumā, ja Putina stratēģija paredz turpināt agresiju īstermiņā, bet, spriežot pēc Kremļa rīcības, tā ir ilgtermiņa - ar mērķi izsīkuma karā iznīcināt Ukrainas ekonomiku “par katru cenu”, pat nerēķinoties Krievijas zaudējumiem, kas “tik un tā nebūs izšķiroši”, secina “Политика Страны”.
“Spilgts piemērs ir lauksaimniecības nozare. Pēc Ukrainas masīviem triecieniem Krievijas kuģiem Melnajā un Azovas jūrā Krievija pastiprināja kuģu apšaudes, kas devās uz Ukrainas Melnās jūras ostām, kuģošanu praktiski pilnībā apturot. Kijiva Melnajā jūrā rosina pamieru, taču Kremlis tam nepiekrīt, vadoties pēc labi zināmā sakāmvārda “kamēr resnais notievēs, tikmēr kārnais jau būs miris”. Jūras karš patiešām nes lielus zaudējumus Ukrainas, tāpat kā Krievijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem (iepriekš caur Melnās un Azovas jūras ostām tika transportēti 80% Krievijas graudu eksporta), tomēr nodarītais kaitējums Krievijas un Ukrainas ekonomikām būtiski atšķiras.
Lielāko daļu Melnajā un Azovas jūrā iestrēgušo kravu, lai arī ar zināmām grūtībām, Krievijai iespējams novirzīt caur ostām Baltijas jūrā un Murmansku, daļa kravu tiks nosūtīta uz Ķīnu, citām Austrumāzijas un Centrālāzijas valstīm. Lai gan loģistika ir sarežģīta un dārga, tas ir pakāpeniski īstenojams, process jau sācies. Turpretī Ukrainas lauksaimnieki nespēs visu ražu pārvadāt alternatīvos maršrutos - šķērsojot sauszemes robežu vai izmantojot Donavu, turklāt ostas upes akvatorijā tiek apšaudītas.
Līdztekus ostu blokādēm karadarbība nodara milzīgus postījumus lauksaimniecības nozarei un infrastruktūrai: uzbrukumos tiek izpostīti graudu elevatori, pārstrādes uzņēmumi, trāpīts apstrādātos laukos un lauksaimniecības tehnikai. Daudzi zemnieki jau atteikušies no ziemāju sējas neskaidro perspektīvu dēļ un privātās sarunās atzīst: ja līdz pavasara sējas sezonas sākumam ostas netiks atbloķētas, viņi neko nesēs, proti, Ukrainas lauksaimniecības nozari gada laikā var piemeklēt sabrukums. Vēl ir metalurģijas nozare, kas pēc Krievijas triecieniem ražotnēm un ostu blokādes dēļ jau atrodas uz sabrukuma robežas, arvien biežāk no uzbrukumiem cieš tirdzniecības uzņēmumi.
Iepriekš no šādiem masveida uzbrukumiem Krieviju atturēja augstās izmaksas: vairums “Shahed” dronu tika notriekti, savukārt mērķēti raķešu triecieni rūpnīcām bija nesamērīgi dārgi, turklāt daudzas raķetes tika pārtvertas, taču šobrīd trieciendroni spēj sasniegt praktiski jebkuru objektu.”
“Krievija uzbrukumos Ukrainai sākusi masveidā izmantot salīdzinoši lētus jauna veida tālas darbības rādiusa reaktīvos uzbrukuma dronus, piemēram, “Герань-5” modeli un modernizētas “Shahed” dronu versijas. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai pret tiem nav efektīvu pretdarbības līdzekļu, tiek nodarīti arvien lielāki zaudējumi, un pat ja šoziem izdosies novērst enerģētikas nozares sabrukumu, ilgtermiņā sekas var būt postošas. Ukrainas amatpersonas joprojām vadās no pieņēmuma, ka ekonomiskie zaudējumi Ukrainas armijas kaujas spējas kritiski neiespaido, kamēr kara izdevumus lielā mērā finansē Eiropas partneri.
