Baltijas valstīs būtu daudz vairāk jādiskutē par Krievijas iebrukuma iespēju un apņēmīgi jāgatavojas tieši šādam scenārijam, lai izslēgtu iespēju, ka tiek atkārtota Ukrainas kļūda, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedāvājis Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam sarunas organizēt šonedēļ Francijā notiekošā G7 samita laikā.
Vladimirs Putins, pieņemot lēmumu attiecībā uz tā saukto speciālo militāro operāciju, vēlreiz ir nodemonstrējis savu atrautību no realitātes un neizpratni par reālo situāciju gan Ukrainā, gan Krievijā, vēsta "Prozoro", atsaucoties uz "Bloomberg".
Krievijas kara laika ekonomika, pakārtota militārajai rūpniecībai, ieroču ražošanai, balstīta ienākumos no energoresursu eksporta, sākotnēji izrādījās pārsteidzoši noturīga kara apstākļiem, taču tagad tā arvien vairāk saskaras ar sistēmiskām ilgtermiņa attīstības problēmām.
Karā, kur frontes līnija ir kļuvusi ne tikai par militāru, bet arī politisku robežu, Volodimirs Zelenskis cenšas pārņemt iniciatīvu. Atklātā vēstulē Vladimiram Putinam viņš piedāvā runāt par pamieru, gūstekņu apmaiņu un drošības garantijām, taču vienlaikus atgādina Krievijai par tās pašas ievainojamību.
"Financial Times" (FT) ziņo, ka pēc Irānas ajatollas Ali Hameneji slepkavības Kremlis baidījās no tā paša scenārija atkārtošanās pret Putinu, viņa slepkavību veicot, izmantojot datus no Maskavas kamerām.
Intervijas ar vairākām personām Vladimira Putina tuvākajā lokā, biznesa pārstāvjiem un Rietumu izlūkdienestu amatpersonām, ko publicējis laikraksts “The Guardian”, atklāj, ka Krievijas līderis ir izolēts un viņa apkārtējā elite strauji vīlusies gan par karu Ukrainā, gan par ekonomisko lejupslīdi valstī. Lai gan bažas par gaidāmo apvērsumu ir pārspīlētas, Putins neapšaubāmi nonāk savas ilgās valdīšanas grūtākajā periodā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins piektdien Sanktpēterburgas ekonomikas foruma plenārsēdē sacīja, ka pagaidām neredz jēgu tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Eiropas izlūkdienesti un politiskā elite uzskata, ka Krievijas Federācija ir nonākusi stratēģiskā strupceļā Ukrainā, tāpēc meklēs jebkādus iemeslus, lai izsludinātu jaunu mobilizāciju, raksta "The Wall Street Journal".
“The Wall Street Journal” (WSJ): tas var notikt “nākamo 12 mēnešu laikā”. Eiropā pārskata prognozes par Vladimira Putina uzbrukuma plāniem NATO – pirmās būs Baltijas valstis, lai attaisnotu jaunu mobilizāciju un izsīkuma kara neveiksmes Ukrainā.
Vai Krievijas valsts prezidents Vladimirs Putins sitīs pa Baltijas valstīm? Ko par to saka Ukrainas puse, kā varētu rīkoties Krievija, un ko darīs mūsu NATO sabiedrotie, kas seko līdzi situācijai, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāstīja Latvijas armijas majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Kamēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins savus tautiešus, kas seko Rietumvalstu piemēram, sauc par nodevējiem, viņš pats saviem slepenajiem dēliem ir nolīdzis auklītes no Anglijas un Vācijas un maksā viņām pienācīgu algu.
Minicūkas, orgānu drukāšana, krioterapija, ģenētika... Krievijas prezidents ir noteicis pretnovecošanās zinātni par Kremļa prioritāti. Tomēr nāve nesteidzas padoties, raksta “The Wall Street Journal” (WSJ).
“Putins (Krievijas valsts prezidents Vladimirs Putins) baidās no atentāta. Starptautiskos ceļojumos viņš brauc ar savu balto krūzīti, kurai ir vāciņš, baidoties no indēšanas,” TV24 raidījumā “Dienas personība” sacīja politologs Andis Kudors.
Baumu gaisotnē par iespējamu atentātu un prezidenta gāšanu Putina autokolonnu Astanā pavadīja bruņumašīna ar torni, helikopters un elektroniskās karadarbības transportlīdzeklis, gaisā atradās iznīcinātāji.
ASV Kongress 2026. gada 3. februārī apstiprināja 200 miljonu ASV dolāru piešķiršanu Baltijas drošības iniciatīvai, lai stiprinātu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības spējas. Tomēr nauda līdz Baltijai vēl nav nonākusi. Par to, kādēļ tā un vai vajadzētu satraukties par ASV atbalsta samazināšanu Baltijas valstīm, intervijā aģentūrai LETA stāsta ASV Kongresa Pārstāvju palātas loceklis un ilggadējs Baltijas valstu atbalsta grupas līdzpriekšsēdētājs Dons Beikons.