Rietumvalstu izlūkdienesti uzskata, ka nav konstatētas tūlītēja konvencionāla Krievijas militāra iebrukuma NATO valstīs gatavošanas pazīmes vai vērojama masveida karaspēka koncentrēšana, kā tas notika pirms 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tomēr specdienesti, politiķi un militārie eksperti ar starptautisko mediju starpniecību turpina izplatīt brīdinājumus par būtisku agresorvalsts hibrīdkara izpausmju, īpaši diversiju, sabotāžas un provokāciju riska pieaugumu, kas saistīts ar Krievijas mēģinājumiem panākt situācijas eskalāciju un vājināt rietumvalstu atbalstu Ukrainai.
Rietumvalstu izlūkdienestu brīdinājumi par Krievijas īstenoto hibrīdkaru nav “histērija”, kā to cenšas pasniegt Kremļa propaganda. 2025. gada decembrī Putins sasauca slepenu sanāksmi šo uzdevumu īstenošanai, 14. augusta publikācijā “Inside Russia’s Giant Push to Upend a Tiny Country” ziņoja laikraksts “The New York Times”, atsaucoties uz divu valstu augsta ranga amatpersonām, kuras “par apspriedi bija informētas”. Toreiz Putins specdienestiem un militāristiem izvirzījis skaidru mērķi - līdz 2026. gada beigām “sašķelt NATO un ES no iekšienes”. Savukārt ASV izlūkdienesti secināja, ka Putins to mēģinās darīt, sākot ar 2026. gada rudeni, proti, sašķelt NATO un pārbaudīt alianses dalībvalstu apņēmību aizstāvēt vienai otru, veicot ierobežotu uzbrukumu kādai no dalībvalstīm. Izlūkdienestu vērtējumā potenciālo draudu spektrs ir plašs - sākot no kiberuzbrukumiem un neidentificētu bruņotu grupējumu mēģinājumiem iekarot teritorijas, līdz pat ierobežotam iebrukumam kādā no NATO austrumu flanga valstīm, 6. augusta publikācijā “U.S. Intel Finds Putin Could Test NATO’s Resolve With Limited Incursion” ziņoja “The Wall Street Journal”. Kremlis maina taktiku, kas liecina par agresīvu darbību pastiprināšanos pret Eiropu un NATO - plānojot provokācijas, apsverot jaunas mobilizācijas iespējas un ieviešot pastiprinātu robežkontroli ar ES.
Septembra vidū Krievija noteica pārvietošanās ierobežojumus aptuveni 80 kilometru garā joslā Igaunijas robežas tuvumā Narvas apkārtnē, bet kopš 2026. gada 1. jūlija bez iepriekšēja brīdinājuma apturēja personu, transportlīdzekļu un kravu kustību vairākos dzelzceļa robežpunktos ar Igauniju, Latviju un Somiju, īstenojot papildu drošības un robežkontroles pasākumus. Ļeņingradas apgabala Kingisepas un Slancu rajonos Igaunijas pierobežā no 16. līdz 26. septembrim darbojās “īpašais režīms” - ФСБ ieviesa komandantstundas, jaunas kontroles zonas, nosakot stingrus ierobežojumus civiliedzīvotāju pārvietošanās brīvībai. Piecu kilometru joslā gar Igaunijas robežu bija aizliegta kustība ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā, medības un jebkādu šaujamieroču pārnēsāšana, daļēji slēgta piekļuve Narvas upes krastam, aizliegta kuģošana un laivošana. ФСБ Robežsardzes dienests izveidojis jaunus kontrolpunktus 70-110 km attālumā no slēgtās Somijas robežas Karēlijas Republikā, pastiprinot pārbaudes Krievijas teritorijā 110 km dziļumā līdz Šujas kontrolpunktam Suojervi rajonā. Vietējiem iedzīvotājiem un ieceļotājiem tagad jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti, autovadītājiem pēc ФСБ darbinieku prasības jāapstājas, par prasību pārkāpšanu tiek piemērots administratīvais sods 7 tūkst. RUR apmērā (~ 73 eiro) vai 15 dienu arests. Kontrolpunktos abos kustības virzienos ieviestas obligātas visu transportlīdzekļu, autovadītāju un pasažieru dokumentu pārbaudes, robežsargi fotografē pases, noskaidro personu dzīvesvietas, kontaktinformāciju, iebraucēju ceļojuma maršrutus, pārbauda oficiālos komandējuma rīkojumus un kontaktus vietējo iedzīvotāju vidū. Aktīvajos robežas šķērsošanas punktos ФСБ amatpersonas veic detalizētu pilsoņu izjautāšanu, pārbauda personīgo informāciju, saraksti, elektronisko ierīču saturu, kas pagarina drošības pārbaudēm nepieciešamo laiku.
