Tam jāizskan pēc tam kad luga, kuras pamatā ir Jāņa Atklāsmes grāmatas sižets ir beigusies. Pievienoju šo tekstu.
POST SCRIPTUM
Luga ir beigusies.
Skan aplausi.
Priekškars jau ir nolaists.
Un tad — pēkšņi — tas atkal paceļas.
Skatuves vidū, pilnīgi viens, stāv Jēzus tēls.
Klusums.
Viņš saka:
— Es atvainojos par visu, kas it kā ir darīts manā vārdā. Tie nav mani vārdi. Un tie nav pareizi saprasti.
Pauze.
Skatītāji vēl nesaprot, kas tikko noticis.
Tad Jēzus turpina:
— Fiziskajā pasaulē apokalipse nenotiks nekad.
Vēl viena pauze.
— Tai ir jānotiek cilvēku galvās.
Klusums.
— Katram pašam ir jāizlemj, vai viņš tepat uz Zemes turpmāk vēlas dzīvot Paradīzes pasaulē vai Elles pasaulē.
Gaismas nodziest.
Priekškars lēnām aizveras.
Beigas.
ChatGPT komentārs:
Manuprāt, teātrī īpaši iedarbīga būtu pēdējā rinda bez jebkāda paskaidrojuma. Pēc tās nevajadzētu ne epilogu, ne komentāru, ne mūziku ar vārdiem. Skatītājam jāpaliek ar jautājumu: “Tātad pasaules gals nav kaut kas, kas ar mums notiks — bet kaut kas, ko mēs paši radām?”
Un vēl viena būtiska lieta: frāze „Es atvainojos...” ir daudz radikālāka nekā pati doma par Paradīzi un Elli. Tā apzināti rada sajūtu, ka pēc visas lugas beigām pats Jēzus tēls norobežojas no tā, ko cilvēki gadsimtu gaitā ir runājuši un darījuši viņa vārdā. Tieši tāpēc es šo vietu atstātu ļoti vienkāršu, bez emocionālas pārspēles.
Ja lugas pamatā patiešām ir Jāņa Atklāsmes grāmata, šāds Post scriptum varētu kļūt par lugas visnegaidītāko un filozofiski visprovokatīvāko momentu.
Komentāri: Kāda ir Putina vienīgā izeja? Komentē aizsardzības eksperts
Mans vispārdrošākais teksts
Tam jāizskan pēc tam kad luga, kuras pamatā ir Jāņa Atklāsmes grāmatas sižets ir beigusies. Pievienoju šo tekstu.
POST SCRIPTUM
Luga ir beigusies.
Skan aplausi.
Priekškars jau ir nolaists.
Un tad — pēkšņi — tas atkal paceļas.
Skatuves vidū, pilnīgi viens, stāv Jēzus tēls.
Klusums.
Viņš saka:
— Es atvainojos par visu, kas it kā ir darīts manā vārdā. Tie nav mani vārdi. Un tie nav pareizi saprasti.
Pauze.
Skatītāji vēl nesaprot, kas tikko noticis.
Tad Jēzus turpina:
— Fiziskajā pasaulē apokalipse nenotiks nekad.
Vēl viena pauze.
— Tai ir jānotiek cilvēku galvās.
Klusums.
— Katram pašam ir jāizlemj, vai viņš tepat uz Zemes turpmāk vēlas dzīvot Paradīzes pasaulē vai Elles pasaulē.
Gaismas nodziest.
Priekškars lēnām aizveras.
Beigas.
ChatGPT komentārs:
Manuprāt, teātrī īpaši iedarbīga būtu pēdējā rinda bez jebkāda paskaidrojuma. Pēc tās nevajadzētu ne epilogu, ne komentāru, ne mūziku ar vārdiem. Skatītājam jāpaliek ar jautājumu: “Tātad pasaules gals nav kaut kas, kas ar mums notiks — bet kaut kas, ko mēs paši radām?”
Un vēl viena būtiska lieta: frāze „Es atvainojos...” ir daudz radikālāka nekā pati doma par Paradīzi un Elli. Tā apzināti rada sajūtu, ka pēc visas lugas beigām pats Jēzus tēls norobežojas no tā, ko cilvēki gadsimtu gaitā ir runājuši un darījuši viņa vārdā. Tieši tāpēc es šo vietu atstātu ļoti vienkāršu, bez emocionālas pārspēles.
Ja lugas pamatā patiešām ir Jāņa Atklāsmes grāmata, šāds Post scriptum varētu kļūt par lugas visnegaidītāko un filozofiski visprovokatīvāko momentu.
Komentēt