Spriedze Hormuza šaurumā Tuvajos Austrumos šūpo pasaules enerģijas tirgus. Caur šo šauro jūras koridoru tiek pārvadāta aptuveni piektā daļa pasaules naftas un ap 20% globālās sašķidrinātās dabasgāzes (LNG. Tāpēc jebkuri draudi kuģošanai šajā reģionā ļoti ātri atspoguļojas energoresursu cenās visā pasaulē.
Pirmais uz notikumiem ap Hormuza šaurumu reaģēja tieši gāzes tirgus.
Marta sākumā gāzes cena Eiropas biržā TTF pieauga no aptuveni 30 eiro par megavatstundu līdz aptuveni 50 eiro, bet atsevišķos brīžos tā kāpa vēl augstāk. Vēlāk cenas nedaudz samazinājās, tomēr tās joprojām ir ievērojami augstākas nekā februāra sākumā.
Tas skaidrojams ar to, ka caur Hormuza šaurumu notiek būtiska daļa pasaules sašķidrinātās gāzes tirdzniecības. Ja rodas risks piegāžu traucējumiem, Āzijas pircēji bieži ir gatavi maksāt vairāk, un daļa LNG kravu var mainīt virzienu. Tas nozīmē, ka Eiropas tirgū pieejamais gāzes apjoms var samazināties.
Baltijas valstīm tas ir īpaši būtiski, jo reģions ir pilnībā integrēts Eiropas gāzes tirgū. Gāze Baltijā nonāk caur Klaipēdas LNG termināli, savienojumu ar Poliju un lielāko reģiona krātuvi - Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.
Marta sākumā Inčukalna gāzes krātuvē palikusi mazāk nekā piektā daļa gāzes krājumu. Aukstā ziema veicināja aktīvāku gāzes patēriņu apkures sezonas laikā.
Biržas cenu kāpums jau ir jūtams tirgū, īpaši uzņēmumiem un siltumapgādes uzņēmumiem, kas gāzi iegādājas par aktuālajām tirgus cenām, nevis pēc ilgtermiņa līgumiem.
Nafta un degviela
Pēc gāzes cenu svārstībām strauji sāka kustēties arī naftas tirgus.
Nedēļas sākumā “Brent” markas naftas cena īslaicīgi pārsniedza 110 dolārus par barelu, bet vēlāk samazinājās līdz apmēram 87-90 dolāru diapazonam. Tirgus vienlaikus reaģē gan uz iespējamiem piegāžu traucējumiem Hormuza šaurumā, gan uz politiskiem signāliem par iespējamu konflikta mazināšanos.
Šīs svārstības ātri ietekmē arī degvielas cenas Baltijas reģionā.
Saskaņā ar cenu monitoringa datiem, 11. martā benzīna A95 cena “Viada” degvielas uzpildes stacijās ir ap 1,52 eiro par litru, “Virši”, “Neste” un “Kool” tīklos — ap 1,61-1,62 eiro, bet visaugstākās cenas šobrīd ir “Circle K”, kur litrs benzīna maksā ap 1,65 eiro.
Atšķirība starp dažādām degvielas uzpildes stacijām pārsniedz 10 centus par litru, bet dīzeļdegvielai tā ir vēl lielāka.
Liela daļa degvielas Baltijas tirgum tiek ražota “Orlen Lietuva” naftas pārstrādes rūpnīcā Mažeiķos, tādēļ cenu atšķirības degvielas uzpildes stacijās galvenokārt atspoguļo pašu tirgotāju cenu politiku.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jau paziņojis, ka pastiprinās degvielas tirgotāju uzraudzību un sekos līdzi cenu pieauguma pamatotībai.
Minerālmēsli
Energoresursu cenu pieaugums ietekmē ne tikai degvielu. Dabasgāze ir galvenā izejviela slāpekļa minerālmēslu ražošanai.
Ja gāze kļūst dārgāka, pieaug arī tādu mēslojumu kā karbamīds cena.
