ISW vērtē 28 punktu miera plānu: pilnīga Ukrainas kapitulācija un iespējams atkārtots iebrukums

Vairāki Rietumu plašsaziņas līdzekļi 19. novembrī ziņoja, ka ASV un Krievijas amatpersonas strādā pie 28 punktu miera plāna projekta Ukrainā. Rietumu ziņojumi pārsvarā liecina, ka miera līgums paredzētu Ukrainai: atkāpties no neokupētajām Doneckas un Luhanskas apgabalu daļām; ierobežot savu militāro spēku skaitu līdz 50 procentiem no pašreizējā skaita; atteikties no "galvenajām ieroču kategorijām"; un ka Ukraina saņemtu nenorādītas ASV drošības garantijas.

Daži Rietumu ziņojumi liecina, ka līgums: aizliegtu ārvalstu karaspēka izvietošanu Ukrainā; aizliegtu Ukrainai saņemt ārvalstu tāla darbības rādiusa ieročus, kas spēj ietriekties dziļi Krievijas teritorijā; piespiestu Ukrainu padarīt krievu valodu par oficiālu valsts valodu; un piespiestu Ukrainu piešķirt oficiālu statusu Krievijas Pareizticīgajai baznīcai - Maskavas patriarhātam, kas ir Kremļa kontrolēta organizācija un zināms Krievijas hibrīdkara instrumentu komplekta instruments.

Ierosinātais miera plāns paredz, ka Donbasa teritorijas, no kurām Ukraina atkāptos, kļūtu par demilitarizētu zonu. Ierosinātais miera plāns iesaldētu pašreizējo frontes līniju Ukrainas dienvidos un noteiktu, ka Krievija atkāpsies no kādas nezināmas teritorijas "saskaņā ar sarunām".

Ierosinātais miera plāns atņemtu Ukrainai kritiski svarīgas aizsardzības pozīcijas un spējas, kas nepieciešamas aizsardzībai pret turpmāku Krievijas agresiju, acīmredzot apmaiņā pret neko. ISW turpina uzskatīt, ka atlikušās Doneckas apgabala daļas atdošana Krievijai un frontes līnijas iesaldēšana Ukrainas dienvidos nesamērīgi dotu priekšroku Krievijai.

Doneckas apgabalā atrodas Ukrainai vitāli svarīgas zemes, tostarp “Cietokšņa josla” - Ukrainas galvenā aizsardzības līnija apgabalā kopš 2014. gada - un ietver pilsētas, kas ir svarīgi aizsardzības, rūpniecības un loģistikas centri Ukrainas spēkiem.

Krievija vairāk nekā desmit gadus neveiksmīgi ir mēģinājusi ieņemt Ukrainas “Cietokšņa joslu”, un ISW turpina lēst, ka Krievijas centieni ieņemt “Cietokšņa joslu”, visticamāk, ilgtu vairākus gadus ar Krievijas pašreizējo virzības tempu.

Ziņotais miera plāns piešķirtu šo nozīmīgo zemi Krievijai - acīmredzot bez konkrēta kompromisa -, ietaupot Krievijai laiku, pūles un cilvēkresursus, ko tā varētu izmantot citur Ukrainā atjaunotās agresijas gadījumā. Kremļa amatpersonas iepriekš ir paziņojušas, ka atkāpšanās no Donbasa būtu sākumpunkts, nevis pamiera un miera sarunu rezultāts, negarantējot mieru, ja Ukraina veiktu šādu atkāpšanos. Kremlis nav devis nekādas norādes, ka ir gatavs apsvērt miera sarunas vai miera līgumu, pirms Ukraina ir atkāpusies no pārējās Donbasa daļas.

Ukrainas atkāpšanās no Doneckas apgabala arī nodrošinātu Krievijas spēkiem izdevīgākas pozīcijas, no kurām sākt atjaunotus uzbrukumus Harkivas apgabala dienvidos un tālāk Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabalos. Šāda atkāpšanās arī radītu apstākļus Krievijas spēku virzībai pāri Oskilas upei Harkivas apgabala austrumos. Krievijas spēki, visticamāk, vēlāk centīsies apdraudēt Harkivu no vairākām frontēm.

Frontes līnijas iesaldēšana Ukrainas dienvidos arī dod Krievijas spēkiem iespēju atpūsties un atjaunoties turpmākiem uzbrukumiem Hersonas vai Zaporižjas pilsētām, kuras abas Kremlis un Krievijas amatpersonas ir noteikušas par mērķiem. Tādēļ Krievijai būtu izvēle starp vairākām savstarpēji atbalstošām ofensīvām operācijām, ja Ukraina atdotu Krievijai Doneckas apgabalu un piekristu iesaldēt frontes līniju Ukrainas dienvidos, īpaši, ja nebūtu jēgpilnu drošības garantiju mehānismu, lai novērstu turpmāku Krievijas agresiju, un ja Ukraina piekristu Krievijas prasībai samazināt militāros spēkus un kapacitāti.

