Kamēr Krievijā padziļinās degvielas deficīts, aug inflācija un ekonomikas problēmas kļūst arvien redzamākas, Kremļa televīzijas skatītāji par to uzzina vien dažas frāzes. Toties desmitiem minūšu tiek veltītas stāstiem par it kā izmirušo Jūrmalu un Latvijas grūtībām pēc attiecību saraušanas ar Krieviju. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperti norāda – šāda retorika liecina nevis par spēku, bet gan par paša Kremļa vājumu.
Krievijas internetā milzīgu popularitāti (ap 15 miljonu skatījumu) ieguvusi kāda militārista, “SVO” veterāna Aleksandra Luņina videouzruna Putinam. Šajā uzrunā Luņins piedāvājas aizbraukt uz Maskavu un pieprasa (nevis lūdz), lai viņu TV tiešajā ēterā pieņem Krievijas prezidents, kuram (pie viena arī visai Krievijas tautai) Luņins pastāstītu, kādas šausmas patiesībā notiekot frontē. Pretējā gadījumā, ja viņu Putins nepieņems un televīzijas ēteru nedos, tad sekas būšot šausmīgas – armija pagriezīšoties un iešot uz Kremli.
Bijušais frontes līnijas karavīrs un Kremļa kritiķis Aleksandrs Luņins , kurš pieprasīja tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai apspriestu reālo situāciju frontes līnijā, nonācis policijas apcietinājumā, vēsta tv3.lt.
Polija saskata pieaugošu risku, ka Krievija varētu rīkot provokācijas NATO austrumu flangā, paziņoja Polijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs pulkvedis Pavels Šota.
Lai gan izskan pieņēmumi, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins dzīvo paša radītā informācijas burbulī un nesaņem patiesu informāciju par situāciju valstī un frontē, realitāte, visticamāk, ir sarežģītāka. TV24 intervijā Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs pauda pārliecību, ka Putins labi apzinās Krievijas problēmas, taču publiski izvēlas sistemātiski melot, cerot tā saglabāt kontroli pār sabiedrību.
Neraugoties uz regulārajiem aicinājumiem sākt miera sarunas, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pašlaik nav pietiekama pamata atteikties no kara Ukrainā. Tā TV24 raidījumā vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis un RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders. Viņš uzskata, ka izšķirošā cīņa šobrīd notiek ne vien kaujas laukā, bet arī ekonomikā, politikā un sabiedrības spējā izturēt ilgstošu karu.
Krievijas diktators Vladimirs Putins neapšaubāmi apsver arī iespējamu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, tomēr šāds scenārijs nedrīkst kļūt par iemeslu panikai. Tā TV24 intervijā norādīja Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs. Viņš uzskata, ka daudz svarīgāk ir saprast Krievijas vājās vietas, jo tieši tās līdz šim ļāvušas Ukrainai sekmīgi pretoties daudz lielākam pretiniekam.
Krievija ziņo par bijušā aizsardzības ministra un bijušā Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijas vadītāja Sergeja Ivanova nāvi 73 gadu vecumā.
Krievijas armija ir pilnībā iestrēgusi Ukrainā, un Vladimirs Putins ir sācis pieprasīt, lai Aleksandrs Lukašenko palīdzētu viņam eskalēt konfliktu, vēsta "The Moscow Times".
Krievijas televīzijas propagandists Vladimirs Solovjovs "Telegram" kanālā steidzīgi izdzēsis savus ierakstus ar Vladimira Putina citātiem pēc tam, kad tie saņēma masveida negatīvas reakcijas ar “klauna” emocijzīmi, raksta "Dialog.ua".
Uzskats, ka Krievija tuvojas punktam, kad tā vēlēsies sākt sarunas par miera noslēgšanu ar Ukrainu, drīzāk ir vēlmju domāšana, nevis reāla iespēja, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
“Es domāju, ka runāt ar Putinu visi ir mēģinājuši pārāk ātri un pārāk daudz, bet īsti tāda vajadzība un spiediens sēsties pie sarunu galda viņam nav, jo iekšpolitiski viņš savu mērķi nav sasniedzis,” TV 24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis, RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders.
Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir divarpus gadu ilgs iespēju logs, kamēr ASV pie varas ir Donalds Tramps, un tā laikā viņam jāizšķiras par nākotnes soļiem, jo vēlāk būs daudz grūtāk, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā pauda ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
Krievijai vajadzētu noslēgt vienošanos, lai izbeigtu karu Ukrainā, pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski G7 samita laikā Francijā otrdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.