Līdzīgas problēmas jau novērojamas arī kaimiņvalstīs. Lietuvā lauksaimnieki ziņo, ka slāpekļa mēslojuma cenas pēdējās dienās strauji pieaugušas - dažos gadījumos pat par 70 eiro par tonnu, un daži piegādātāji uz laiku pat apturējuši pārdošanu.
Tas notiek tieši laikā, kad lauksaimnieki gatavojas pavasara sējas darbiem un iegādājas nepieciešamos mēslojumus.
Slāpekļa minerālmēsli tiek izmantoti graudaugu, kartupeļu, dārzeņu un augļu-ogu kultūru audzēšanā, tāpēc to sadārdzināšanās palielina lauksaimniecības ražošanas izmaksas.
Ko tas nozīmē pārtikas cenām
Dārgāki mēslojumi un degviela palielina lauksaimnieku izmaksas.
Tas var pakāpeniski atspoguļoties arī jaunās ražas produkcijas cenās. Patērētājiem tas nozīmē, ka spiediens uz cenām var parādīties, piemēram, kartupeļiem, dārzeņiem un maizes produktiem.
Finanšu ministrija brīdina, ka gadījumā, ja konflikts Tuvajos Austrumos beigsies tuvāko nedēļu laikā, inflācija Latvijā šogad varētu sasniegt ap 3,4%, kas ir vairāk nekā iepriekš prognozētie 2,9%. Ja konflikts ieilgs, energoresursu cenu kāpums varētu radīt papildu spiedienu arī uz pārtikas cenām.
Aviācija un ceļojumi
Situācija ietekmē arī aviācijas nozari.
Lidojumu cenas var pieaugt ne tikai degvielas sadārdzināšanās dēļ. Eiropas aviokompānijas jau vairākus gadus neizmanto Krievijas gaisa telpu kara Ukrainā dēļ, tāpēc daudzi reisi starp Eiropu un Āziju kļuvuši garāki un dārgāki.
Savukārt Ķīnas aviokompānijas joprojām izmanto Krievijas gaisa telpu, kas ļauj lidot īsākos maršrutos un ar mazākām degvielas izmaksām. Tas rada papildu konkurences spiedienu uz Eiropas pārvadātājiem un var ietekmēt aviobiļešu cenas, īpaši tālajos maršrutos.
Kas no tā var iegūt
Enerģijas krīzes rada ne tikai zaudētājus, bet arī ieguvējus. Ja piegādes caur Hormuza šaurumu kļūst riskantākas, pieaug to piegādātāju nozīme, kuri no šī maršruta nav atkarīgi.
Vispirms jāmin ASV, kas aktīvi eksportē sašķidrināto dabasgāzi no termināļiem Meksikas līča piekrastē. Šī gāze nonāk arī Baltijas reģionā - tostarp caur Klaipēdas LNG termināli un Poliju. Pēdējos gados tieši ASV ir kļuvušas par galveno šī termināļa piegādātāju - atsevišķos periodos līdz pat 70-75% piegāžu nākušas no Amerikas.
Savukārt naftas produktu tirgū ASV pēdējos gados kļuvušas par nozīmīgu dīzeļdegvielas un aviācijas degvielas piegādātāju Eiropai, un šādas kravas regulāri ienāk arī Rīgas ostā.
Lielāku pieprasījumu šādās situācijās var iegūt arī Norvēģija, kas piegādā gāzi Eiropai pa cauruļvadiem no Ziemeļjūras atradnēm.
Prognozes
Pagaidām tirgi galvenokārt reaģē uz nenoteiktību, nevis uz reāliem piegāžu pārtraukumiem.
Ja situācija ap Hormuza šaurumu stabilizēsies, daļa pašreizējo cenu svārstību var izrādīties īslaicīga tirgus reakcija.
Taču, ja spriedze reģionā ieilgs, tās sekas var pakāpeniski parādīties dažādās nozarēs - no degvielas un aviācijas līdz lauksaimniecībai un pārtikas cenām.
Un tad notikumi ap tālu šaurumu Tuvajos Austrumos patiešām var nonākt arī līdz Latvijas galdam.
