ELTA un lrytas.lt inf. Raksta, ka tikšanās detaļas kļūst skaidrākas. Krievijas iebrukumam Ukrainā turpinoties vairāk nekā trīs gadus un vienpadsmit mēnešus, Kijivas spēki turpina stingri aizstāvēties pret okupantiem. Tikmēr Maskava cenšas okupēt pēc iespējas vairāk Ukrainas teritoriju un nodrošināt sev labvēlīgus miera apstākļus, savukārt sabiedrotie cenšas ātri izbeigt karu.
“Un tad mums it kā parādījās pozitīvā spēle, ka ir iespējama Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski,” TV24 sacīja Saeimas deputāts (pie frakcijām nepiederošs), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Igors Rajevs. “Vai Zelenskim ir jābrauc uz Krieviju runāt ar Putinu? Es domāju, ka nē,” uzskata I. Rajevs.
Krievijas diktators Vladimirs Putins trešdien videozvanā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu cildinājis abu valstu ciešās ekonomiskās, politiskās un drošības saites, dēvējot tās par stabilizējošu faktoru nemierīgajos laikos.
Notiesātais dzimumnoziedznieks Džefrijs Epstīns, ļoti iespējams, sadarbojās ar PSRS Valsts drošības komiteju (VDK) un Izraēlu, vervējot sievietes saviem ietekmīgajiem draugiem, uzskata avoti Lielbritānijas izlūkdienestos.
Kāpēc Ukrainai tomēr nācās piedzīvot to, no kā mums izdevās izbēgt? Uzņēmējs un bijušais diplomāts Aivars Markots intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka tās bija pavisam citas pakāpes likmes.
Ukrainas un Krievijas starpā nav tiešas vienošanās par pamieru enerģētikas jomā, pusēm apņemoties neveikt triecienus otras puses enerģētikas objektiem, sarunā ar žurnālistiem sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Putina impereālistiskā politika ir izlaidusi džinu no pudeles, viņš ir aizgājis aiz neatgriešanās punkta, visus resursus, ko varētu ieguldīt nācijas labklājībā, atdevis karam un atkāpšanās ceļa vairs nav – tā, komentējot Krievijas radītos draudus Eiropai un karu Ukrainā, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” stāsta Latvijas Republikas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks Stīvens Bīgans uzskata, ka prezidents Donalds Tramps kļūdās par Krievijas līderi. "Vladimirs Putins nevēlas sarunas. Vladimirs Putins vēlas Ukrainu," intervijā “LRT.lt” saka republikānis ar iespaidīgu diplomātisko pieredzi.
Ukrainas sarunu panākumi un neveiksmes: četru dienu nepārtrauktās sarunas par Ukrainu Davosā, Maskavā un Abū Dabī aizvadītas bez taustāmiem rezultātiem. ASV amatpersonas sarunas uzskata par sekmīgām, Maskava pagaidām klusē.
Krievijas opozīcijas līderis Garijs Kasparovs apliecinājis, ka miera līguma noslēgšanas iespējas starp Ukrainu un Krievijas Federāciju ir praktiski nulle.
Donalda Trampa iniciatīva izveidot "Miera padomi" negaidīti pārvērtās par diplomātisku slazdu Maskavai, no kura tagad nav izejas. Tā sauktās Miera padomes izveide, ko ierosināja Donalds Tramps, ir kļuvusi par politisku slazdu Kremlim. Neskatoties uz ārēju pieklājīgu ielūgumu, Maskava nonāca ārkārtīgi neizdevīgā situācijā, raksta britu izdevums “The Times”.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, komentējot Abū Dabī gaidāmās Krievijas, Ukrainas un ASV delegāciju trīspusējās sarunas, uzsvēris, ka Krievijas nostāja visiem ir labi zināma - Ukrainas karaspēkam jāatstāj Donbasa teritorijas, ko krievi četru gadu laikā tā arī nav spējuši iekarot.
ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ceturtdien Davosā paziņojis, ka viņiem bijusi laba saruna, un aicinājis Krieviju izbeigt tās uzsākto uzsākto karu pret Ukrainu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņojis, ka saņēmis no ASV uzaicinājumu pievienoties ASV prezidenta Donalda Trampa veidotajai Gazas Miera padomei, taču norādīja, ka nevar iedomāties sadarbību ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu šajā institūcijā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins pa diplomātiskajiem kanāliem no ASV saņēmis uzaicinājumu piedalīties ASV prezidenta Donalda Trampa veidotajā Gazas Miera padomē, pirmdien paziņojis Kremlis.
Ukraina nekad nav bijusi un nebūs šķērslis mieram, ceturtdien ikvakara videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tādējādi atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, ka Zelenskis esot šķērslis miera vienošanās noslēgšanai.
“No vienas puses, mēs vienmēr varam teikt, ka esam lielu pārmaiņu priekšā. Šis teikums var skanēt daudzos brīžos, bet šobrīd man ir sajūta, ka tiešām mēs tā varam teikt, un atsevišķas personības pasaules politikā, pirmām kārtām Tramps (ASV prezidents Donalds Tramps) un mazākā mērā Putins (Krievijas prezidents Vladimirs Putins), izaicina pastāvošo kārtību,” TV24 sacīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors, vēstures zinātņu doktors Toms Ķikuts.
2026. gada 12. janvārī karš Ukrainā pārkāpa zīmīgo 1418 dienu laika slieksni. 2022. gada 24. februāra agrā rītā Vladimirs Putins ar saviem līdzgaitniekiem uzsāka “speciālo militāro operāciju” Ukrainā, kas ilgst jau gandrīz četrus gadus un kļuva par traģēdiju desmitiem miljonu cilvēku. Šis ir zīmīgs brīdis, jo Otrā pasaules kara posms, ko padomju historiogrāfijā un pēcpadomju Krievijā sauc par “Lielo Tēvijas karu”, turpinājās tikpat ilgi – 1418 dienas (22.06.1941.–9.05.1945.), un to tagad mēģina salīdzināt ar Krievijas “militāro operāciju”