Krievijas iedzīvotājiem bail, ka Kremlis konfiscēs uzkrājumus kara vajadzībām

No Krievijas bankām katru mēnesi tiek izņemti miljardiem rubļu, jo iedzīvotāju vidū pieaug bailes, ka pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, Kremlis varētu konfiscēt viņu uzkrājumus, lai finansētu karu Ukrainā, atsaucoties uz Krievijas centrālās bankas paziņojumu, vēsta euronews.com.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos no Krievijas banku sistēmas ir izņemti aptuveni 24,4 miljardi eiro, jo Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām un loģistikas infrastruktūrai padziļināja ekonomisko krīzi un izplatījās bažas, ka Kremlis varētu iesaldēt vai nacionalizēt privātos noguldījumus, lai finansētu karu Ukrainā.

Finanšu tirgus “Banks.ru” dati liecina, ka skaidras naudas pieprasījums sāka pieaugt marta sākumā un turpina pieaugt, katru mēnesi no kontiem aizplūstot aptuveni 300 miljardiem rubļu (3,05 miljardi eiro).

Piecas no septiņām lielākajām Krievijas bankām ir reģistrējušas privātpersonu noguldījumu neto aizplūšanu.

Visvairāk cietusi ir “Gazprombank”, kas četru mēnešu laikā zaudēja 299,5 miljardus rubļu (3,04 miljardus eiro) jeb 10,8% no kopējā noguldījumu apjoma. “Rosselhozbank” zaudēja 270,5 miljardus rubļu (2,75 miljardus eiro), kas ir kritums par vairāk nekā 15%.

“Alfa-Bank”, Krievijas lielākais privātais aizdevējs, zaudēja 179,4 miljardus rubļu (1,82 miljardus eiro) jeb 5,6% no noguldījumiem. “Sovcombank” un VTB reģistrēja papildu noguldījumu aizplūšanu attiecīgi 81,7 miljardu rubļu (830 miljonu eiro) un 20,4 miljardu rubļu (207 miljonu eiro) apmērā.

Saskaņā ar Krievijas Bankas datiem, skaidrās naudas kopsumma apgrozībā tikai jūlijā vien pieauga par 643,4 miljardiem rubļu (6,53 miljardiem eiro), kas ir lielākais mēneša pieaugums kopš gada sākuma. Augusta pirmajā pusē tika izņemti vēl 300 miljardi rubļu.

Naudas izņemšanu veicina veicina divas savstarpēji saistītas bažas: ka Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi varētu destabilizēt finanšu sistēmu un ka Krievijas valdība varētu rīkoties, lai konfiscētu vai iesaldētu noguldījumus, lai segtu pieaugošās kara izmaksas.

Otrais brīdinājums ir balstīts uz neseniem notikumiem. Saskaņā ar laikraksta "Washington Post" datiem, Krievijas prokurori pagājušajā gadā nodeva valsts kontrolē privātos aktīvus aptuveni 44,3 miljardu eiro vērtībā.

Vienlaikus Putins no oligarhiem ir izspiedis to, ko amatpersonas raksturo kā brīvprātīgus "ziedojumus", un līdz augusta vidum federālajā budžetā ieplūduši simtiem miljardu rubļu. Lasīt vairāk rakstā “Krievijas oligarhi spiesti "izkratīt kabatas"; ziedo karam miljardus”.