Šobrīd sabiedroto turpmākais atbalsts nav garantēts, papildu līdzekļi, ko pieprasīja prezidents Zelenskis, vēl nav atrasti. Gadījumā, ja līdzekļi nākamajam gadam vai diviem tiktu nodrošināti, valsts nespēs ilgtermiņā finansēt izsīkuma karu bez funkcionējošas ekonomikas: palielināsies iedzīvotāju izceļošana, pārstās pienācīgi darboties dzelzceļš un transporta sistēma, tāpat kā pārtikas rūpniecības, pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozares, visos iespējamos veidos notiks kapitāla aizplūšana, bet vissvarīgākais, ka šo faktoru dēļ pilnībā var tikt dezorganizēta aizmugures darbība - loģistika un Ukrainas bruņoto spēku apgāde. Iespējams, ka šoziem visi šie draudi neīstenosies.
Tomēr dažu gadu laikā šāda Krievijas taktika patiešām varētu novest pie valsts sociāli ekonomiskās dzīves pilnīga sabrukuma, kas agrāk vai vēlāk ietekmētu gan situāciju frontē, gan visas valsts pārvaldes aparāta darbību. Visticamāk, ka tieši tāds ir Kremļa aprēķins,” uzskata “Политика Страны”.
“Protams, šāda stratēģija rada nopietnus riskus pašai Krievijai. Pirmkārt, Ukraina reaktīvajiem droniem varētu rast pretlīdzekļus, krasi samazinot šī bruņojuma veida efektivitāti. Otrkārt, Ukraina var palielināt Krievijas ekonomikai nodarīto kaitējumu, ja pati izmantotu ballistiskās raķetes un reaktīvos dronus. Tiek ziņots par jaunu raķešu izstrādi, publiskajā telpā ik pa laikam parādās ziņas, ka jau sākta reaktīvo dronu izmantošana, taču oficiāla apstiprinājuma tam nav bijis. Treškārt, situācija frontē ir visai neskaidra, Ukrainas spēki vairākos sektoros pārņem iniciatīvu.
Līdz ar to paliek neatbildēts jautājums, vai Krievijas spēki, ņemot vērā armijas papildināšanas tempus, spēs turpināt uzbrukumus vai vismaz noturēt pozīcijas bez jaunas mobilizācijas, kas radītu iekšēju satricinājumu riskus Krievijā.
Ceturtkārt, Krievijas sabiedrībā pieaug nogurums no kara, un neviens nevar droši pateikt, kur beidzas sabiedrības pacietības robeža, īpaši mobilizācijas gadījumā.
Piektkārt, nav zināms arī Krievijas ekonomikas izturības slieksnis, it sevišķi, ja kritīsies energoresursu cenas un Ukraina pastiprinās apšaudes. Kremlis vairākkārt apliecinājis gatavību ignorēt riskus, bet vai Putins varētu mainīt nostāju un piekrist pilnīgam vai daļējam pamieram?
Teorētiski tas iespējams, ja Krievija saskartos ar nopietnām grūtībām frontē vai iekšzemē. Tomēr nav skaidrs, kā vai kad varētu rasties tik liela mēroga problēmas, lai Kremļa saimnieka nostāju mainītu kardināli. Pat ja tādas rastos, nav garantēts, ka Krievija piekāpsies, nevis ķersies pie “pēdējā argumenta” - kodolieročiem. Piekāpšanās varētu notikt, ja Krievijai tiktu piedāvāts kas būtisks apmaiņā pret uguns pārtraukšanu vai daļēju pamieru, piemēram, attiecībā uz enerģētikas un kuģošanas nozarēm.
Kremlis paziņojis, ka gatavs izbeigt karadarbību, ja Ukrainas karaspēks aizies no Donbasa un tiks izpildīti citi Kijivai nepieņemami Ankoridžas samitā izvirzītie nosacījumi, ieskaitot sankciju atcelšanu. Krieviju varētu stimulēt Eiropas līderu gatavība pilnīgas uguns pārtraukšanas gadījumā normalizēt Krievijas un Eiropas valstu attiecības.
