CIP brīdina par iespējamu Krievijas uzbrukumu Spānijai, Francijai un Itālijai

ASV ir brīdinājušas dienvidu valstis par iespējamu Maskavas uzbrukumu, kura laikā Krievija no komerciāliem kuģiem izšautu 600 km darbības rādiusa dronus uz Spāniju, Franciju un Itāliju, vēsta "Euronews".

Informāciju pirmo reizi atklāja žurnālists Ksavjērs Kolass - bijušais Krievijas korespondents Spānijas laikrakstā "El Mundo". Tajā brīdinājuma izcelsme tiek izsekota līdz CIP direktora Džona Ratklifa vizītei Maskavā pagājušā gada augustā un izklāstīts ļoti specifisks uzbrukuma scenārijs: droni, kas palaisti no tirdzniecības kuģiem, maskēti kā parasta komerciāla satiksme.

Saskaņā ar informāciju, ko apkopojuši anonīmi avoti Lietuvas Aizsardzības ministrijā un par ko ziņo "El Mundo", attiecīgā ierīce būtu Gerbera - neliels krievu drons (knapi divus metrus garš un 18 kilogramus sverošs), kas spēj nolidot līdz 600 kilometriem ar ātrumu aptuveni 160 km/h.

Tā ierobežotā sprāgstvielu kravnesība, no četriem līdz pieciem kilogramiem, nav paredzēta masveida iznīcināšanai, bet gan simboliskai un graujošai ietekmei: īslaicīgai lidostas slēgšanai, ugunsgrēka izraisīšanai vai demonstrēšanai, ka Maskava var uzbrukt Eiropas aizmugurei, nešķērsojot nevienu sauszemes robežu.

Šī metode nav tikai tāla hipotēze. Kremlis jau ir testējis dronu palaišanu no jūras platformām. Tikai pagājušā gada februārī Zviedrijas jūras spēku vienība Ēresunda šaurumā konstatēja dronu, kas paceļas no Krievijas izlūkdienesta kuģa. Jāatceras arī precedents, ko radīja bruņotu dronu uzbrukums Leipcigas lidostā Vācijā, ko Berlīne piedēvē Krievijas izlūkdienestiem, un epizodi, kad pirms gada Polijas gaisa telpā lidoja 19 neapbruņoti droni.

Kremļa loģiku, pēc Spānijas laikraksta konsultēto analītiķu domām, virza nevis ģeogrāfiskais tuvums, bet gan politiskā ievainojamība. Britu eksperts Kīrs Džailzs, Krievijas militārās stratēģijas speciālists, apgalvo, ka Maskava meklēs "vājāko punktu Eiropā", skaidri nosaucot tādas valstis kā Spānija, kurām trūkst integrētu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas piemērotas šāda veida draudiem.

Šī ideja ir tieši saistīta ar NATO ģenerālsekretāra Marka Rites pirms vairākiem mēnešiem izteikto brīdinājumu: Krievijas raķetei Madrides sasniegšana aizņemtu tikai desmit minūtes ilgāk nekā Varšavas sasniegšanai. Rute centās kliedēt priekšstatu, ka Dienvideiropa atrodas ārpus "austrumu flanga" un tāpēc ir ārpus riska rādiusa, ko rada 2022. gadā Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, kas apdraud visu kontinentu.

Iebiedēšana, izmantojot no Vidusjūras palaistus dronus, kas ir lēnāki, bet tikpat simboliski, atbilst tam pašam vēstījumam: attālums vairs negarantē drošību nevienai Eiropas valstij.

Spānijai, Francijai un Itālijai ir vēl viens kopīgs riska faktors, kas tika izcelts izmeklēšanā: visās trijās valstīs 2027. gadā notiks vēlēšanas, un to politiskie spēki spēj izmantot sociālo nogurumu, ko radījis gadiem ilgais karš Ukrainā (neskatoties uz Trampa pausto vēlmi izbeigt konfliktu pirms ziemas), ko Vladimira Putina valdība varētu mēģināt izmantot ar lētu rīcību un lielu ietekmi plašsaziņas līdzekļos.