Kāda ir Putina vienīgā izeja? Komentē aizsardzības eksperts

Krievijas diktatora Vladimira Putina vienīgā izeja pašlaik ir sākt nopietnu situācijas eskalāciju gan Ukrainā, gan Eiropā, un izskatās, ka viņš meklē vājākos upurus, savā komentārā sociālajā tīklā "Facebook" norāda jūras dronu ražošanas uzņēmuma "Newt21" valdes priekšsēdētājs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Viņš ir pārliecināts, ka dzīvojam laikā, kad sāk veidoties jaunā pasaules kārtība, un vecā vairs nespēs ietekmēt notiekošo.

ASV, atsakoties no savas dominances un parādot militārā spēka ierobežojumus Persijas līcī, ir radījusi daudz vakuuma, kas patlaban sāk aizpildīties, un šajā situācijā Ķīna tikai nostiprina savas pozīcijas jau vairs ne tikai kā reģionāla vara, bet kā ASV līdzvērtīga pasaules lielvara, norāda aizsardzības eksperts.

Garisons uzskata, ka sagaidāms nopietns turbulences posms, kura attīstība un iznākums nav īsti skaidri. Viņaprāt, Putina vienīgā izeja patlaban ir sākt nopietnu eskalāciju gan Ukrainā, gan Eiropā, un, kā izskatās, Putins meklē vājākos upurus. Savukārt Irānas manipulācija ar Hormuza šaurumu un pasaules naftas cenām vēl varot atnest negaidītus pārsteigumus līdz gaidāmajām vēlēšanām ASV.

Eksperts uzskata, ka Putins nebeigs karu Ukrainā, jo šādi kari beidzas tikai ar diktatora nāvi, apvērsumu vai revolūciju. Tādēļ Putina vienīgā iespēja pašlaik esot eskalēt situāciju gan pašā Ukrainā, gan Eiropā ar mērķi mazināt Eiropas atbalstu Ukrainai.

Vienlaikus Garisons neuzskata, ka Putins tagad varētu sākt konvencionālu karu ar Eiropu, pat ja tā ir bez ASV. Tas nozīmētu, ka esošā frontes līnija tiek vismaz dubultota un pagarināta vēl par kādiem 2000 kilometru. Tādēļ Putinam esot pat izdevīgāk testēt robežas un izmantot dažādas sabotāžas, slēptās operācijas un diversijas.

Viņaprāt, visvienkāršākais, bet visefektīvākais veids Krievijai būs nosūtīt NATO virzienā it kā Ukrainas dronus, lai uzbruktu kritiskās infrastruktūras objektiem.

Raugoties, kā pirms dažām nedēļām notika NATO pēkšņās Karaļauču bloķēšanas mācības un kāda pēc tam bija Vācijas reakcija uz atrastajiem spridzekļiem Leipcigas lidlaukā, Garisons sliecas domāt, ka Krievija plānoja nopietnu operāciju vai provokāciju tieši pret Vāciju, kura līdz šim nekad nav reaģējusi un ir devusi priekšroku noklusēt Krievijas provokācijas.

Eksperts savā komentārā arī kritizē Eiropas valstis par nepietiekami ātru rīcību militāro spēju attīstībā. Viņaprāt, ir redzams, ka Eiropas politiķi īsti nezina, kā rīkoties ar jauniegūto varas instrumentu - militāro spēku, jo līdz šim tas tika uzskatīts par pagātnes relikviju, ko civilizēti ļaudis nelieto.

Kā norāda Garisons, papildus Eiropas problēma ir tā, ka sāk samilzt ne tikai drošības, bet arī ekonomiskās problēmas - tehnoloģiskais pārākums ir zaudēts, konkurētspēja rūk, bet Eiropas Komisija joprojām dzīvo pagātnē un tikai vairo birokrātiju, kamēr ASV redz Eiropu vairāk kā konkurentu ekonomiskajā jomā.

Viņaprāt, rezultātā būs arvien grūtāk uzturēt iedzīvotāju dzīves līmeni, tādēļ labējo spēku nākšana pie varas ir diezgan nenovēršama jau nākamajās vēlēšanās.

"Un visbeidzot mums kā Eiropai nav īsti skaidra stratēģija, ko darīt ar Krieviju un kāds tad ir mūsu mērķis. Gribam tik pasēdēt pie sarunu galda, bet ko darīsim tur, īsti nezinām. Lai arī Eiropai ir tik daudz spēka sviru, ar ko uzspiest uz Krieviju un izbeigtu karu. Taču tas nav iespējams, jo Eiropā pašlaik nav nevienas Mārgaretas Tečeres vai Vinstona Čērčila," norādījis Garisons.

Nobeigumā eksperts paudis uzskatu, ka jāsagatavojas "ļoti lielām turbulencēm". Turklāt Ukrainas panākumi ļautu Eiropai atgriezties kā globālam spēlētājam ar minimāliem resursiem, taču, lai tas notiktu, ir pašiem aktīvi jārīkojas, nevis jāgaida tikai uz ukraiņiem vai amerikāņiem.