Eksperts: Pēc CIP direktora vizītes Maskavā saspīlējums nekur nav mazinājies [papildināts]

ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs Maskavā varētu būt runājis par Eiropas drošību un situāciju Irānā, taču publiskas informācijas trūkuma dēļ šo vizīti nevar tulkot kā Krievijas vēlēšanos eskalēt drošības situāciju Austrumeiropā un NATO, aģentūrai LETA komentēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Sārts uzsvēra, ka šāda līmeņa sarunas notiek bieži, it īpaši Maskavā, uz kurieni parasti, kā zināms, braukuši ASV prezidenta īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners.

Tas, ka Maskavu apmeklējis CIP direktors, varētu liecināt, ka šī vizīte mazāk ticami ir stāsts par miera plāniem Ukrainā, bet vairāk saistīta ar informāciju, kuru grib nodot dienestu uzticamības līmenī, vērtēja Sārts.

"Es domāju, ka vienā vai otrā veidā tas noteikti ir saistīts ar starptautisko drošības situāciju. Vai tas ir par to, kas notiek Irānā, vai to, kas saistīts ar Eiropas drošību. Visticamāk, ka par abām šīm tēmām runāja," uzsvēra Sārts.

Vai par to vajadzētu satraukties? Pirmkārt, labi, ka joprojām pastāv spēja ASV nodot ziņu Krievijai. Otrkārt, ASV ir priekšlikumi, kas varētu būt pārliecinoši, iespējams, mainīt Krievijas viedokli par viņu plānotajām darbībām," norādīja Sārts.

Vienlaikus Sārts atgādināja, ka saspīlējums nekur nav mazinājies. Savukārt attiecībā uz publiski paustām spekulācijām par Krievijas uzbrukumu NATO Sārts norādīja, ka uzbrukumi var būt dažāda veida. Tāds uzbrukums kā 2022. gada februārī patlaban nav iespējams, bet uzbrukums var būt arī sabotāžas un terorakti. Tas attiecīgi izaicina to, kādā veidā NATO reaģēs.

Sārts neuzskata, ka šo vizīti var tulkot kā Krievijas vēlēšanos eskalēt drošības situāciju Austrumeiropā un NATO. "Nevaram to šādā veidā tulkot, jo mums vienkārši nav plašāka informācija. Mēs redzam, ka ir saruna. Šādas amatpersonas aizbraukšana visdrīzāk nozīmē nopietnu sarunu, kas saistīta ar drošību. Noteikti saruna, visdrīzāk, saistās ar aktuālām tēmām," uzsvēra Sārts.

Bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube aģentūrai LETA nekomentēja CIP direktora vizītes iemeslus, jo ir pārāk daudz nezināmā. Vienlaikus viņš uzskata, ka Retklifs krieviem aizvedis svarīgu informāciju, jo tāpat vien šāda līmeņa amatpersona uz Maskavu nelidotu.

Tikmēr Rīga lidojumam uz Maskavu, iespējams, izvēlēta "tikai un vienīgi loģistikas dēļ," tostarp, lidaparātu degvielas uzpildes dēļ.

Papildināts plkst. 13.49:

Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns trešdien "Delfi TV", komentējot vizītes nozīmi, norādīja, ka viņam nav informācijas par sarunas mērķi un viņš nevēlas spekulēt, vai tiešām ASV šādi vēlējās parādīt, ka "mēs zinām, ko jūs gribiet darīt, tāpēc nedariet".

"Jā, lidojums bija, un tas tika ar mums koordinēts - par gaisa telpas izmantošanu un tamlīdzīgi," atgādināja Pudāns.

Vienlaikus viņš norādīja, ka par iespējamu Krievijas apdraudējuma eskalāciju ir daudz publiski runāts un Krievijai ir vēlme īstenot dažāda veida hibrīdapdraudējumus un uzbrukumus pret Rietumiem, lai samazinātu Rietumu atbalstu Ukrainai.

Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa vizītes Maskavā mērķis bija "kontakti starp specdienestiem", pavēstījis Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Trešdien Peskovs Krievijas medijiem norādīja, ka Retklifs nav ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, un nesniedza sīkāku informāciju par sarunām.

Visticamāk, šī bija Retklifa pirmā vizīte Maskavā kopš stāšanās CIP direktora amatā. Viņa priekšgājējs Viljams Bērnss 2021. gadā novembrī pēc toreizējā ASV prezidenta Džo Baidena lūguma devās uz Krieviju un tikās ar Putinu, cenšoties novērst situācijas eskalāciju saistībā ar Ukrainu.

Krievija trīs mēnešus vēlāk 2022. gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Pat pēc tam turpinājās kontakti starp ASV un Krievijas izlūkdienestu pārstāvjiem un militārpersonām.

Sīkāka informācija par Retklifa vizītes mērķi nav atklāta. Plaši tika spekulēts, ka viņš, iespējams, centās brīdināt Krieviju atturēties no turpmākas eskalācijas Ukrainas karā.

ASV militārais lidaparāts otrdienas rītā ielidoja Maskavā no Rīgas un vakarā devās atpakaļceļā. Tajā dienā Maskavā netika ziņots par Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. ASV mediji ziņoja, ka Vašingtona bija lūgusi Kijivu uz laiku pārtraukt šādus uzbrukumus.