Vācijā ceļ trauksmi Putina jauno militāro plānu dēļ

Berlīnē tiek paustas bažas, ka Kremļa agresīvie plāni neaprobežojas tikai ar karu pret Ukrainu. Pēc vācu diplomātu domām, Krievijas militāri politiskā vadība tiecas pēc atriebības un ambīciju īstenošanas, atjaunojot kontroli pār bijušajām padomju teritorijām. Par to intervijā laikrakstam "Frankfurter Allgemeine" paziņoja Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls.

Johans Vādefūls norādīja, ka pirms pilna mēroga iebrukuma Maskavai bija ievērojams ekonomiskais ieguvums no sadarbības ar Eiropu, ko tā apzināti atstāja novārtā. Atsaucoties uz Krievijas diktatora izteikumiem par PSRS sabrukumu kā "20. gadsimta lielāko katastrofu", Vācijā nonāk pie secinājuma, ka Kremlis plāno ar spēku pārrakstīt robežas.

Potenciālie mērķi turpmākai eskalācijai ir Moldova, Gruzija un Baltijas valstis.

Vācijas Ārlietu ministrijas vadītājs uzsvēra, ka potenciāla iejaukšanās Suvalku koridora drošībā vai Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas robežās tiks uzskatīta par tiešu draudu visai Ziemeļatlantijas kopienai. Ja tiks oficiāli fiksēts agresijas fakts pret kādu no alianses dalībvalstīm, Berlīne stingri pildīs alianses saistības attiecībā uz kolektīvo aizsardzību.

Analītiķi norāda, ka līdzīgi Vācijas amatpersonu izteikumi liecina par Eiropas drošības stratēģijas galīgo pārskatīšanu par labu Krievijas Federācijas ilgtermiņa ierobežošanai. Retorika par iespējamu agresiju pret NATO valstīm ir paredzēta, lai mobilizētu sabiedroto aizsardzības resursus un stiprinātu Ziemeļatlantijas alianses austrumu flangu.