Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir stāstījis par savām attiecībām ar māti Rimu Zeļensku intervijā britu uzņēmēja un investora Stīvena Bartleta podkāstā "The Diary of a CEO".
ASV prezidenta Donalda Trampa vienpusēji izsludinātais Krievijas–Ukrainas “enerģētikas pamiers” nav stājies spēkā – uzreiz pēc paziņojuma Krievija veica masīvus gaisa triecienus Ukrainai, savukārt Maskava pamiera ideju oficiāli noraida. Ukraina apliecinājusi gatavību šādam pamieram tikai gadījumā, ja Krievija pilnībā pārtrauks uzbrukumus, ziņo “Reuters”.
Trampa rīkojums atcelt Krievijas naftas produktu importa aizliegumu un aicinājumi nomainīt Ukrainas prezidentu iezīmē jaunu pavērsienu ASV – Krievijas un ASV – Ukrainas attiecībās. Tramps tikai pirms dažām nedēļām parakstīja likumu par tā sauktajām senatora Lindsija Grema “elles sankcijām”, kas deva ASV prezidentam plašas pilnvaras noteikt jaunus ierobežojumus Krievijai un tās enerģētikas nozarei. Tā vietā tagad tiek darīts pilnīgi pretējais.
Andrejs Klepačs, Krievijas VEB bankas galvenais ekonomists, sacīja, ka Krievija nespēs uzvarēt izsīkuma karā, kamēr Ukraina turpinās saņemt Rietumu atbalstu, vēsta “NEXTA” vietnē “X”.
Jūlijs Krievijai kļuvis par vienu no asiņainākajiem mēnešiem kopš pilna mēroga kara sākuma. Kamēr Krievijas karaspēks kaujas laukā cieta smagus zaudējumus, Ukraina guva lielākos teritoriālos panākumus vairāk nekā gada laikā, ziņo “The New York Times”.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka Ukrainai nevajadzētu gaidīt nekādas militāras darbības no Baltkrievijas puses, un atvainojās prezidentam Volodimiram Zelenskim par saviem iepriekšējiem skarbajiem izteikumiem, vēsta “Al Arabiya” kanāls 16. jūnija intervijā.
Svētdien pulksten 11.01 tiks pārsniegta kārtējā skaudrā robežšķirtne: iebrukums Ukrainā ilgumā pārsniegs Pirmo pasaules karu, turklāt kara vešanas pamatprincipi abos gadījumos ir biedējoši līdzīgi. Jautājums paliek atklāts: vai arī šoreiz Krievija pēc neveiksmīga ārējā kara sabruks iekšēji?
Kopš 2022. gada februāra Krievijas karaspēks ir izmantojis bīstamus ķīmiskos kairinātājus pret Ukrainas armiju vairāk nekā 13 000 reižu, visbiežāk tos nometot no droniem, paziņoja Ukrainas bruņotie spēki.
Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdien aicinājis oligarhus ziedot Krievijas budžetam, lai stabilizētu valsts finansiālo situāciju un turpinātu karu Ukrainā, vēsta laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem.
Izmeklēšana parādīs, vai bezpilota lidaparāti, kas šonedēļ nokrita Baltijas valstīs, bija ukraiņu izcelsmes, tomēr Krievija bieži izmanto šādus incidentus provokācijām, paziņoja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
Ukrainas droni naktī uz ceturtdienu uzbrukuši vienai no Krievijas lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām "Kirišiņefjteorgsintez", ziņo Ukrainas "Telegram" kanāli "Supernova+" un "Exilenova+".
Tūkstoš eiro par ziedotu mašīnu – šādu absurdu “de facto” izgaismoja pērn, atklājot, kā biedrība “Tev”, kas apņēmās dzērājšoferiem konfiscētās mašīnas nogādāt no Latvijas uz Ukrainu, par to pašiem palīdzības saņēmējiem – ukraiņiem – prasījusi naudu. Pēc “de facto” izgaismotā šim tematam pievērsās arī Valsts policija (VP).
Veikala apsargs un citi rīdzinieki krievu specdienestiem ilgstoši ziņo par militāro tehniku, ukraiņiem un Ukrainas atbalstītājiem Latvijā; vairāki cilvēki aizturēti.
Bijušais Rīgas domes "Saskaņas" deputāts Igors Kuzmuks pārsūdzējis Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tā piemērojusi divu gadu cietumsodu par to, ka viņš atbalstīja Krievijas sāktā kara Ukrainā finansēšanu, noskaidroja aģentūra LETA.
Divi Krievijas karavīri nošāva septiņus civiliedzīvotājus, kuri slēpās dzīvojamās ēkas pagrabā. Noziegums notika 21. decembrī Pokrovskā, Doņeckas apgabalā, saskaņā ar Karagūstekņu izturēšanās koordinācijas štāba projektu "Es gribu dzīvot", vēsta newsukraine.rbc.ua.
Vairāki Rietumu plašsaziņas līdzekļi 19. novembrī ziņoja, ka ASV un Krievijas amatpersonas strādā pie 28 punktu miera plāna projekta Ukrainā. Rietumu ziņojumi pārsvarā liecina, ka miera līgums paredzētu Ukrainai: atkāpties no neokupētajām Doneckas un Luhanskas apgabalu daļām; ierobežot savu militāro spēku skaitu līdz 50 procentiem no pašreizējā skaita; atteikties no "galvenajām ieroču kategorijām"; un ka Ukraina saņemtu nenorādītas ASV drošības garantijas.
Krievijas karaspēks Dņipropetrovskas apgabalā ieņēmis Zaporizkes un Novoheorhijivkas ciemus, otrdien pavēstīja ukraiņu kara monitoringa centrs "DeepState".
Pārskatot Krievijas medijos publicētās ziņas, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš raidījumā "Aktuālais par karadarbību Ukrainā" atklāj, ka pamanījis kādu pārsteidzošu paziņojumu.