Tomēr, ņemot vērā, ka enerģētiskais pamiers Krievijas dīzeļdegvielas eksporta atbloķēšanai ir politiski svarīgs personīgi ASV prezidentam Trampam, bet daudzas valstis ir atkarīgas no Ukrainas un Krievijas lauksaimniecības produkcijas piegādēm, kam nepieciešams pamiers jūrā, nevar izslēgt, ka tiks veikti “konkrēti soļi”, bet, kamēr tuvojas ziema, Krievija turpinās īstenot pakāpenisku Ukrainas ekonomikas vadošo nozaru iznīcināšanu,” rezumē “Политика Страны” autori.
ASV prezidents izteicis publiskus brīdinājumus Zelenskim, izvirzot politiskus ultimātus un pieprasot mainīt militāro stratēģiju: pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, paziņojot, ka Zelenskim “būtu labāk, pie velna, apstāties” (“better damn well stop”), jo uzbrukumi paaugstina dīzeļdegvielas cenas ASV pirms gaidāmajām Kongresa vidustermiņa vēlēšanām, ziņoja “Reuters”.
“Enerģētikas pamiers stājas spēkā nekavējoties, abas puses piekritušas (..) nepārkāpiet to,” 11. oktobrī Tramps ierakstīja platformā “Truth Social”, neko sīkāk nepaskaidrojot. Pēc paziņojuma Zelenskis ASV tīmekļa izdevuma “Axios” žurnālistam Barakam Ravidam komentēja, ka neko par to nezina un informācija par pamieru viņam ir jaunums: “…taču, ja piekritīs Krievija, piekritīs arī Ukraina.
Ja Tramps par to vienojās ar Putinu, lai viņi mums pasaka, kad pamiers sākas. Mēs esam gatavi un piekritīsim.” Tramps 9. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka ASV uz laiku atcels sankcijas Krievijas dīzeļdegvielai, ja Maskava pasaules tirgiem piegādās 5 miljonus tonnu degvielas. Ukrainas delegācija, kas sarunu laikā ar ASV amatpersonām tobrīd atradās Maiami, priekšlaicīgi devās prom, bet Zelenskis atļāvās Trampu kritizēt.
Atbildot uz to, Tramps paziņoja, ka ukraiņiem ir laiks izvēlēties jaunu līderi, jo Zelenskis atsakās risināt sarunas ar Krieviju un “vēlas sagādāt problēmas pasaulei un amerikāņu lauksaimniekiem”. “Axios” uzrunāts avots apstiprināja, ka Tramps par “dīzeļdegvielas darījumu” ar Putinu vienojies pēc tam, kad Kijiva vairākkārt ignorējusi ASV lūgumus no triecieniem atturēties, un asi kritizēja Zelenski, apgalvojot, ka Ukrainas uzbrukumi izraisa globālu dīzeļdegvielas deficītu un paaugstina cenas ASV patērētājiem.
Zelenskis pauda Ukrainas gatavību uzbrukumus pārtraukt ar nosacījumu, ka Krievija rīkosies līdzīgi un izbeigs triecienus Ukrainas infrastruktūrai - intervijā “ABC News” raidījumā “This Week” Zelenskis atklāja, ka ar Trampu par to runājis personīgi. Kremļa oficiālā nostāja šai jautājumā līdz 12. oktobrim nebija zināma - abpusējie gaisa triecieni Krievijas un Ukrainas pilsētām turpinājās. Savukārt Tramps pārmeta Zelenskim nevēlēšanos risināt sarunas un ieteica ukraiņiem izvēlēties citu līderi, aicinot Ukrainā sarīkot prezidenta vēlēšanas, jo Zelenskis “pilnībā pārkāpis robežas”.
Turklāt Trampa pilnvarotie sarunu vedēji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners atlikuši braucienus uz Maskavu līdz brīdim, kamēr netiks atrisināts jautājums par Ukrainas un ES piekrišanu “pamiera priekšlikumiem”. Zelenskis skaidroja, ka jauna prezidenta izvēle ir pašu ukraiņu ziņā, bet vēlēšanas varētu sarīkot, ja tiktu panākts “pilnīgs 60 dienu pamiers”. Citi mediji un diplomātiskie avoti informēja, ka Vašingtona izdarījusi spiedienu uz Kijivu, draudot pārtraukt izlūkdienestu informācijas apmaiņu un ieroču piegādes, ja Ukraina Trampa prasībām nepakļausies.
