Putina asiņainā vasara: Krievijas zaudējumi un Ukrainas uzvaras

Jūlijs Krievijai kļuvis par vienu no asiņainākajiem mēnešiem kopš pilna mēroga kara sākuma. Kamēr Krievijas karaspēks kaujas laukā cieta smagus zaudējumus, Ukraina guva lielākos teritoriālos panākumus vairāk nekā gada laikā, ziņo “The New York Times”.

Saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba datiem, Krievija jūlijā zaudēja 42 860 karavīru — šajā skaitā iekļauti kritušie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie. Tas ir lielākais mēneša rādītājs 2026. gadā.

Eksperti lēš, ka kopējais Krievijas zaudējumu skaits tuvojas pusotram miljonam. Tas arvien vairāk saasina jautājumu par jaunu karavīru vervēšanu un rada spiedienu uz Vladimiru Putinu.

“Pēdējos mēnešos Putins ir kļuvis tik izmisīgs, ka mēģinājis ievilināt savus tautiešus karā ar maldinošiem solījumiem par "mierīgu dienestu". Līdzīgas shēmas izmantotas arī afrikāņu vervēšanai,” raksta “The New York Times”.

Ukrainai — panākumi pēc panākumiem

Tikmēr Ukraina paziņojusi, ka dienvidu frontē atbrīvojusi aptuveni 780 kvadrātkilometru un atguvusi 26 apdzīvotas vietas gar frontes līniju.

Dienvidu frontē, netālu no Dņipropetrovskas, Doneckas un Zaporižjas apgabalu saskares punkta, Ukrainas spēki atspieduši Krievijas karaspēku vairāk nekā 11 kilometrus. Šie pakāpeniskie uzbrukumi grauj Krievijas kontroli kaujas laukā.

Rekordtālais “Flamingo” trieciens

Aizvadītajā naktī Ukrainas bruņotie spēki raidīja “Flamingo” raķetes dziļi Krievijas teritorijā. Tās trāpīja Savasleikas gaisa spēku bāzei Krievijas rietumos, aptuveni 700 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Bāzē atrodas iznīcinātāji “MiG-31”, kas var nest raķetes “Kinžal”. Pagaidām nav zināms, cik lidmašīnu uzbrukumā bojātas.

“Flamingo” raķetes trāpīja arī raķešu un kosmosa centram “Progress” Samarā — vienam no Krievijas valsts kosmosa korporācijas “Roscosmos” nozīmīgākajiem objektiem.

“Aptuveni 800 kilometru attālumā no Ukrainas robežas šis bija Kijivas dziļākais trieciens Krievijas teritorijā visa kara laikā,” uzsver “The New York Times”.

Ukraina bojāja arī naftas pārstrādes rūpnīcu Ustjlugā. Pēc trieciena objektā izcēlās ugunsgrēks; rūpnīca atrodas aptuveni 800 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.

Putinam sāk pietrūkt cilvēkresursu karam

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš norādīja, ka Krievijā tiek gatavoti apstākļi jaunam mobilizācijas vilnim. Viņš arī paziņoja, ka Maskava vēlas saņemt vēl aptuveni 30 000 karavīru no Ziemeļkorejas un jau gatavojas viņu uzņemšanai.

Kremlis tikmēr turpina noraidīt būtiskus priekšlikumus par pamieru, neraugoties uz Ukrainas atkārtotajiem mēģinājumiem sākt sarunas. Kara izpētes institūta ISW analītiķi uzskata, ka šāda nostāja palīdz Kremlim saliedēt Krievijas sabiedrību ap kara atbalsta vēstījumu pirms vēlēšanām.