Par “amerikāņu lietussargu”, kurš izzūd virs Eiropas, par to, ko Krievija var piedāvāt Eiropai, par to, ka Krievija regulāri sūdzas ANO par Baltijas valstīm, par bīstamiem procesiem pirms Saeimas vēlēšanām, par Latvijas iedzīvotāju vēlmi izdzīvot – “Neatkarīgās” saruna ar politologu Kārli Daukštu.
Pēc aiziešanas no Austrijas politikas Karīna Kneisla ir kļuvusi par Krievijas propagandisti – viņas publiskie komentāri tagad maz atšķiras no Kremļa riebīgāko ruporu ierastās retorikas. Kneisla sāka regulāri apmeklēt Krieviju jau ilgi pirms viņas iecelšanas Austrijas Ārlietu ministrijas vadītājas amatā. Tagad viņas proputiniskā nostāja ir oficiāli labi apmaksāta – saskaņā ar “The Insider” datiem, Kneislas ienākumi no Krievijas ir pārsnieguši pat viņas ministres algu Austrijā.
ASV prezidents Donalds Tramps negaidīti aktualizēja tulkojumu jautājumu starptautisko sarunu laikā, paužot bažas, ka tikšanās reizēs ar pasaules līderiem viņa izteikumu nozīme varētu tikt sagrozīta.
Krievijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi un valdības likumdošanas jautājumu komisija iesniegšanai Valsts domē apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz ar Krievijas prezidenta lēmumu atļaut bruņoto spēku izmantošanu Krievijas pilsoņu aizsardzībai ārvalstīs, 10. martā informēja Kremļa ziņu aģentūra “Интерфакс”. Ko tas nozīmē?
2005. gadā Astrīda Kannela preses konferencē uzdeva Vladimiram Putinam jautājumu par okupāciju. Jautājums tik ļoti saniknoja Krievijas prezidentu, ka viņš aizmirsa vēsturiskos faktus un noraidīja trīs Baltijas valstu teritoriālās pretenzijas kā muļķīgas. "Teiksim tā, tas bija jautājums, ko man absolūti nevajadzēja ļaut uzdot," Kannela atceras raidījumā "Terevision" vairāk nekā 20 gadus vēlāk, raksta “Limon Postimees”.
ASV un Izraēlas karš ar Irānu Krievijas propagandas mašinērijas skatījumā ir lieliska izdevība "atmaskot" ASV "imperiālismu", turklāt tas arī kalpo kā negaidīts attaisnojums Kremļa īstenotajam pilna mēroga iebrukumam Ukrainā.
Režisors un producents Andrejs Ēķis TV diskusijā “Preses klubs” sacīja, ka viņš uz Krievijas un Ukrainas karu raugās primitīvāk. Viņš Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nosauca par žurku, kas iespiesta stūrī.
2025. gada vasarā, kad ASV un Izraēla apšaudīja Irānu, Putins uz jautājumu par Irānas līdera ajatollas Ali Hamenei iespējamo nāvi atbildēja izvairīgi: “Es pat negribu par to runāt.” Deviņus mēnešus vēlāk ajatolla tika nogalināts Izraēlas un ASV triecienā.
Ja Trešais pasaules karš kādreiz patiešām sāksies, pastāv iespēja, ka pirmā vieta, kur par to uzzināsim, nebūs televīzijas ziņas vai diplomātiska preses konference. Tas būs telefona ekrāns. Vertikāls video. Un komentāru sadaļa, kur kāds raksta: "Tā, laikam sākās Trešais pasaules karš." Tieši tā sociālajos medijos tika uztverts arī jaunākais militārais saspīlējums Tuvajos Austrumos - ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai. Pirms analītiķi bija paguvuši izskaidrot iespējamos scenārijus, internets jau bija izveidojis savu interpretāciju, novērojusi aģentūra LETA.
Maskavas un Minskas sadarbības plāni paliek tikai uz papīra: pēc lēmuma par atteikšanos no dalības Trampa Miera padomē Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko 26. februārī apmeklēja Maskavu, kur tikās ar Putinu un piedalījās Krievijas un Baltkrievijas tā dēvētās Apvienotās valsts Augstākās padomes sanāksmē.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka starp Volodimiru Zelenski un Vladimiru Putinu pastāv “milzīgs naids”. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka kara noregulējums ir iespējams, vēsta “tv3.lt”.
Krievijas mediji vēsta, ka tie nav nekādi joki – no 1. aprīļa varas iestādes bloķēs ziņapmaiņas lietotni “Telegram” Pamiera priekšvēstnesis vai “stulbums un neprāts”?
“Es nezinu, kā beigsies Krievijas – Ukrainas karš. Es tikai saprotu vienu, un tas ir vēsturiski, ka agresoram nedrīkst dot neko vairāk, jo tas viņam tikai dos pārliecību turpināt iet tālāk,” TV24 sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Nākamā Ukrainas, ASV un Krievijas delegāciju tikšanās varētu notikt marta sākumā Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī, ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc ASV un Ukrainas delegāciju konsultācijām Ženēvā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vietnē "X" publicējis video, kurā redzams bunkurs Bankovas ielā Kijivā, no kura kara sākumā viņš sazinājās ar pasaules līderiem, lūdzot militāro palīdzību.
ASV vēlas, lai vienošanās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu tiktu noslēgta līdz 4. jūlijam, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz Eiropas amatpersonām un NATO pārstāvjiem.
Šodien aprit tieši četri gadi, kopš Eiropā ilgst pilna mēroga, augstas intensitātes karš ar simtiem un tūkstošiem kritušo ik dienas. Lai arī karadarbība nenotiek Latvijā, tās ietekme izplešas tālu aiz karadarbības zonas. Karš no tālas, visai neskaidras abstrakcijas ir pārvērties par daudz tuvāku un skaidrāku abstrakciju. Par laimi, tas nav kļuvis par mūsu realitāti.