Lai gan Vladimirs Putins apgalvo, ka Krievija neplāno jaunu daļēju mobilizāciju, tā jau palielina savervēto cilvēku skaitu un plāno aktīvāk piesaistīt ārzemniekus. Par to TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāstīja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievija un Ziemeļkoreja sadarbojas, lai radītu "jaunu pasaules kārtību". To viņš rakstīja savam Ziemeļkorejas kolēģim Čoi Son-hui saistībā ar Korejas atbrīvošanas dienu no Japānas okupācijas, raksta "The Moscow Times".
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadītāja vietnieks Vadims Skibickis intervijā britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņojis, ka Ziemeļkoreja gatavojas nosūtīt uz Krieviju ievērojamu skaitu karavīru.
Jūlijs Krievijai kļuvis par vienu no asiņainākajiem mēnešiem kopš pilna mēroga kara sākuma. Kamēr Krievijas karaspēks kaujas laukā cieta smagus zaudējumus, Ukraina guva lielākos teritoriālos panākumus vairāk nekā gada laikā, ziņo “The New York Times”.
Krievijā sākušas ierasties organizētas Ziemeļkorejas sieviešu darba brigādes. Par to ziņo "Telegram" "Ateo Breaking", atsaucoties uz Krievijas mediju un starpniekuzņēmumu informāciju.
Krievija plāno Voroņežas apgabalā 112. raķešu brigādes sastāvā izvietot raķešu vienību no Ziemeļkorejas, kurā būs aptuveni 90 Ziemeļkorejas karavīru, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) pārstāvi Andriju Čerņaku.
Krievijas kravas kuģis, kas, iespējams, pārvadāja zemūdeņu kodolreaktoru komponentus, nogrima pēc virknes sprādzienu aptuveni 60 jūdžu attālumā no Spānijas krastiem. Incidents notika 2024. gada 23. decembrī un joprojām ir starptautiskas izmeklēšanas objekts, vēsta “CNN”.
Ziemeļkoreja trīs gadu laikā ir nopelnījusi līdz pat 14 miljardiem ASV dolāru, nosūtot savus karavīrus karam pret Ukrainu un piegādājot ieročus Krievijai, un šī summa faktiski ir līdzvērtīga Ziemeļkorejas gada iekšzemes kopproduktam (IKP), vēsta Japānas ziņu aģentūra "Nikkei", atsaucoties uz Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta (NIS) pētniecības institūta novērtējumu.
Ziemeļkorejas atjauninātā konstitūcija tagad atļauj kodolieroču triecienu pret ienaidniekiem valsts līdera Kima Čenuna nāves gadījumā, raksta “dialog.ua”.
Ziemeļkoreja paziņojusi, ka nesenajos raķešu izmēģinājumos testējusi vairākas jaunas ieroču sistēmas, tostarp ballistiskās raķetes, kas aprīkotas ar kasešu bumbām, ceturtdien ziņo Ziemeļkorejas valsts ziņu aģentūra KCNA.
Ziemeļkorejas armija ir apsūdzējusi Dienvidkoreju tās suverenitātes pārkāpšanā, paziņojot, ka Ziemeļkorejas gaisa telpā ielidoja novērošanas drons, kas tika notriekts, sestdien ziņoja Phenjanas valsts ziņu aģentūra KCNA.
Krievijas "ēnu flotes" kuģis “Ursa Mayor”, kas pagājušā gada beigās nogrima Vidusjūrā pie Spānijas krastiem, iespējams, bija zemūdenes uzbrukuma mērķis. Saskaņā ar spāņu izdevuma La Verdad rakstīto, atsaucoties uz oficiālās izmeklēšanas detaļām, kuģim, iespējams, uzbruka kādas rietumvalsts spēki, lai novērstu divu kodolreaktoru piegādi Ziemeļkorejai, kas tika transportēti ar “Ursa Mayor”.
Ziemeļkoreja vairāk nekā uz pusi samazinājusi artilērijas lādiņu piegādes Krievijai, jo izsmēlusi savus krājumus, taču tajā pašā laikā Phenjanas režīms ir uzsācis savu trieciendronu ražošanu, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāja vietnieks Vadims Skibickis.
Krievija līdz šī gada beigām plāno piesaistīt aptuveni 12 000 viesstrādnieku no Ziemeļkorejas darbam Tatarstānas īpašās ekonomiskās zonas "Alabuga" uzņēmumos, kur tiek ražoti uzbrukuma lidroboti "Shahed", paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.
Tilts starp Krieviju un Ziemeļkoreju, ko abas valstis nolēma uzbūvēt pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes, jau ir redzams satelītattēlos, ziņo “Newsweek”.