Krievijas Ļeņingradas apgabalā 25. augustā notika vērienīgas mācības “Содружество-2026” ar ФСБ, Nacionālās gvardes (“Росгвардия”) un citu militarizētu struktūru piedalīšanos, kur galvenā uzmanība tika pievērsta iedomātu no NATO valstu teritorijas infiltrētu nosacītā pretinieka speciālo uzdevumu vienību neitralizācijai/likvidācijai, kas iesūtītas aizmugurē diversiju, sabotāžas vai izlūkošanas veikšanai. “Drošības pasākumu pastiprināšanu” Ļeņingradas apgabalā Krievijas amatpersonas pamatoja ar nelegālās migrācijas novēršanu un dabas aizsardzību, ФСБ oficiālajā paziņojumā teikts: “Lai nodrošinātu valsts robežas un pierobežas zonas drošību pret nelegālo migrantu iekļūšanu un aizsargātu Peipusa ezera ekosistēmu un ūdens bioloģiskos resursus.” Vienlaikus satelītattēli liecina, ka pierobežas teritorijās ar Somiju, Norvēģiju un Baltijas valstīm Krievija aktīvi būvē jaunu militāro infrastruktūru, palielinot tur dislocēto militārpersonu skaitu.
ФСБ cenšas izveidot pilnībā kontrolētas zonas teritorijās gar Igaunijas robežu un Karēlijā, ko šķērso stratēģiski svarīgā dzelzceļa līnija Sanktpēterburga-Petrozavodska, kas ir vienīgais ceļš smagās militārās tehnikas pārvadāšanai abos virzienos, ieskaitot pretgaisa aizsardzības sistēmu un operatīvi taktisko raķešu palaišanas kompleksu “Искандер” (domāts NATO pretgaisa un pretraķešu aizsardzības pārvarēšanai un mērķu iznīcināšanai līdz 500 km attālumā).
Karēlijā kopš 2024. gada beigām Krievija formē jaunas bruņoto spēku vienības, netālu no Somijas robežas veido 44. armijas korpusu - atbildes reakcijai pēc Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO “militārās klātbūtnes pastiprināšanai reģionā”. Plānots, ka kopā ar dažādām 44. korpusa atbalsta un palīgvienībām reģionā tiks izvietoti vismaz 15 000 karavīru, pēc satelītattēlu izpētes ziņoja Somijas sabiedriskā raidorganizācija “Yle”. Petrozavodskas tuvumā atjauno pamesto padomju laika garnizonu “Рыбка”, kur fiksēta liela militārās tehnikas koncentrācija, aptuveni 200 kilometru attālumā no Somijas robežas meža masīvā pie “Новая Вилга” ciema būvē jaunu kara bāzi. Tā ir pirmā reize kopš Padomju Savienības sabrukuma, kad Krievija reģionā ceļ militāro objektu “no nulles”, nevis atjauno veco padomju laika infrastruktūru. Somijas robežas tuvumā Karēlijā Krievija būvē vairāk nekā 50 objektu, ieskaitot daudzstāvu kazarmas, dzīvojamās mājas virsnieku ģimenēm un sporta kompleksus. Lai gan liela daļa Krievijas armijas resursu joprojām ir piesaistīta karadarbībai Ukrainā, tas liecina par Kremļa plāniem ilgtermiņā izvērst pastāvīgu apdraudējumu NATO ziemeļaustrumu flangam.
