Kremlis runā par mieru un draud Eiropai ar kodolieročiem vienā teikumā
Krievijas diktators Vladimirs Putins un Kremļa propagandisti turpina vainot Rietumus karā pret Ukrainu, vienlaikus arvien atklātāk iebiedējot Eiropu. Putina uzrunā Valdaja kluba forumā apgalvojumi par miermīlīgiem nodomiem mijās ar draudiem izmantot visus Krievijas rīcībā esošos ieročus.
Putina 1. oktobra uzrunu propagandisti pasludināja par aizvadītās nedēļas svarīgāko notikumu. Tās vēstījums bija ierastais: Krievijai karš esot uzspiests, bet par tā turpināšanos vainojami Rietumi un Ukrainas vadība.
Vienlaikus Putins paziņoja, ka Eiropas militārā infrastruktūra, kas sniedz atbalstu Ukrainai, esot leģitīms Krievijas mērķis. Turpat viņš aicināja “dzīvot draudzīgi” un apgalvoja, ka Krievija nevienam negrasās uzbrukt.
Uzbrukumus Kijivai pasniedz kā “atbildi”
Krievijas triecienus Kijivai Putins attaisnoja ar Ukrainas uzbrukumiem Krievijas kuģiem, cenšoties agresoru kārtējo reizi iztēlot par cietušo. “Viņi to sāka. Tagad saņem, fašist, padomju zaldāta granātu,” viņš niknumā paziņoja.
Šo vēstījumu ar naida izvirdumu turpināja propagandists Vladimirs Solovjovs. “Nosprāgstiet, nelieši! Man vienalga par viņiem visiem!” viņš kliedza ēterā, pieprasot ukraiņiem gāzt savu varu un nožēlot nodarīto “krievu tautas priekšā”.
Propagandisti draudēja, ka uzbrukumi Kijivai turpināsies un kļūs spēcīgāki, bet atbildību par tiem uzvēla Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.
Savukārt Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs draudēja ar karu kosmosā. Reaģējot uz Zelenska lūgumu ASV bloķēt Krievijas satelītus, viņš apgalvoja, ka šādā gadījumā “Starlink” satelīti gāztos lejā kā sausas skujas no Ziemassvētku eglītes.
Kaļiņingrada kā iegansts kodoldraudiem
Atsaucoties uz NATO mācībām Kaļiņingradas tuvumā, Putins paziņoja, ka tieša uzbrukuma gadījumā Krievija apsvērtu visu tās rīcībā esošo ieroču izmantošanu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Krievijas Ārlietu ministrijas brīdinājumā kodolieroči neesot tieši pieminēti.
Propagandisti šo mājienu izteica nepārprotami: mēģinājumi bloķēt Kaļiņingradu varot novest pie kodolieroču izmantošanas.
Vēl atklātāks bija Krievijas ārpolitikas stratēģis Sergejs Karaganovs. Viņš valsts televīzijā paziņoja, ka pēc triecieniem ar parastajiem ieročiem varētu sekot kodoluzbrukumi, ja Eiropa “nepadosies”. “No dažām Eiropas valstīm maz kas paliks pāri,” viņš draudēja, vienlaikus paužot pārliecību, ka Rietumi ar kodolieročiem neatbildēs.
Bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons intervijā laikrakstam “Diena” brīdināja: Krieviju var atturēt tikai tad, ja tā saprot, ka pretī saņems triecienu. Pretējā gadījumā eskalācija var turpināties, mēģinot mazināt atbalstu Ukrainai vai novedot līdz atklātai karadarbībai.
Kremlis grib noteikt Eiropas drošības kārtību
“Defence24” analītiķu vērtējumā Putins cenšas pasniegt Ukrainu tikai kā vienu no plašākas konfrontācijas frontēm. Tas ļautu Maskavai iespējamajās miera sarunās pieprasīt ne tikai Ukrainas teritorijas, bet arī ietekmes sfēru pārdali un jaunu drošības kārtību Eiropā.
Šajā stratēģijā būtiska ir apzināta neskaidrība. Kremlis noliedz, ka kādam draudētu, taču vienlaikus sola izmantot “visus pieejamos resursus”, paturot sev iespēju izlemt, ko uzskatīt par uzbrukumu vai provokāciju.
Tādējādi runas par mieru kļūst par aizsegu politiskam spiedienam: Eiropai liek baidīties no palīdzības Ukrainai, bet Krievijas agresiju cenšas pārvērst stāstā par tās pašas aizstāvēšanos.
