Neraugoties uz regulārajiem aicinājumiem sākt miera sarunas, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pašlaik nav pietiekama pamata atteikties no kara Ukrainā. Tā TV24 raidījumā vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis un RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders. Viņš uzskata, ka izšķirošā cīņa šobrīd notiek ne vien kaujas laukā, bet arī ekonomikā, politikā un sabiedrības spējā izturēt ilgstošu karu.
Krievijas diktators Vladimirs Putins neapšaubāmi apsver arī iespējamu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, tomēr šāds scenārijs nedrīkst kļūt par iemeslu panikai. Tā TV24 intervijā norādīja Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs. Viņš uzskata, ka daudz svarīgāk ir saprast Krievijas vājās vietas, jo tieši tās līdz šim ļāvušas Ukrainai sekmīgi pretoties daudz lielākam pretiniekam.
Krievija ziņo par bijušā aizsardzības ministra un bijušā Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijas vadītāja Sergeja Ivanova nāvi 73 gadu vecumā.
Krievijas armija ir pilnībā iestrēgusi Ukrainā, un Vladimirs Putins ir sācis pieprasīt, lai Aleksandrs Lukašenko palīdzētu viņam eskalēt konfliktu, vēsta "The Moscow Times".
Krievijas televīzijas propagandists Vladimirs Solovjovs "Telegram" kanālā steidzīgi izdzēsis savus ierakstus ar Vladimira Putina citātiem pēc tam, kad tie saņēma masveida negatīvas reakcijas ar “klauna” emocijzīmi, raksta "Dialog.ua".
Uzskats, ka Krievija tuvojas punktam, kad tā vēlēsies sākt sarunas par miera noslēgšanu ar Ukrainu, drīzāk ir vēlmju domāšana, nevis reāla iespēja, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
“Es domāju, ka runāt ar Putinu visi ir mēģinājuši pārāk ātri un pārāk daudz, bet īsti tāda vajadzība un spiediens sēsties pie sarunu galda viņam nav, jo iekšpolitiski viņš savu mērķi nav sasniedzis,” TV 24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis, RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders.
Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir divarpus gadu ilgs iespēju logs, kamēr ASV pie varas ir Donalds Tramps, un tā laikā viņam jāizšķiras par nākotnes soļiem, jo vēlāk būs daudz grūtāk, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā pauda ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
Krievijai vajadzētu noslēgt vienošanos, lai izbeigtu karu Ukrainā, pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski G7 samita laikā Francijā otrdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.
Baltijas valstīs būtu daudz vairāk jādiskutē par Krievijas iebrukuma iespēju un apņēmīgi jāgatavojas tieši šādam scenārijam, lai izslēgtu iespēju, ka tiek atkārtota Ukrainas kļūda, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedāvājis Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam sarunas organizēt šonedēļ Francijā notiekošā G7 samita laikā.
Vladimirs Putins, pieņemot lēmumu attiecībā uz tā saukto speciālo militāro operāciju, vēlreiz ir nodemonstrējis savu atrautību no realitātes un neizpratni par reālo situāciju gan Ukrainā, gan Krievijā, vēsta "Prozoro", atsaucoties uz "Bloomberg".
Krievijas kara laika ekonomika, pakārtota militārajai rūpniecībai, ieroču ražošanai, balstīta ienākumos no energoresursu eksporta, sākotnēji izrādījās pārsteidzoši noturīga kara apstākļiem, taču tagad tā arvien vairāk saskaras ar sistēmiskām ilgtermiņa attīstības problēmām.
Karā, kur frontes līnija ir kļuvusi ne tikai par militāru, bet arī politisku robežu, Volodimirs Zelenskis cenšas pārņemt iniciatīvu. Atklātā vēstulē Vladimiram Putinam viņš piedāvā runāt par pamieru, gūstekņu apmaiņu un drošības garantijām, taču vienlaikus atgādina Krievijai par tās pašas ievainojamību.
"Financial Times" (FT) ziņo, ka pēc Irānas ajatollas Ali Hameneji slepkavības Kremlis baidījās no tā paša scenārija atkārtošanās pret Putinu, viņa slepkavību veicot, izmantojot datus no Maskavas kamerām.