Krievijas diktators Vladimirs Putins neapšaubāmi apsver arī iespējamu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, tomēr šāds scenārijs nedrīkst kļūt par iemeslu panikai. Tā TV24 intervijā norādīja Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs. Viņš uzskata, ka daudz svarīgāk ir saprast Krievijas vājās vietas, jo tieši tās līdz šim ļāvušas Ukrainai sekmīgi pretoties daudz lielākam pretiniekam.
Komentējot iespējamos drošības riskus Baltijas reģionā, Milovs atzina, ka Kremlis noteikti analizē dažādus militāros scenārijus, tostarp iespējamu agresiju pret Baltijas valstīm. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrībai nevajadzētu krist panikā, bet gan vērtēt situāciju racionāli un koncentrēties uz Krievijas ievainojamībām.
Pēc viņa domām, viena no būtiskākajām Putina problēmām ir cilvēkresursu trūkums. Lai gan Krievijā dzīvo vairāk nekā 140 miljoni cilvēku, liela daļa sabiedrības ir gados vecāka, bet jaunu vīriešu, kuri teorētiski varētu papildināt armiju, ir ievērojami mazāk, nekā bieži tiek pieņemts.
Milovs norādīja, ka Krievijā jau šobrīd kļūst arvien grūtāk piesaistīt jaunus karavīrus. Viņaprāt, tas skaidrojams ar to, ka darbaspēks nepieciešams arī ekonomikā un īpaši militārajā rūpniecībā. Ja visi darbspējīgie cilvēki tiktu nosūtīti uz fronti, valstij vienkārši pietrūktu cilvēku, kas uztur kara ekonomiku.
Tieši tādēļ, pēc opozicionāra domām, Putina iespējas atvērt vēl vienu plaša mēroga fronti ir ierobežotas. Ja Krievija izlemtu sākt militāru operāciju Baltijas valstīs, tai, visticamāk, nāktos pārvietot karaspēku no Ukrainas.
Citviet šādus karavīrus viņš vienkārši nevar atrast," norādīja Milovs.
Tas savukārt, pēc viņa teiktā, pavērtu Ukrainai iespēju izmantot radušos robu aizsardzībā un mēģināt atgūt daļu okupēto teritoriju. Šā iemesla dēļ jauna militāra avantūra Baltijā pašai Krievijai varētu radīt nopietnus stratēģiskus riskus.
Vienlaikus Milovs brīdināja, ka Krievija var izvēlēties citus ietekmes instrumentus. Viņš atgādināja, ka Kremlis ilgstoši izmanto tā dēvētā hibrīdkara metodes - sabotāžu, diversijas, stratēģiskās infrastruktūras bojāšanu, komunikāciju traucēšanu un citu destabilizējošu darbību organizēšanu.
Tādiem scenārijiem noteikti ir jābūt gataviem," uzsvēra opozicionārs.
Tomēr arī šajā gadījumā, viņaprāt, galvenais ir saglabāt vēsu prātu. Milovs norādīja, ka pēdējo četru gadu laikā Ukraina ir pierādījusi - pat ievērojami mazāka valsts spēj sekmīgi pretoties daudz spēcīgākam pretiniekam, ja precīzi identificē un izmanto tā vājās vietas.
Viņš uzskata, ka tieši šī ir svarīgākā mācība arī Baltijas valstīm. Tā vietā, lai koncentrētos uz bailēm no iespējama uzbrukuma, jāstiprina savas aizsardzības spējas un jābūt gataviem izmantot Krievijas ievainojamības, ja rastos jauns agresijas mēģinājums.