Nav šaubu, ka galvenais Krievijas “vēlēšanu” mērķis bija Vladimira Putina režīma leģitimitātes atzīšana. Ja apgalvojumos mēs izietu no pretējā, varētu teikt: karš pret Ukrainu ir noziedzīgs, Putina režīmam nav leģitimitātes, Krima pieder ukraiņiem. Tad būtu jāuzdod tikai viens jautājums: kādā procesā piedalās Krievijas vēlētāji?
Krievijas “vēlēšanas” tika izmantotas, lai “likumīgi” iekļautu okupētās Ukrainas teritorijas. Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc 95,18% biļetenu saskaitīšanas, “Vienotā Krievija” saņēma 57,83% balsu. Putina partijai Valsts domē būs 355 no 450 vietām, tai būs nodrošināts divu trešdaļu vairākums, kas nepieciešams konstitūcijas grozīšanai. Kā grozīt konstitūciju, “pateiks priekšā” Putins. Tagad būs daudz vienkāršāk pielāgot valsti kara ekonomikai. Taču interesanti, ka nekādos dokumentos, nedz arī konstitūcijā nav rakstīts par karu un tā realizācijai nepieciešamajām izmaiņām. Protams, kara nav, ir tikai “speciālā militārā operācija” ar simtiem tūkstošu kritušo un sakropļoto.
Par situāciju pēc Krievijas domes “vēlēšanām” “Neatkarīgā” sarunājas ar vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu.
Krievijas domes “vēlēšanās” Latvijā balsoja vien 0,8% no balsstiesīgajiem Krievijas pilsoņiem. Ko tas nozīmē? Neticība “labajam caram”?
Šajā gadījumā darbojas divi apstākļi. No vienas puses, tā ir nepieciešamība būt lojāliem pašam vadonim, no otras puses - vēlētāji dzīvo citā informatīvajā telpā un arī citos fiziskajos apstākļos, tāpēc viņi negrib būt pilnībā pakļauti Krievijas propagandai, bet no otras puses - viņi vēl nav izvēlējušies pilnīgu lojalitāti Latvijai. Tā ir tāda strausa politika: labāk es neiešu, neskatīšos, nepiedalīšos, jo nav vajadzības un tā tālāk. Praktiskā lietderība ir ņēmusi virsroku pār ideoloģiju.
Varbūt cilvēku vairums saprot, ka nav jēgas iet uz vēlēšanām?
Tas ir galvenais motīvs. Balsotājs dzīvo šeit, nevis tur - kaut kādās “krievu pasaules” izdomātajās tālēs.
Taču manī ir pamatotas aizdomas, ka lielākajai daļai Latvijā dzīvojošo krievu piemīt impēriskais noskaņojums. Tāpēc nedomāju, ka tas bija sirdsapziņas balsojums, bet gan reālistiskās dzīves piespiests lēmums.
Krievijas domes “vēlēšanās” pārliecinošu uzvaru, protams, guvusi Putina partija. Pārsteigumu nebija: pēc 95,18% balsu saskaitīšanas vadībā ar 57,82% bija Putina partija “Vienotā Krievija”. Balsojumā drīkstēja piedalīties tikai Kremlim lojālas partijas, bet vienīgā pretkara partija “Jabloko” no vēlēšanām jau laikus tika izslēgta. Cik procentu, jūsuprāt, tika “piedomāti” klāt Putina uzvarai?
Grūti precīzi spriest par “piedomāto” procentu skaitu. Bet mani pārliecināja kāds TV sižets. Viena no vēlēšanu komisijas pārstāvēm veda balsošanas urnu pie slimajiem un invalīdiem. Spraudziņa, kurā jāmet biļetens, ir šaura, bet bija redzams, ka tā caurspīdīgā kaste jau ir pilna ar ļoti kārtīgi saspiestiem un saliktiem biļeteniem. Kā šie biļeteni tur tā “salikušies”?
Manuprāt, Putins ir saņēmis vēlamo rezultātu. Faktiski tās bija nevis vēlēšanas, bet gan referendums par atbalstu Putina politikai. Un to viņš arī sasniedza. Kādi rezultāti ir kaut kādās gubernatoru vai pusgubernatoru vēlēšanās, tam absolūti nav nekādas nozīmes, jo visas šīs tā dēvētās amatpersonas bija ieceltas jau iepriekš.
