Jēlnaftas cenas pasaules biržā piedzīvoja strauju lēcienu uz augšu, 19. martā pietuvinoties 100 dolāriem par barelu un pēc tam nokrītot atpakaļ līdz kādai nebūt normalitātei – līdz 96 dolāriem. Pašlaik jēlnaftas cena krīt ar ātrumu apmēram 3% diennaktī.
Tas gan nav attiecināms uz degvielas tirgotāju un biržas spekulantu vēlmi iedzīvoties uz ASV un Izraēlas veiktās karadarbības pret Irānu rēķina. Visvairāk pasaules nelaimi - šaurā Hormuza šauruma necaurlaidību - ir izmantojuši peļņas gūšanai Vācijas degvielas mazumtirgotāji. Tur ir pilnīgs ārprāts - dažā brīdī benzīna un dīzeļa cena pārsniedza pat 2,40 eiro par litru. Vācijas finanšu ministrs un ekonomikas ministrs nebalsī kliedza un draudēja tirgotājiem ar sankcijām. Tirgotāji mazliet pierāvās, tomēr benzīns un dīzelis Vācijā joprojām maksā vairāk par diviem eiro par litru.
Samazinās akcīzi
Igaunijā, reaģējot uz pasaules notikumiem, valdība ir pieņēmusi lēmumu nepaaugstināt jau iebudžetēto akcīzes nodokļa paaugstinājumu degvielai. Latvijā nianses ir mazliet citādas - bija doma pacelt nodokli, bet tagad no tā jāatsakās. Paredzēts noteikt akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai un virspeļņas nodokļa ieviešanu degvielas mazumtirdzniecībā. Par to otrdien sprieda valdība, un preses konferencē pēc valdības sēdes par to izteicās ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).
Paredzēts veidot speciālo likumu akcīzes nodokļa ierobežošanai uz laiku. Vienlaikus paredzēts ieviest speciālu algoritmu par tā saucamo virspeļņas nodokli, lai "pasaules notikumu dēļ nebūtu nozarei papildu peļņas", teica ministrs.
"Mums ir gana pamatotas aizdomas, ka šobrīd cenu veidošanās politika nav sabiedrības interesēs, un līdz ar to šādi risinājumi. Jo vēl jo vairāk, ja mēs ieviesīsim akcīzes samazinājumu, tad šādi risinājumi ir visnotaļ svarīgi, lai viņi ietu kopsolī un lai mēs būtu pārliecināti par to, ka tirgus dalībnieki godprātīgi ieviesīs visus šos jauninājumus un lai iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk redzētu to atspoguļojamies brīdī, kad viņi lej degvielu, vai uzņēmumi, kad viņi lej degvielu," teica Valainis.
Nolūks ir panākt, lai mazumtirdzniecības cena par degvielas litru nepārsniegtu 1,80 eiro.
Uz “nra.lv” jautājumu, vai valdība plāno atcelt obligāto ECO degvielas piejaukumu benzīnam un dīzelim, Valainis pirms nedēļas sacīja, ka tam iepriekš, 2021. gadā, bijis par maz jēgas un cena tāpēc būtiski nesamazinājās. No rapšu eļļas iegūstamā ECO degvielas obligātā piejaukuma atcelšanu laikam valdība šoreiz neizmantos.
39 kilometri pasaules nelaimes
Notikumus pasaulē tomēr nevar nekādi ietekmēt ne Valainis, ne kāds cits Latvijas politiķis. Hormuza šaurums starp Irānu un Omānu ir tikai 39 kilometrus plats. Turklāt ne viss šis platums ir izmantojams kuģošanai. Tur vienmēr ir bijusi liela kuģu drūzma.
Līdz ASV un Izraēlas sāktās karadarbības sākumam pret Irānu caur šo šaurumu gāja 20% pasaules jēlnaftas un 35% no naftas, kas tika transportēta pa jūru. Nav tā, ka šaurums pavisam netiek izmantots, taču tie ir kuģi, kurus Irāna uzskata par draudzīgiem un nebombardē. Tie ir kuģi, kuru darījumi tiek apmaksāti Ķīnas juaņās. Citiem kuģiem ir bail doties šajā šaurumā. Pat ja kuģotāji ir drosmīgi un gatavi braukt, viņus attur apdrošināšanas kompānijas, kuras uzliek nepanesami dārgus nosacījumus.
No Irānas puses ir pretrunīgi vēstījumi par šo lietu. Irānas vēstnieks Kenijā ir teicis, ka Hormuza šaurums ir vaļā un kuģiem nekas nedraud, bet citi Irānas varas pārstāvji ir teikuši, ka caur Hormuza šaurumu nebūs nekādas kuģošanas.
ASV prezidents Donalds Tramps ir visādi aicinājis citas NATO valstis piedalīties Hornuza šauruma problēmas risināšanā, taču pagaidām risinājuma nav. Nevar zināt, cik ilgi tas vilksies - varbūt vēl mēnesi, bet varbūt mūžīgi.
Jēlnaftas transportēšanai pastāv arī alternatīvas - jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados tika uzbūvēta naftas caurule starp Persijas līci un Sarkano jūru, kas visu laiku ir darbojusies un kur transportēšanu varētu palielināt. Tomēr tas nerisina visu problēmu - “maisā” iekļuvušās arābu valstis līdz karam eksportēja ne tikai naftu, bet arī sašķidrināto gāzi un minerālmēslus, bet tagad eksports ir apstājies.