Šis ziņotais miera plāns būtībā ir tāds pats kā Krievijas 2022. gada Stambulas prasības, ko Krievija izvirzīja Ukrainai, kad apstākļi kaujas laukā šķita Krievijai labvēlīgāki. Krievija šīs prasības izvirzīja Ukrainai pirmajos divos kara mēnešos, kad Krievijas spēki apdraudēja Kijivas pilsētu no ziemeļiem un ziemeļrietumiem. Frontes līnijas situācija ir ievērojami mainījusies kopš 2022. gada Stambulas sarunām, lai gan Krievijas prasības nav mainījušās.

Ukraina 2022. gada aprīlī piespieda Krievijas spēkus atkāpties no Ukrainas ziemeļiem, uzsāka pretuzbrukumu un no 2022. gada septembra līdz oktobrim atbrīvoja ievērojamas Harkivas apgabala daļas, kā arī 2022. gada vasarā veica veiksmīgu aizturēšanas kampaņu, kas ļāva Ukrainas spēkiem 2022. gada novembrī atbrīvot Hersonas apgabalu (rietumu (labajā) krastā). Ukrainas spēki ir atbrīvojuši vairāk nekā 50 % teritorijas un ir piespieduši Krievijas spēkus veikt graujošas, izsmeļošas ofensīvas un virzīties uz priekšu ar ātrumu, kas nepārsniedz soļošanas ātrumu.

Krievijas 2022. gada Stambulas prasības būtu pielīdzināmas Ukrainas pilnīgai kapitulācijai un neatgriezeniski aizliegtu Ukrainai pievienoties NATO, noteiktu stingrus ierobežojumus Ukrainas militārajam spēkam un aizliegtu Ukrainai saņemt Rietumu militāro palīdzību, nenosakot nekādus ierobežojumus Krievijas spēku lielumam vai spējām - tas viss atbilst zināmajiem 28 punktu miera plāna noteikumiem.

Kremlis ir konsekventi demonstrējis un tieši paziņojis, ka joprojām ir apņēmies sasniegt savus sākotnējos kara mērķus, tostarp samazināt Ukrainas militāro spēku skaitu tā, lai Ukraina nevarētu sevi aizstāvēt pret turpmākiem Krievijas uzbrukumiem.

Kremļa amatpersonas ir atkārtoti uzsvērušas šo punktu kopš 2025. gada augusta Aļaskas samita, lai Rietumu auditorijai precizētu, ka Krievijas sarunu nostāja un prasības nav mainījušās kopš 2022. gada sākuma. Krievijas naratīvi pēc šī jaunā miera plāna parādīšanās turpina griezties ap Krievijas apņemšanos ievērot šos sākotnējos kara mērķus un centieniem pārliecināt Rietumus un Ukrainu, ka Krievija var pārspēt Rietumus un Ukrainu izsīkuma karā un ka Krievijas uzvara tāpēc ir neizbēgama.

Krievijas ilgstošās prasības izriet no maldīga pieņēmuma, ka Krievijas uzvara kaujas laukā ir neizbēgama. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir atkārtoti izklāstījis uzvaras teoriju, kuras pamatā ir pieņēmums, ka Krievijas militārie spēki un ekonomika var pārspēt un pārvarēt Rietumu atbalstu Ukrainai un pašas Ukrainas spēju turpināt aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Krievijas spēki pašlaik veic taktiski un operacionāli nozīmīgus progresus Pokrovskas virzienā un pastiprina operācijas dažās frontes līnijas daļās, taču tie nevirzās uz priekšu strauji vai nesasniedz ievērojamus izrāvienus, kas ir samērīgi ar lielajiem zaudējumiem, ko tie cieš.

Ukrainas spēki ir arī pierādījuši savu spēju ierobežot Krievijas mehanizēto progresu visā karadarbības zonā, īpaši, ja tie ir labi nodrošināti ar personālu un aprīkojumu. Ukrainas spēki neļāva Krievijas spēkiem gūt operatīvi nozīmīgus panākumus un ierobežoja teritorijas, kurās Krievijas spēkiem 2023. un 2024. gadā izdevās gūt taktiski nozīmīgus ieguvumus.

Ukrainas spēki arī aktīvi atvaira Krievijas uzbrukumus Kupjanskā, kas ir pirmais veiksmīgais Ukrainas mēģinājums pēdējos gados atvairīt Krievijas centienus ieņemt apdzīvoto vietu šādā mērogā. ISW turpina uzskatīt, ka savlaicīga un pietiekama Rietumu militārā palīdzība un ieroču pārdošana Ukrainai, saskaņojot to ar spēcīgiem ASV un citu Rietumu ekonomiskajiem pasākumiem pret Krieviju, var ļaut Ukrainai nodarīt Krievijai lielākus kaujas lauka zaudējumus un tādējādi apstrīdēt Putina uzvaras teoriju.