Smieklīgi, protams, bet Kadirovs, piemēram, ieguvis 98% balsu.
Kā gan citādi. Čečenija ir tā teritorija, kurā nav iespējams dzīvot, ja neesi nobalsojis atbilstoši norādījumiem. Citu iespēju nav.
Balsošana notika arī Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.
Tas ir starptautisko tiesību un normu klajš pārkāpums, tas ir ANO kontrolei piemērots pasākums, un lēmums no ANO, domāju, sekos. Kurš un kā to ierosinās, man pagaidām nav skaidrs. Neviena normāla valsts neatzīs šīs tā dēvētās vēlēšanas, jo tas nozīmētu apšaubīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Uz tādu “atzīšanu” neies lielākā daļa pasaules valstu, protams, ja neskaitām kaut kādas Āfrikas valstis.
Tātad jūs domājat, ka pasaule neatzīs šīs vēlēšanas par leģitīmām?
Krievijā un arī pasaulē, manuprāt, ir iestājies absolūts starptautisko tiesību nihilisms, tāpēc katra valsts izvēlas sev pieņemamo starptautisko tiesību normu un piemēro savu likumdošanu vai arī savu uzskatu struktūru šīm normām. Nevis otrādi! Šāds starptautisko tiesību nihilisms ir aptvēris lielāko daļu ANO valstu. No tā izriet arī neticība Apvienotajām Nācijām, rodas ANO lomas zudums, un katra valsts sev atbilstoši piemēro starptautiskās tiesību normas un akcentē savas nacionālās intereses.
Mani labā nozīmē pārsteidza Marinas Lepēnas publisks izsauciens, ka Francijai svarīgas tikai nacionālās intereses, nevis citu valstu intereses.
Atgādināsim, ka Francijas Nacionālās apvienības (RN) bijusī līdere Marina Lepēna paziņoja, ka priekšvēlēšanu kampaņā cīnīsies tandēmā ar RN priekšsēdētāju Žordanu Bardelu. Bet atgriezīsimies pie Krievijas. Domes “vēlēšanām”, visticamāk, bija virsuzdevums - atzīt Putina režīma leģitimitāti.
Jums taisnība. Tās nebija vēlēšanas, bet gan uzticības referendums. Un šā referenduma rezultāti apmierina Krievijas valsts prezidentu Putinu. Kādā veidā dalīsies procenti starp partijām, ko runās visādi Žirinovska partijas pēcnācēji par savu ieguldījumu, tam nebūs nekādas nozīmes.
Līdz ar to Putina režīms tiks atzīts valstiski.
Putins ir apmierināts ar to, ka iekšpolitiski, kā arī savos propagandas kanālos viņš un viņa līdzskrējēji varēs runāt par to, ka viņa režīms ir stabils, ka tauta ir kopā ar viņu un iet vienā solī kopā ar Krievijas vēsturisko uzdevumu, proti, atjaunot Krievijas impēriju. Būtībā tas ir viens no lozungiem, uz ko balstās Putina režīms.
Tas nozīmē arī to, ka tiks turpināts karš Ukrainā.
Protams. Putinam patlaban nav izdevīgi uzsākt jebkādas miera sarunas - pat ar ASV. Bet skaidrs ir viens: lielu pasaules daļu ir pārņēmusi korupcijas sērga, un tā kļuvusi par nākamo starptautisko tiesību sastāvdaļu. Korupcija kļuvusi par starptautisko attiecību elementu. Tas ir ļoti bīstami. Un šī situācija nedod tautām suverenitāti. Tā nonāk naudas maisu kontrolē. Un es domāju ne tikai Krieviju, tas notiek visā pasaulē. Nauda sāk spēlēt pārāk lielu lomu starptautisko tiesību un attiecību jomā.
Šī situācija nonivelē jebkādu vēlēšanu nozīmi, jo mums neviļus jādomā: kas notiek aizkulisēs? Lieki pat vērtēt publiskās debates, jo jādomā: kas notiek slēpti, aiz kulisēm?
Jūs domājat arī par mūsu Saeimas vēlēšanām, kas būs pavisam drīz?
Man, protams, negribētos to tā atklāti atzīt… Bet arī mana ticība godīgumam un atklātībai paliek arvien mazāka. Tomēr domāju, ka pie mums vēl ir zelta laiki, ceru, ka vēlēšanas pie mums noritēs godīgi.