“Līdz 2025. gada rudenim šie spēki kaujas darbībās Ukrainā iesaistīti praktiski netika, jo jaunie formējumi potenciāli varētu tikt izmantoti iebrukumam Baltijas valstīs. Kopš 2025. gada sākuma Ļeņingradas apgabalā Krievija turpina uzkrāt tanku un cita veida bruņutehnikas, reaktīvās artilērijas sistēmu (MLRS), inženiertehnikas un mobilo sauszemes raķešu palaišanas iekārtu rezerves. Gandrīz visa jaunā tehnika tiek nosūtīta uz turieni, nevis frontes līniju Ukrainā. Krievija diemžēl ir mācījusies no pieredzes, kas gūta, gatavojoties iebrukumam Ukrainā, kad vietējie iedzīvotāji, tūristi un nejauši novērotāji uzņēma simtiem fotogrāfiju un video ar militāro tehniku un karaspēka vienībām, kas dodas Baltkrievijas vai Ukrainas robežas virzienā. Šoreiz tiek veikti pasākumi, lai “īpaši svarīgos” reģionos militārās aktivitātes no svešām acīm slēptu. Karēlijas Suojervi rajonā Krievija vēlas slēpt militārpersonu pārdislokāciju, jaunu pretgaisa aizsardzības sistēmu un “Искандер” raķešu izvietošanu Somijas robežas tuvumā, tomēr situācija Ļeņingradas apgabala Kingisepas un Slancu rajonos Igaunijas pierobežā šķiet daudz bīstamāka,” komentē “Telegram” kanāls “Воля/Volya”.
Piecu kilometru zona tiešā Igaunijas robežas tuvumā nav piemērota uzbrukuma galveno spēku izvietošanai, toties ir ideāla vieta dažādu provokāciju īstenošanai. Piemēram, no turienes varētu palaist Krievijā montētus Ukrainas dronus pret civilajiem un militārajiem mērķiem Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā. Mazapdzīvotajā pierobežas teritorijā iespējams safabricēt “aculiecinieku foto un video” ar no Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas teritorijas palaistiem droniem. Krievija šādu provokāciju varētu izmantot kā ieganstu iebrukumam, ko nodēvētu par “ierobežotu speciālo operāciju”, nevis karu. Visticamāk, uzbrukums sāktos pret Latviju, izmantojot mobilas vienības bez atpazīšanas zīmēm, kam sekotu konflikta eskalācija. Piecu kilometru zonā iespējams izvietot nelielas taktiskās (lauka) un radiotehniskās izlūkošanas grupas apkārtnes novērošanai un signālu pārtveršanai, infiltrēt speciālo uzdevumu vienības diversiju vai izlūkošanas reidiem Igaunijas teritorijā. Rietumu un Eiropas izlūkdienesti, analizējot Krievijas draudus NATO austrumu flangam, šādu scenāriju bieži min kā potenciālu rīku alianses vienotības testēšanai agresorvalsts hibrīdkara un militārās stratēģijas scenāriju ietvaros. “Pašreizējā situācija vedina domāt, ka Putins devis rīkojumu sākt provokācijas vai iebrukuma operācijas sagatavošanas noslēdzošo posmu ar mērķi destabilizēt situāciju, pārbaudīt pretinieka aizsardzības spējas vai radīt ieganstu plašākam konfliktam. Nav skaidrs, cik ilgu laiku tas prasīs, taču ļaunākajā gadījumā paredzamais laiks var būt no pusotra līdz trim mēnešiem,” uzskata “Воля/Volya”.
Reti kurš Eiropas līderis vēl šaubās, ka uzbrukumi sakaru mezgliem, militārajiem objektiem, lidlaukiem un infrastruktūrai ir tikai jaunas Krievijas agresijas sākums. Zviedrijas un Somijas gaisa spēki laikā, kad Baltijas jūras reģionā valda pastiprināta spriedze saistībā ar regulāriem gaisa telpas pārkāpumiem un hibrīdajiem apdraudējumiem, 24. septembrī pirmo reizi veica kopīgu operatīvo pārtveršanas misiju, reaģējot uz Krievijas militāro lidmašīnu parādīšanos starptautiskajā gaisa telpā virs Somu līča. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs aicina uzņēmuma “SpaceX” īpašnieku Īlonu Masku nodrošināt “Starlink” atbalstu Ukrainas triecieniem pa Krievijas raķešu palaišanas iekārtām. ASV ir apstiprinājušas, ka oktobra beigās nosūta uz Lietuvu divus bataljonus, lai aizstātu vasaras rotācijas laikā atsauktos spēkus.