Eiropas amatpersonas laikrakstam “Financial Times” pastāstīja, ka Trampa administrācija ar draudiem cenšas piespiest Kijivu izbeigt triecienus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai, izskanējuši brīdinājumi pārtraukt dalīties ar izlūkinformāciju un apturēt ES apmaksātās ASV bruņojuma piegādes Ukrainai.
Baltais nams eiropiešu izteikumus komentēt atteicās, tāpat atbildēt uz jautājumu, vai Tramps piekrīt Zelenska priekšlikumam, ziņoja izdevums “The Bell”. ASV prezidents ir neapmierināts, ka Ukrainas līderis uzskata ASV atbalstu par pašsaprotamu, Baltais nams brīdināja, ka Ukraina ar uzbrukumiem Krievijas naftas infrastruktūrai nodara lielāku kaitējumu Trampa un Zelenska attiecībām nekā Krievijai, norāda “Axios”. Tramps vēlas parādīt, ka risina dīzeļdegvielas cenu kāpuma problēmu, kas nokaitinājusi amerikāņu vēlētājus, negatīvi ietekmējot Trampa un Republikāņu partijas reitingus pirms vēlēšanām.
ASV prezidentam tuvās amatpersonas aizstāv Putina pozīcijas, izvirzot Ukrainai absurdas apsūdzības. Alekss Brūsevics, ietekmīgais ASV Republikāņu partijas politiskais konsultants, Trampa augsta ranga politiskais padomnieks un mediju stratēģis, platformā “X” aicināja “beigt izlikties, ka Zelenskis ir labs sabiedrotais”, Ukrainas prezidentam pieprasot “pārtraukt vājināt Trampu un ar savu rīcību kaitēt amerikāņu tautai (..)
Pirms divām dienām viņš (Zelenskis) nosauca Trampu par vāju prezidentu un jau kādu mirkli pēc tam, kad tika paziņots par vienošanos ar Krieviju, akceptēja triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām. Beigsim izlikties, ka viņš ir labs sabiedrotais”. Šādā kontekstā izskan aicinājumi Ukrainai padoties un atgādināts par atkarību no ASV, kas sniedz izlūkinformāciju un pārdod ieročus, apliecinot, ka Tramps drīzāk kļuvis par agresorvalsts Krievijas sabiedroto. Te būtu jāatzīst Ukrainas apbrīnojamā savaldība un diplomātiskā veiklība: Zelenskis atgādināja Trampam, ka bez Ukrainas piekrišanas ASV un Krievijas divpusējām vienošanām mierizlīguma procesā nav ne nozīmes, ne spēka.
Dīzeļdegviela, ko Trampam apsolījis Putins, var viegli pārvērsties liesmās, dūmos un kvēpos, jo tās ražošanu un piegādes kontrolē Ukraina. Tāpat Zelenskis aicinājis ASV vienoties par degvielas piegādēm, norādot, ka Ukraina ietekmē Krievijas naftas tankkuģu loģistiku un naftas pārstrādes rūpnīcu darbību.
Kremļa režīma kritiķis, publicists un neatkarīgais eksperts, kādreizējais Putina runu autors Abass Gaļamovs: ““Axios” avots ASV prezidenta administrācijā apstiprināja, ka Tramps ir nikns uz Zelenski un vēlas, lai vispirms tiktu pārtraukti triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, pirms tiek risinātas sarunas par uzbrukumu izbeigšanu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, un jāatzīst, ka šīs prasības izpilde nebūtu pārāk sarežģīta, no triecieniem atturoties kaut vai dažas dienas - Ukraina arī iepriekš ir ieturējusi šādas pauzes.
Pieļaujams, ka Ukrainas bruņotie spēki spētu ātri sameklēt citus piemērotus mērķus. Galvenais būtu parādīt, ka šis nav tikai vienpusējs pagaidu pasākums abpusējam pamieram. Nopludinātā informācija interesanta ar kādu citu būtisku niansi: Baltā nama izpratnē triecieni Krievijas rūpnīcām būtu jāpārtrauc vienlaikus ar uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, Trampa administrācijas pārstāvis to pauda visai skaidri.
