Putins pieprasa, lai Lukašenko atver otru fronti pret Ukrainu
Krievijas armija ir pilnībā iestrēgusi Ukrainā, un Vladimirs Putins ir sācis pieprasīt, lai Aleksandrs Lukašenko palīdzētu viņam eskalēt konfliktu, vēsta "The Moscow Times".
Maskava sāka izdarīt spiedienu šī gada sākumā, cerot atkal izmantot Baltkrieviju, lai paplašinātu savu militāro kampaņu pret Ukrainu vai veiktu operācijas pret NATO valstīm, laikrakstam "The Wall Street Journal" pastāstīja bijušās un esošās Krievijas un Eiropas amatpersonas. Tas kļuva zināms Eiropā un Kijevā. Emanuels Makrons un Volodimirs Zeļenskis brīdināja Lukašenko, tostarp publiski. Neskatoties uz to, saskaņā ar WSJ avotiem, Maskavas spiediens ir tikai pastiprinājies. Nesen Maskava ir sākusi pieprasīt, cita starpā, tiesības izmantot Baltkrievijas teritoriju bezpilota lidaparātu triecieniem pret Ukrainu un atvērt jaunu fronti tuvāk tās rietumu reģioniem, lai novērstu Ukrainas bruņoto spēku uzmanību no tās austrumu teritoriju aizsardzības. Turklāt Baltkrievija varētu iesaistīties operācijās pret kaimiņos esošajām NATO dalībvalstīm, lai gan tās ne vienmēr ietver atklātu kauju. Tie varētu būt uzbrukumi, kuru mērķis ir pārbaudīt alianses aizsardzības spējas vai graut atbalstu Ukrainai, piemēram, aptuveni 20 bezpilota lidaparātu palaišana Polijā no Baltkrievijas teritorijas pagājušajā gadā. Bijušais Krievijas izlūkdienesta virsnieks, kas pārzina sarunas starp Maskavu un Minsku, laikrakstam Wall Street Journal pastāstīja, ka pēdējā draud pārtraukt finansiālo atbalstu, no kura Baltkrievijas ekonomika vienmēr ir bijusi ļoti atkarīga. Saskaņā ar avotu sarunas par šo jautājumu galvenokārt notiek starp Lukašenko un Krievijas vēstnieku Baltkrievijā Borisu Grizlovu. Francijas prezidents Emanuels Makrons maijā piezvanīja Lukašenko un aptuveni pusotru stundu runāja ar viņu. Parīzes rīcībā ir informācija, ka Baltkrievija plāno pastiprināt savu dalību karā, sacīja Makrons, brīdinot Lukašenko no tā. Makrona palīgs apstiprināja zvanu laikrakstam Wall Street Journal, norādot, ka Francijas prezidents "uzsvēris riskus, ar kuriem Baltkrievija saskartos, ja ļautu sevi iesaistīt Krievijas agresijas karā pret Ukrainu".
Zelenskis maijā arī paziņoja, ka Kijeva ir saņēmusi detalizētu informāciju par sarunām starp Krievijas un Baltkrievijas amatpersonām šajā jautājumā. Viņš apgalvoja, ka šī informācija liecina, ka Maskava apsver iespēju izmantot Baltkrieviju potenciālajām militārajām operācijām pret Ukrainu vai Baltijas valstīm. Pagājušajā nedēļā Zelenskis paziņoja, ka dod Lukašenko nedēļu laika, lai demontētu Krievijas retranslatorus Baltkrievijā, kas vada bezpilota lidaparātu triecienus Ukrainas pilsētām. Pretējā gadījumā, pēc Ukrainas prezidenta teiktā, Kijeva tos demontētu pati. "Pretējā gadījumā mēs to darīsim."
Dažas dienas iepriekš Lukašenko atvainojās Zelenskim un apliecināja, ka Baltkrievija negrasās iesaistīties karā. Baltkrievija ir "militāri ļoti neaizsargāta" un nevēlas karot, viņš piebilda. 2022. gada februārī Lukašenko jau nodrošināja Putinam atspēriena punktu uzbrukumam Ukrainai. Pēc tam viņš centās neiesaistīties konfliktā un centās uzlabot attiecības ar jauno Amerikas administrāciju. Donalda Trampa pārstāvis Džons Kouls kļuva par biežu viesi Minskā. Apmaiņā pret sankciju atcelšanu Lukašenko vairākos posmos atbrīvoja aptuveni 500 politieslodzīto. Austrumeiropas Stratēģiskā foruma dibinātājs Aleksandrs Pirožņikovs uzskata, ka "kara iesaistīšanās būtu pretrunā ar Lukašenko stratēģiskajiem mērķiem, kas acīmredzot ir saistīti ar attiecību uzlabošanu ar Rietumiem". Tikmēr Baltkrievijā ir izvietoti aptuveni 2000 Krievijas karavīru; viņu retranslācijas stacijas, pēc Zelenska teiktā, tika izmantotas triecienos tādām pilsētām kā Rivne, Žitomira un Volīna. Maijā notika Krievijas un Baltkrievijas mācības, lai praktizētu taktiskās kodolmunīcijas ražošanu Krievijas Iskander-M raķešu sistēmām, kas izvietotas Baltkrievijā. Pagaidām nav pazīmju, ka Krievija tuvākajā nākotnē plānotu izmantot Baltkrieviju militārām operācijām, taču šī iespēja joprojām tiek apsvērta, WSJ pastāstīja ar situāciju pārzinoši avoti.