Vismaz pusotru gadu pēc tam, kad Krievija sāka apsvērt iebrukumu Baltijas valstīs, ES un NATO vairs neignorē izlūkdienestu sniegto informāciju. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis brīdinājis, ka Krievija varētu sarīkot provokāciju - “viltus karoga” operāciju, lai iestāstītu, ka Krievijai tiek uzbrukts, iegūtu ieganstu jaunai mobilizācijai un attaisnotu rezervistu iesaukšanu. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons atklāti runājis par pazīmēm, kas par to liecina. Militārie analītiķi pieļauj, ka Krievijai jau šobrīd izdevies sagatavot 260 000-280 000 rezervistu, kuri kaujas darbībās varētu iesaistīties jau tuvāko mēnešu laikā. Kremlis visu noliedz, tomēr situācija agresorvalstī un Eiropas Savienības robežu tuvumā liecina par pretējo. Pēc Valsts domes vēlēšanām 18.-20. septembrī Kremlis līdz gada beigām gatavo slēptu masveida mobilizāciju aptuveni 300 000 cilvēku iesaukumam, secinājuši militārie eksperti. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde un Ārējās izlūkošanas dienests ziņo, ka Krievijas Ģenerālštābs 2026. un 2027. gadam sagatavojis 600 000 cilvēku mobilizācijas plānu, paredzot iesaukt 300 000 rezervistu gadā.
Krievijā testa režīmā darbojas elektroniskā pavēstu sistēma, kas ierobežo iespējas izbraukt no valsts, lai nepieļautu masveida bēgšanu, kā tas notika 2022. gadā, sistēmas pilnvērtīga palaišana plānota tuvākajā laikā. Tiklīdz pavēste reģistrēta digitālajā sistēmā, juridiski tiek uzskatīta par saņemtu, neatkarīgi no tā, vai persona ar to iepazinusies, līdz ar e-pavēstes izsūtīšanu personai automātiski tiek piemērots aizliegums no Krievijas izbraukt. Sistēma integrēta ar ФСБ Robežsardzes datubāzēm, liedzot iespēju legāli izceļot. Ja iesaucamais neierodas kara komisariātā 20 dienu laikā, stājas spēkā arī citi liegumi - tiesības vadīt transportlīdzekli, reģistrēt nekustamo īpašumu, ņemt kredītus vai reģistrēties kā pašnodarbinātajam. Krievijas reģionos jau notiek sagatavošanās darbi, piemēram, Udmurtijas Republikā, Tomskas un Volgogradas apgabalos sākusies ierēdņu apmācība darbam kara un mobilizācijas apstākļos. Vietējās varas iestādes apgalvo, ka šādas mācības jau kopš 2017. gada esot regulāras, un jebkādu saistību ar jaunu mobilizāciju noliedz. Tomēr analītiķi un mediji, piemēram, Kara studiju institūts (ISW) un izdevums “The Moscow Times”, norāda, ka tas liecina par birokrātiskā aparāta gatavošanu ilgstošam karam.
“Eiropas valstis iedzīvotāju skaita ziņā pārspēj Krieviju, tomēr obligātā militārā dienesta sistēma joprojām attīstīta vāji. Iedzīvotāji kara iespējamību neuztver pietiekami nopietni, dodot priekšroku notikumu vērošanai no malas, jo sabiedrībā valda uzskats, ka pat militāra konflikta gadījumā tas būtu īslaicīgs. Putina hibrīdkaram jāstājas pretī ar praktisku rīcību, nevis publiskiem paziņojumiem par “dziļām bažām”, “nožēlu” vai “solidaritāti”,” secina “Воля/Volya”.
