ASV prezidents Donalds Tramps paudis gatavību piedalīties trīspusējās sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, lai apspriestu kodolatbruņošanos.
Trampa un Putina vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm jau devusi Maskavai politisku ieguvumu, bet tās ekonomiskais labums ASV ir apšaubāms. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns aģentūras LETA raidierakstā “Kas tas vispār bija?!” brīdina: Eiropai jāsaglabā sadarbība ar Vašingtonu, vienlaikus gatavojoties Ukrainu atbalstīt arī bez tās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins rosinājis novembrī Ķīnā sarīkot tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, vēsta LTV, atsaucoties uz laikrakstu “The Wall Street Journal”. Ukraina brīdina, ka sarunas par tās nākotni nedrīkst notikt aiz tās muguras, savukārt Polijas ārlietu ministrs iespējamo tikšanos salīdzinājis ar Jaltas konferenci.
Krievijas diktators Vladimirs Putins ierosinājis novembrī rīkot tikšanos, kurā piedalītos ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins, lai apspriestu kara pret Ukrainu izbeigšanu uz Maskavai izdevīgiem nosacījumiem, atsaucoties uz avotiem, ziņo laikraksts "Wall Street Journal".
Svētdien agri no rīta Bauskas, Aizkraukles un Ogres novadu iedzīvotāji saņēma šūnapraides ziņojuma oranžo brīdinājumu. Kā informē NBS, 18. oktobrī laikā no plkst. 6.00 līdz 8.00 Lietuvas gaisa telpā tika konstatēts neidentificēts, iespējams, bezpilota lidaparāts, kas vairākos reģionos izraisīja gaisa trauksmi. Ņemot vērā pieejamos datus un augsto varbūtību, ka objekts var ielidot Latvijas teritorijā, tika aktivizēta šūnapraide minētajos Latvijas novados.
Vladimira Putina aicinājumā Eirāzijas valstīm apvienoties slēpjas mēģinājums sašķelt Eiropu un ASV, TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” vērtēja Saeimas deputāts un NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs. Viņaprāt, Putina uzstāšanās Valdaja konferencē bija adresēta starptautiskajai sabiedrībai, tāpēc būtiski saprast tās vēstījumu.
Kā apgalvo Kremļa diktators Vladimirs Putins, kopš 2026. gada sākuma Krievijas armija esot ieņēmusi 6500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas un 310 apdzīvotas vietas, tomēr okupantu reālie panākumi ir 45 reizes mazāki, teikts ASV Kara pētniecības institūta (ISW) ziņojumā.
Lai arī rietumvalstu izlūkdienesti uzskata, ka nav konstatētas tūlītēja konvencionāla Krievijas militāra iebrukuma NATO valstīs gatavošanas pazīmes vai vērojama masveida karaspēka koncentrēšana, kā tas notika pirms 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, tomēr NATO valstu augsto militārpersonu un izlūkošanas dienestu vadītāju rosību nevar nepamanīt.
Pāvests aicinājis Putinu pārtraukt uguni Oleškos, lai nodrošinātu iedzīvotāju evakuāciju. Krievijas prezidents atbildē vainoja Ukrainu par situāciju pilsētā.
ASV prezidenta Donalda Trampa vienpusēji izsludinātais Krievijas–Ukrainas “enerģētikas pamiers” nav stājies spēkā – uzreiz pēc paziņojuma Krievija veica masīvus gaisa triecienus Ukrainai, savukārt Maskava pamiera ideju oficiāli noraida. Ukraina apliecinājusi gatavību šādam pamieram tikai gadījumā, ja Krievija pilnībā pārtrauks uzbrukumus, ziņo “Reuters”.
"Es domāju, ka Putins vēlas panākt vienošanos vairāk nekā Zelenskis," žurnālistiem sacīja Tramps, atbildot uz jautājumu, kā viņš vērtē Krievijas gatavību noslēgt mieru, ja tā vienlaikus turpina triecienus pret Ukrainu, ziņo Ina Strazdiņa portālam "lsm.lv".
Trampa rīkojums atcelt Krievijas naftas produktu importa aizliegumu un aicinājumi nomainīt Ukrainas prezidentu iezīmē jaunu pavērsienu ASV – Krievijas un ASV – Ukrainas attiecībās. Tramps tikai pirms dažām nedēļām parakstīja likumu par tā sauktajām senatora Lindsija Grema “elles sankcijām”, kas deva ASV prezidentam plašas pilnvaras noteikt jaunus ierobežojumus Krievijai un tās enerģētikas nozarei. Tā vietā tagad tiek darīts pilnīgi pretējais.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paudis sašutumu par bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera piedalīšanos Krievijas diktatora Vladimira Putina dzimšanas dienas svinībās Maskavā, piektdien paziņojis Vācijas valdības preses dienests.
"Ja Tramps būtu Krievijas aģents, ko viņš darītu citādi?" tā sarunā ar TV24 Briselē jautā krievu opozicionārs, šaha lielmeistars Garijs Kasparovs apgalvo TV24 raidījumā "Globuss".
Berlīnē tiek paustas bažas, ka Kremļa agresīvie plāni neaprobežojas tikai ar karu pret Ukrainu. Pēc vācu diplomātu domām, Krievijas militāri politiskā vadība tiecas pēc atriebības un ambīciju īstenošanas, atjaunojot kontroli pār bijušajām padomju teritorijām. Par to intervijā laikrakstam "Frankfurter Allgemeine" paziņoja Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls.
Krievijas diktators Vladimirs Putins un Kremļa propagandisti turpina vainot Rietumus karā pret Ukrainu, vienlaikus arvien atklātāk iebiedējot Eiropu. Putina uzrunā Valdaja kluba forumā apgalvojumi par miermīlīgiem nodomiem mijās ar draudiem izmantot visus Krievijas rīcībā esošos ieročus.
Pretrunīgi vērtētais amerikāņu blogeris un Kremļa atbalstītājs Takers Karlsons intervijā ar britu politiķi seru Džeikobu Rīsu-Mogu attaisnoja Ādolfu Hitleru. Viņš apgalvo, ka diktatoram it kā bija tiesības iebrukt Polijā, vēsta Ukrainas medijs dialog.ua.
Rietumvalstu izlūkdienesti uzskata, ka nav konstatētas tūlītēja konvencionāla Krievijas militāra iebrukuma NATO valstīs gatavošanas pazīmes vai vērojama masveida karaspēka koncentrēšana, kā tas notika pirms 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tomēr specdienesti, politiķi un militārie eksperti ar starptautisko mediju starpniecību turpina izplatīt brīdinājumus par būtisku agresorvalsts hibrīdkara izpausmju, īpaši diversiju, sabotāžas un provokāciju riska pieaugumu, kas saistīts ar Krievijas mēģinājumiem panākt situācijas eskalāciju un vājināt rietumvalstu atbalstu Ukrainai.
Ukrainas specdienesti saņēmuši informāciju, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins atcēlis ierobežojumus, kas līdz šim bija spēkā attiecībā uz gaisa triecieniem Ukrainai, britu laikrakstam "Financial Times" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Lai gan Vladimirs Putins apgalvo, ka Krievija neplāno jaunu daļēju mobilizāciju, tā jau palielina savervēto cilvēku skaitu un plāno aktīvāk piesaistīt ārzemniekus. Par to TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāstīja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.