Pastāv arī OPEC+ valstu vienošanās palielināt naftas ieguvi līdz 206 000 bareliem dienā. Taču šī vienošanās būs spēkā tikai no 1. aprīļa. Starp OPEC + valstīm ir arī Krievija, kurai augstas naftas cenas ir medusmaize - jo dārgāka pasaulē nafta, jo vairāk iegūst Krievija, kura var naudu likt lietā karā pret Ukrainu.
Nebeidzama cīņa par cini
ASV prezidents Donalds Tramps žurnālistiem stāstīja, ka viņam bijusi "ļoti laba saruna" ar Vladimiru Putinu par Ukrainu un šī brīža saspringto situāciju Tuvajos Austrumos pēc triecieniem Irānai, ziņoja aģentūra "Reuters".
"Mēs runājām par Ukrainu, kas ir nebeidzama cīņa. Bet es domāju, ka tā bija pozitīva saruna par šo tēmu," sarunu raksturoja Tramps, uzsverot, ka starp Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski esot "milzīgs naids".
Tāpat ASV līderis norādīja, ka Putins "vēlas būt noderīgs" Irānas konfliktā, tomēr Baltā nama saimnieks Kremļa bosam sacījis: "Tu varētu būt noderīgāks, ja izbeigtu Ukrainas un Krievijas karu. Tas būtu noderīgāk."
Arī Kremlis komentēja, ka Tramps piezvanījis Putinam, kas bija abu līderu šī gada pirmā telefonsaruna, un viņi apsprieduši Krievijas idejas par ātru konflikta izbeigšanu Irānā, militāro situāciju Ukrainā un Venecuēlas ietekmi un pasaules naftas tirgu.
Fjūčeri ir pieauguši
Nopietnie pasaules mediji analizē, ka ASV benzīna fjūčeri pieauguši virs 3,20 USD par galonu, atsākot savu kāpumu pēc īsas pauzes iepriekšējā sesijā, jo “situācija galvenajos Tuvo Austrumu enerģijas objektos radīja bažas par pastiprinātiem piegādes traucējumiem”.
“Irāna uzbruka lielam sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksporta centram Katarā, kas ir daļa no plašākas kampaņas pret reģionālo enerģijas infrastruktūru, reaģējot uz uzbrukumiem tās lielajam “South Pars” gāzes laukam. Uzbrukumi iezīmē strauju eskalāciju un vēl vairāk pastiprina bažas par ilgstošiem piegādes traucējumiem, jo satiksme caur Hormuza šaurumu, kas apstrādā aptuveni 20% no pasaules naftas un LNG, joprojām ir apstājusies. Sezonālais pieprasījuma spiediens palielina spriedzi, jo pavasara ceļojumi kļūst arvien populārāki un naftas pārstrādes rūpnīcas pāriet uz dārgākiem vasaras degvielas maisījumiem. Lai mazinātu piegādes traucējumus, ASV ir atbrīvojušas 172 miljonus barelu no stratēģiskajām rezervēm,” raksta “tradingeconomics.com”.
Tikmēr nav skaidrs, kas īsti notiks ar mazumtirdzniecības cenām Eiropā, Vācijā, Baltijas valstīs un Latvijā. Vācijā cena jau bija uzlēkusi virs 2,40 par litru, bet nokrita tuvu pie 2,1 eiro. Lietuvā tā pirms nedēļas bija virs diviem eiro, bet tagad ir kritusi zem diviem eiro. Tikmēr Slovākijā benzīns un dīzelis maksā vien ap 1,5 eiro litrā - kā pirms kara. Slovākijas vara pār visu vari cenšas rādīt, ka ir laba, un dara visu, lai nepieļautu cenas celšanos.
Zviedrijā 2021. gadā bija visskarbākais cenas palielinājums - virs 2,5 eiro par litru, taču tas bija saistīts ar tobrīd pārmērīgu akcīzes nodokļa paaugstinājumu. Zviedrijas valsts starplaikā ir samazinājusi akcīzi, un degvielas cena tur pašlaik nepārsniedz divus eiro par litru.
Ar degvielas cenām pašlaik Eiropā ir mazliet brīnumu lietas. Kā vēsta portāls “fuelo.eu”, visaugstākā 95. benzīna cena pašlaik ir Nīderlandē - 2,31 eiro par litru. Bet zemākā cena starp eirozonas valstīm ir Slovēnijā - 1,46 eiro.
Zema cena ir arī Bulgārijā - 1,48. Augsta cena ir Francijā - 1, 92. Latvija tad te ir kaut kur pa vidu - ar 1,65.
Paradoksāli, ka Latvijā un citās valstīs dīzeļa cena pašlaik ir augstāka nekā benzīnam. Dīzeļa pašizmaksa, tāpat arī transportēšana un uzglabāšana normālos apstākļos ir zemāka nekā benzīnam. Taču benzīnu ES valstis saražo vairāk par pieprasījumu un eksportē, bet dīzeļdegvielu saražo mazāk, un to vajag importēt. Normālos apstākļos dīzelim būtu jābūt lētākam, un tā tas parasti arī ir, taču pašlaik ir nenoteiktība un neziņa, ar ko tirgotāji var jestri spekulēt.
