“Taisnīgs miers nav iespējams Trampa uzraudzībā”; Andžāns brīdina Eiropu

Trampa un Putina vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm jau devusi Maskavai politisku ieguvumu, bet tās ekonomiskais labums ASV ir apšaubāms. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns aģentūras LETA raidierakstā “Kas tas vispār bija?!” brīdina: Eiropai jāsaglabā sadarbība ar Vašingtonu, vienlaikus gatavojoties Ukrainu atbalstīt arī bez tās.

“Tramps ir normalizējis Putinu. Tas jau ir noticis,” saka Andžāns, vērtējot ASV prezidenta paziņoto vienošanos par Krievijas degvielas piegādēm un sankciju pagaidu atvieglojumiem. Viņaprāt, Putins ir ieguvējs jau tādēļ, ka tiek pieņemts kā darījumu partneris laikā, kad Krievijas karš pret Ukrainu turpinās.

Viņa kompass nav gluži morāls. Viņam ir darījumi - pirkt, pārdot, un nav tik liela starpība, no kā un ko,” Trampa pieeju raksturo pētnieks.

Andžāna vērtējumā, Tramps karu galvenokārt uztver kā divu valstu un to līderu konfliktu, kurā jāatrod abām pusēm pieņemami nosacījumi. Šāda pieeja nepietiekami ņem vērā, ka viena valsts ir iebrukusi otrā, kura cīnās par izdzīvošanu.

“Nevar teikt, ka viņš nav mēģinājis panākt mieru, bet uz saviem nosacījumiem,” norāda Andžāns. Tomēr viņa secinājums ir skarbs: “Taisnīgs miers nav iespējams Trampa uzraudzībā.”

Spiedienu vieglāk izdarīt uz Ukrainu

Ukrainas triecieni Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem apgrūtina agresora ekonomikas darbību un iespējas nodrošināt solītās degvielas piegādes. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis pieļauj, ka vēlāk iecerētie lielākie piegāžu apjomi saistīti ar cerību atjaunot bojātās pārstrādes jaudas.

Tikmēr Tramps paziņojis arī par enerģētikas pamieru. Ukraina paudusi gatavību to ievērot, ja Krievija pārtrauks uzbrukumus tās enerģētikas objektiem, taču Kremlis piekrišanu nebija apstiprinājis un triecieni turpinājās.

“Daudz vieglāk ir izdarīt spiedienu uz Ukrainu,” uzsver Andžāns. Ukrainai nepieciešami amerikāņu ieroči, izlūkošanas dati un “Starlink” sakari. Šī atkarība dod Vašingtonai iespēju no Kijivas pieprasīt piekāpšanos, kuru panākt no Maskavas būtu grūtāk.

Pētnieks brīdina, ka ASV atbalsta vājināšanās var nostiprināt Putina pārliecību par iespējām uzvarēt karu.

Ekonomika degradējas, bet karš turpinās

“Mēs nedrīkstam Krieviju vērtēt ar savām acīm,” saka Andžāns. Viņš to salīdzina ar zombiju - pēc pārciestā valstij it kā vairs nevajadzētu spēt turpināt karu, tomēr tas notiek.

Tādēļ degvielas trūkumu un ekonomiskās grūtības nevajadzētu uztvert kā drošas pazīmes drīzam režīma sabrukumam. Andžāns atgādina arī kara sākumā izskanējušās prognozes, ka Krievijai drīz beigsies artilērijas lādiņi. Karš turpinās, un agresors attīsta jaunus ieročus.

Gašpuitis uzskata, ka investīciju un tehnoloģiju trūkuma sekas Krievijas ekonomikā būs jūtamas gadu desmitiem. Tomēr ekonomikas degradācija nenozīmē, ka režīms vairs nespēj finansēt karu.

“Ja viņi kontrolē sabiedrību, tad tas karš turpināsies,” norāda ekonomists. Spiediena pastiprināšanai viņš aicina stingrāk kontrolēt jau noteikto sankciju izpildi un izsekot aizliegto preču un tehnoloģiju plūsmas.

Degvielas darījuma ieguvums - apšaubāms

Tramps degvielas vienošanos pamatojis ar vēlmi samazināt cenas, īpaši palīdzot lauksaimniekiem un kravu pārvadātājiem. Andžāns tajā saskata iekšpolitisku aprēķinu pirms 3. novembrī gaidāmajām Kongresa vēlēšanām.

Savukārt Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere norāda: kopējais pakāpeniski solītais piegāžu apjoms ir aptuveni 4,8 miljoni tonnu. Tas atbilst tikai aptuveni deviņu dienu ASV dīzeļdegvielas patēriņam, turklāt piegādes paredzētas arī citiem pasaules tirgiem.

Gašpuitis atgādina, ka ASV pašas ir dīzeļdegvielas neto eksportētājas. “Nav jēgas dzīt uz ASV, kurai pašai dīzeļa pietiek,” viņš saka, darījuma ekonomisko ieguvumu ASV vērtējot kā ļoti ierobežotu.

Arī Latvijas patērētājiem Ligere cenu kritumu pagaidām nesola. Sarunas brīdī paziņojums nebija ietekmējis degvielas iepirkuma cenas, turklāt nebija zināmi darījuma dalībnieki, termiņi un cenas.

Eiropai jāspēj pateikt “nē”

Andžāns nepiekrīt uzskatam, ka Eiropa Ukrainas atbalstā spēj maz. “Bez tiem miljardiem Ukraina būtu bankrotējusi,” viņš uzsver. Eiropas finansējums uztur Ukrainas valsts darbību, un eiropieši maksā arī par tai piegādāto amerikāņu bruņojumu.

Tomēr nauda pašlaik neaizstāj ASV izlūkošanas datus, pretgaisa aizsardzības pārtvērējraķetes un satelītsakarus. Šīs spējas Eiropai vēl jāattīsta.

“Šobrīd jau nav labāka partnera. Parādiet kādu citu ASV vietā. Kāds ir, ar tādu ir jāstrādā,” saka pētnieks.

Vienlaikus viņš neaicina cerēt uz garantētu ASV politikas maiņu pēc vēlēšanām vai Trampa prezidentūras beigām. “Iespējams, ka Amerika vairs nebūs tāda, kā mēs to gaidījām.”

Ja Vašingtona pieprasītu Eiropai mīkstināt vai atcelt sankcijas pret Krieviju, Andžāna atbilde ir īsa: “Teikt nē.”

Latvijai viņš iesaka turpināt palīdzēt Ukrainai, stiprināt aizsardzību un mazināt saites ar Krieviju un Baltkrieviju. Savukārt Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība: “Eiropai jābūt gatavai palikt vienai un atbalstīt Ukrainu.”