Trampa dusmu uzplūdi ir tikai emocijas un faktisko situāciju nemaina. Iespējams, ka tā ir Putinam speciāli sarīkota izrāde, kurš vēro notiekošo un priecājas, savā sajūsmā pārdodot dīzeļdegvielu par Trampam izdevīgu cenu, neizvirzot nekādus politiskus nosacījumus.”
Tramps 9. oktobra vakarā pēc telefonsarunas ar Krievijas diktatoru sociālajā tīklā “Truth Social” paziņoja, ka panācis vienošanos ar Putinu par 4,8 miljonu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem, Krievija nekavējoties piegādās 300 000 tonnu, novembrī vēl 500 000 tonnu un pēc tam vēl vienu miljonu tonnu. Vēlāk, atkarībā no Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu jaudu iespējām, Maskava organizēs vēl 3 miljonu tonnu degvielas piegādi.
Trīs minūtes pēc Trampa paziņojuma ASV Finanšu departaments informēja, ka, atbilstoši prezidenta rīkojumam, nekavējoties piešķir pagaidu vispārējo licenci Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm, kas ir pretrunā Krievijas naftas importa izbeigšanas likumu (“Ending Importation of Russian Oil Act”), ko ASV Kongress pieņēma 2022. gada 8. aprīlī un kas aizliedz jebkāda veida Krievijas energoresursu - jēlnaftas, dīzeļdegvielas, mazuta, benzīna, dabasgāzes un akmeņogļu - importu ASV, tāpat kā ir pretrunā ar mirušā senatora Lindsija Greiema rosinātām sankcijām.
Tirgus analītiķi uzskata, ka Krievijas piegādes degvielas cenas būtiski nesamazinās. Kremļa preses dienests izplatīja Putina paziņojumu: “Diskusijas gaitā par situāciju pasaules enerģētikas nozarē Krievijas puse apliecināja gatavību piegādāt naftu un naftas produktus ASV un pasaules tirgiem Putins norādīja, ka tam būtu “pozitīva ietekme uz visu pasaules ekonomiku”, kamēr ASV eksportē 53-55 miljonus tonnu dīzeļdegvielas gadā, - 300 000 vai 5 miljoni tonnu - tas ir piliens jūrā... Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks paziņoja, ka Krievija “nekavējoties sāk atcelt dīzeļdegvielas eksporta ierobežojumus”, un apstiprināja Trampa teikto, ka piegādes varētu sasniegt 3 miljonus tonnu mēnesī.
Krievijā trūkst degvielas... Taču Putinam ir pilnīgi vienalga, ar ko brauc, kā izdzīvo vai mirst viņa pavalstnieki - tam nav it nekādas nozīmes. Nav svarīgi, cik daudz tiek eksportēts, patērēts vai saražots. “Nav svarīgi, cik kapeiku šīs konkrētās piegādes ienesīs Putinam, jo tas nav ekonomisks, bet politisks darījums, kam var būt izšķirošas sekas. Tramps nemitīgi meklēja veidus, kā sadarboties ar Putinu, taču galu galā lēma ņemt un sadalīt pasaules naftas tirgu.
Tramps nenoslēdza kādu konkrētu vienošanos, bet kārtējo reizi pavēra Putinam durvis, tāpēc lietas būtu jāsauc īstajos vārdos - tā ir nodevība,” savā “Telegram” kanālā komentē Kremļa opozicionārs, žurnālists un rakstnieks emigrācijā Arkādijs Babčenko.
“Stingri ņemot, jautājums nav par dīzeļdegvielu vai pasaules naftas tirgu, jo tāda ir pašreizējā situācija un tās sekas. Amerikāņiem “trūkst dīzeļdegvielas”, bet Tramps panācis “ideālu vienošanos ar Putinu”. Galvenā problēma, ka Baltais nams var pastiprināt spiedienu uz Ukrainu, lai pārtrauktu triecienus Krievijai, tātad jāsoda Zelenskis, jo Putins vēlas mieru…”
