Jaunais Ukrainas – Krievijas kara noregulējuma “28 punktu miera plāns” ir parādījies dienas kārtībā visai negaidīti un jau saņēmis pretrunīgus vērtējumus. Kā raksta “Financial Times”, ASV prezidents Donalds Tramps gribētu, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paraksta šo “miera” plānu līdz Pateicības dienai, kuru ASV svinēs 27. novembrī. Pēc tam to varētu parakstīt arī Putins, un karš līdz Ziemassvētkiem būtu beidzies. Brīnišķīga pasaciņa. Ne mazāk aizkustinoša kā slavenā Ziemassvētku filma ar Trampa piedalīšanos “Viens pats mājās”.
Vairāku Rietumu mediju trešdien publiskotais "miera plāns", ko ASV it kā esot piedāvājušas Ukrainai, satura ziņā ir teju identisks tam, ko jau augustā samitā Aļaskā Krievijas diktators Vladimirs Putins apsprieda ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, intervijā ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" sacīja bijušais Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.
Krievijas cirka mākslinieks Edgardds Zapašnijs paziņoja, ka Alla Pugačova nav pelnījusi Krievijas tautas mākslinieces titulu. Viņš uzskata, ka Krievijas varas iestādēm vajadzētu pievērst uzmanību dziedātājas uzvedībai, jo viņa "nodevusi dzimteni".
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, konsultējoties ar Krieviju, strādā pie 28 punktu plāna, lai izbeigtu karu Ukrainā, vēsta tīmekļa izdevums "Axios", atsaucoties uz ASV un Krievijas amatpersonu teikto.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs paziņoja, ka Kremļa diktators nav mainījis savus mērķus attiecībā uz Ukrainu un neatzīst tās neatkarību, raksta “Dialog.UA”. Krievija gandrīz četrus gadus ilgajā pilna mēroga karā ar Ukrainu nav sasniegusi savus mērķus. Krievijas Federācijas armijas vājums ir Vladimira Putina vājuma atspoguļojums, kas visos aspektos zaudē viņa elkam Josifam Staļinam.
Starp Krievijas diktatora iespējamajām mīļākajām varētu būt bijusi nepilngadīgā. Izdevuma "Proekt" pētnieciskie žurnālisti atrada pierādījumus tam sava pētījuma "Tēvi un vectēvi" ietvaros. Šī plašā darba līdzautors pastāstīja “Rus.Postimees” par tā mērķiem.
Maskavas kremļa “blicē” nav vienprātības attiecībā pret galveno kara noziedznieku, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu – tur notiek šķelšanās un dalīšanās. Uz jautājumu, vai ir tādas pazīmes, Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs), militārais eksperts un atvaļinātais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Igors Rajevs “Nra.lv TV” atbildēja, ka par to tiek runāts visu laiku, bet viņam ir divi iespējamie scenāriji, kad tas varētu notikt.
Mediji: “Lukoil” tiek izraidīts no Irākas. Krievijas naftas uzņēmuma “Lukoil” uzņēmumu impērija, kas plešas 11 valstīs - no Eiropas un Āfrikas līdz Tuvajiem Austrumiem, ir tuvu sabrukumam. 10. novembrī "Lukoil" vadība paziņoja par “force majeure” milzīgajā “West Qurna-2” atradnē Irākā, kur uzņēmumam pieder 75% akciju.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite intervijā izdevumam “Die Welt” cita starpā teica: “Putinam ir jāzina, ka kodolkarā nekad nevar uzvarēt un ka tajā nedrīkst uzvarēt.” Šis pirmajā brīdī gluži loģiskais un Rietumu lasītājam pašsaprotamais izteikums patiesībā nav nemaz tik loģisks, ne vēl jo vairāk pašsaprotams. Vēl vairāk. Tas savā būtībā ir bīstams.
Gan pirms, gan pēc Krievijas bruņotā uzbrukuma Gruzijai nebija pa spēkam pārliecināt Rietumus, ka tā ir svarīga Eiropas drošībai un ka Krievija Gruzijā neapstāsies, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas studiju un pilsoniskās izglītības Čavčavadzes centra izpilddirektore, bijusī Gruzijas ārlietu ministra vietniece Nino Kalandadze.
Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas līdera Vladimira Putina tikšanās Aļaskā, kas noritēja uz sarkanā paklāja, daudzi bija vīlušies, starptautiskajā sabiedrībā reakcijas bija ļoti asas. Bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers intervijā “Delfi.lv” raidījumā “Kāpēc” atzina, ka tā tam vajadzēja notikt, lai Tramps pārliecinātos par to, kāds ir Putins.