ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs pirmdien paziņoja, ka, pateicoties nedēļas nogalē notikušajām vizītēm Maskavā un Kijivā, panākts būtisks progress centienos panākt Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara apturēšanu.
ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners sestdienas vakarā Maskavā tiekoties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, apsprieduši konkrētus plānus, kā varētu izbeigt karu Ukrainā, paziņoja Baltais nams.
Nesenais Ukrainas bijušā aizsardzības ministra Mihaila Fjodorova aicinājums rīkot jaunas nacionālās vēlēšanas Ukrainā, kas būtu pirmās, kas notiktu valstī kopš 2019. gada, ir izraisījis atjaunotas debates par to, vai kara laikā ir iespējams rīkot likumīgu balsošanu.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un prezidenta znots Džareds Kušners sestdienas vakarā Maskavā tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, vēsta mediji.
Šonedēļ tikšanās laikā ar Armēnijas premjerministru Vladimirs Putins pieprasīja referendumu par izvēli starp Eiropas Savienību un Eirāzijas Ekonomisko savienību. Nikols Pašinjans šo prasību noraidīja un tika uzaicināts uz Maskavu, lai detalizēti apspriestu divpusējās attiecības, raksta BBC.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pārliecināts, ka pastāv iespēja panākt mieru Ukrainā diplomātiskā ceļā, taču tas esot jārisina tieši starp karojošajām pusēm, savukārt citām valstīm ir jāatbalsta šis process, raksta DW. Krievijas līderis ceturtdien, 3. septembrī, Austrumu ekonomikas foruma (EEF) laikā sniedza vairākus paziņojumus par Krievijas karu pret Ukrainu.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bijušās vingrotājas Alīnas Kabajevas divi dēli dzīvo prezidenta rezidencēs, drošības apsvērumu dēļ izvairoties publiskas parādīšanās. To liecina Dosjē centra veiktā izmeklēšana.
Vai pārmaiņas Krievijā varētu būt straujas un negaidītas? Vai “lielais tēvijas karš” – nu jau otrais pēc kārtas – Krievijai nesīs tikpat daudz asiņaina gandarījuma kā savulaik Berlīnes ieņemšana? Kādu dārgmetāla stieni vizināja no Maskavas ASV militārajā lidmašīnā? Notikumus analizē vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts.
Ko šobrīd varam sagaidīt no Krievijas un kas vajadzīgs Vladimiram Putinam; vai Krievijas vadība ir patiesi radoša un kur noved viņu radošums – “Neatkarīgās” saruna ar politologu Andi Kudoru.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa neizziņotās un “slepenās” vizītes mērķi Maskavā 2026. gada 25. augustā oficiāli netiek izpausti, taču ietekmīgi rietumvalstu mediji un analītiķi, atsaucoties uz avotiem valdībā un izlūkdienestos, ir izgaismojuši trīs galvenos šīs misijas uzdevumus: brīdinājums par NATO un Baltijas valstu neaizskaramību, priekšlikums par Trampa–Putina–Zelenska samitu un sadarbības pārtraukšana starp Krieviju un Irānu.
Vangas pareģojumi 2026. gadam ir sākuši piepildīties, liekot daudziem pārskatīt savu attieksmi pret bulgāru gaišreģes sacīto. Kā ziņo "Telegraf", viena no Vangas galvenajām prognozēm bija postošas dabas katastrofas. Viņa prognozēja, ka 2026. gadā pasaule saskarsies ar spēcīgām zemestrīcēm, ārkārtēju karstumu, mežu ugunsgrēkiem, spēcīgām lietavām un plašiem plūdiem.
CIP direktora Džona Retklifa pusslepenā, īslaicīgā vizīte Maskavā, lidojot uz turieni ar armijas lidmašīnu no Rīgas, devusi augsni visdažādākajām versijām un spekulācijām.
Uz Kolpinskas šosejas Sanktpēterburgā eksplodējis automašīnā ievietots pašizgatavots spridzeklis un nogalināts kāds gaisa spēku apakšpulkvedis, vēsta tīmekļa izdevums "Fontanka".
Krievija gatavojas pastiprināt ballistisko raķešu triecienus Ukrainai, un miera sarunas ir nonākušas strupceļā — tā ziņo aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz trim Kremlim tuviem avotiem.
ASV Centrālās izlūkošanas aģentūras (CIP) direktora Džona Retklifa vizītes Maskavā mērķis bija "kontakti starp specdienestiem", pavēstīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs Maskavā varētu būt runājis par Eiropas drošību un situāciju Irānā, taču publiskas informācijas trūkuma dēļ šo vizīti nevar tulkot kā Krievijas vēlēšanos eskalēt drošības situāciju Austrumeiropā un NATO, aģentūrai LETA komentēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Krievijas varas iestādes tagad varēs "pagaidu pārvaldīšanai" pārņemt degvielas un enerģētikas nozares, rūpniecības, loģistikas, transporta un komunālo pakalpojumu infrastruktūras objektus.
Žurnālists un izdevējs Dmitrijs Koļezevs 2026. gada 6. jūlijā publicēja interviju ar Krievijas bruņoto spēku aktīvā dienesta ģenerāli, kurš, paliekot anonīms, pastāstīja par problēmām Krievijas bruņotajos spēkos.