Ziemeļkorejas armija apgalvo, ka notriekusi Dienvidkorejas dronu; apsūdz suverenitātes pārkāpšanā

Ziemeļkorejas armija ir apsūdzējusi Dienvidkoreju tās suverenitātes pārkāpšanā, paziņojot, ka Ziemeļkorejas gaisa telpā ielidoja novērošanas drons, kas tika notriekts, sestdien ziņoja Phenjanas valsts ziņu aģentūra KCNA.

KCNA citēja Korejas Tautas armijas preses sekretāra teikto, ka armija 4. janvārī notrieca šo dronu, kas filmējis svarīgas iekārtas. KSNA publicēja iznīcinātā drona fotogrāfijas un uzfilmēto novērošanas materiālu, kā arī ziņoja, ka drons bijis palaists no Dienvidkorejas Inčhonas pilsētas.

Ziemeļkorejas armija apsūdzēja Dienvidkoreju līdzīgā incidentā arī pērnā gada septembrī, kad cits drons ticis notriekts pēc ielidošanas Ziemeļkorejas gaisa telpā.

Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Āns Gjubaks noliedza, ka šajos incidentos būtu iesaistīta Dienvidkorejas armija, un sacīja, ka jaunpublicētajās fotogrāfijās redzamie droni nav Dienvidkorejas armijas izmantoti modeļi. Ministrs raksturoja Ziemeļkorejas apgalvojumus kā "absolūti nepatiesus", ziņoja Dienvidkorejas valsts ziņu aģentūra "Yonhap".

Ziemeļkorejas armijas preses sekretārs nosauca Dienvidkoreju par "mums visnaidīgāko ienaidnieku, kas nekad nespētu mainīt savu dabu", un brīdināja, ka Seulas "kara kurinātāji" samaksās "dārgu cenu" par savu "nepiedodamo histēriju".

Ziemeļkoreja 2024. gada oktobrī apgalvoja, ka Phenjanu sasniedzis kāds Dienvidkorejas drons. Tika ziņots, ka šo operāciju organizējis toreizējais Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols ar mērķi izprovocēt Ziemeļkorejas militāru reakciju. Juns, kurš atrodas apcietinājumā saistībā ar īslaicīgu karastāvokļa izsludināšanu 2024. gada decembrī, noliedz savu saistību ar šo incidentu.

Starp abām Korejas valstīm tehniski ir karastāvoklis, jo Korejas karš 1953. gadā beidzās ar pamieru, nevis oficiālu miera līgumu.