Ja plānojat apmeklēt Vīni, atcerieties, ka skaistā Austrijas galvaspilsēta joprojām ir Krievijas izlūkošanas un operatīvās darbības centrs Eiropā.
Neitrālā Austrija, atšķirībā no vairuma citu Eiropas valstu, kopš 2022. gada nav masveidā izraidījusi Krievijas diplomātus. 2023. gadā Krievijas vēstniecībā Vīnē darbojās apmēram 180 akreditētu diplomātu, vismaz trešdaļa no viņiem izmantoja diplomātisko statusu izlūkošanas informācijas ieguves nolūkā, liecina Rietumu izlūkdienestu dati. 2026. gadā Vīnē rosās jau aptuveni 500 Krievijas diplomātu, no kuriem, pēc Austrijas specdienestu aplēsēm, trešdaļa ir dažādu Krievijas specdienestu štata darbinieki, raksta “Financial Times” (FT).
“Spiegu galvaspilsēta” Vīne - ideāla vieta izlūkošanai
Vīne vēsturiski bijusi pievilcīga izlūkdienestiem vairāku iemeslu dēļ. Ņemot vērā Austrijas neitrālo statusu un globālā diplomātijas centra lomu, tā kļuva par svarīgu izlūkošanas informācijas vākšanas, aģentu vadības un aktīvo operāciju centru. Austrijas likumi spiegošanu kriminalizē tikai gadījumos, ja tā kaitē Austrijas nacionālām interesēm. Austrija kopš 1955. gada turpina saglabāt neitralitāti, nav NATO dalībvalsts un nepiedalās militārās aliansēs - neitralitāte ir svarīga valsts identitātes sastāvdaļa.
Aukstā kara laikā VDK rezidentūra Vīnē bija viens no galvenajiem padomju ārējās izlūkošanas centriem Eiropā un tika izmantota kā bāze operācijām visā Rietumeiropā un Tuvajos Austrumos. Austrija bija iecienīta izlūkošanas vieta, jo atviegloja tikšanās ar aģentiem “drošā” vidē. Padomju rezidentūrā darbojās desmitiem VDK Pirmās galvenās pārvaldes (ПГУ КГБ) un PSRS Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (ГРУ) izlūkdienesta virsnieku, kuri vadīja plašu aģentu tīklu. Rezidentūras darbinieki pārsvarā izmantoja PSRS vēstniecības, tirdzniecības pārstāvniecību un starptautisko organizāciju piesegu. Vīne tika uzskatīta par “spiegu galvaspilsētu”, kur aktīvi krustojās Austrumu un Rietumu izlūkdienestu intereses, aptverot visas galvenos izlūkošanas virzienus: politisko, zinātniski tehnisko un ārējo pretizlūkošanu. GRU specializējās informācijas vākšanā par NATO plāniem, militāri tehnisko un tehnoloģisko informāciju. Pēc PSRS sabrukuma VDK un GRU darbības turpināja Krievijas specdienesti, kas izmanto Vīni kā neitrālu placdarmu operācijām Eiropā un citur.
Ideāli elektroniskai izlūkošanai
Vīne ir ļoti piemērota radioelektroniskajai izlūkošanai: tikai 100 kilometrus uz dienvidaustrumiem, Aflencas pašvaldībā, atrodas viena no Eiropas galvenajām satelītsakaru stacijām. Austrijas galvaspilsēta ir interesanta arī kā daudzu starptautisku organizāciju - ANO, EDSO, SAEA un OPEC - mītnes vieta. Katra no šīm organizācijām saziņai izmanto satelītsakarus.
Pēdējo divu gadu laikā uz Krievijai piederošu ēku jumtiem, ne tikai diplomātisko, ir parādījušās īpatnējas konstrukcijas - daudzas antenas un novērošanas sistēmas. Visām diplomātiskajām pārstāvniecībām ir satelītantenas saziņai ar galvaspilsētām. Tomēr aizvadīto divu gadu laikā rietumvalstu izlūkdienesti fiksējuši jaunu antenu un citu neparastu ierīču uzstādīšanu un to biežo pārkonfigurāciju uz Krievijai Vīnē piederošu ēku jumtiem, kas ir aktīvas radioelektroniskās izlūkošanas pazīme, FT pastāstīja kāda rietumvalsts izlūkdienesta amatpersona Vīnē, piebilstot, ka antenas nav jāpārorientē, lai sazinātos ar Maskavu. Šī ir ideāla vieta, ņemot vērā, ka viena no Eiropas galvenajām satelītstacijām atrodas tikai 100 kilometru attālumā, skaidro Ērihs Mēhels, Austrijas sakaru inženieru entuziastu apvienības “NomenNescio” pārstāvis. Lielākā daļa antenu ir pavērstas uz rietumiem - 18 ģeostacionāro satelītu zvaigznājiem. “NomenNescio” dati liecina, ka vismaz četri pavadoņi tiek izmantoti Krievijas specdienestu sakariem ar Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm. Rietumvalstu izlūkdienesti un eksperti ir noskaidrojuši, ka satelītantenas, kas uzstādītas uz Krievijas diplomātisko pārstāvniecību objektu jumtiem Austrijas galvaspilsētā, ir vērstas rietumu, nevis austrumu - Maskavas virzienā, un tiek aktīvi izmantotas, lai pārtvertu NATO valstu valdību un militārpersonu saziņu, kā arī signālus Tuvajos Austrumos un Āfrikā, ziņoja “The Insider”. Satelītantenas izvietotas uz daudziem Krievijas objektiem Vīnē - tā ir Krievijas vēstniecība, sanatorija, kultūras centrs, kāds necils īpašums netālu no Donavas, vairākas daudzdzīvokļu mājas Krievijas īpašumā, kur uz jumtiem izvietotas nelielas būdas. Tādas redzamas arī uz ASV un Lielbritānijas vēstniecību jumtiem - lai aizsargātu sensitīvu tehnisko aprīkojumu, skaidroja Mehels.
“Russencity” - Krievijas elektroniskās izlūkošanas centrs
Galvenais objekts ir deviņus hektārus liels daudzstāvu ēku komplekss Donavas austrumu krastā, kas zināms kā “Russencity” (“Krievijas pilsēta”). Desmitiem Krievijas specdienestu СВР, ГРУ un ФСБ štata darbinieki ar diplomātiskajām pasēm darbojas “Russencity” (Reisnerstrasse 45-47) Vīnes centrā, kas tiek izmantots izlūkošanas operāciju koordinācijai citās Eiropas valstīs, 2024. gada marta publikācijā par Kremļa spiegošanas vērienu Vīnē rakstīja izdevums “The Insider”. Komplekss izlūkošanas vajadzībām tika uzcelts 1983. gadā pēc VDK vadītāja Jurija Andropova rīkojuma, intervijā FT pastāstīja specdienestu vēstures pētnieks Tomass Rīglers. Tajā ietilpst arī vairākas dzīvojamās ēkas un skola Krievijas diplomātu bērniem.
“Russensity” centrā izvietota sešstāvu astoņstūraina Krievijas misijas ANO ēka, tās jumtu klāj satelītantenas, lielākā daļa vērstas uz rietumiem - 18 ģeostacionāriem satelītiem starp nulles (Griničas) meridiānu un 15 grādu austrumu garumu, kas aptver Rietumeiropu un Āfrikas ziemeļrietumu daļu. Antenu priekšā uzstādītie uztvērēji ļauj pārtvert satelītsignālus daudz plašākā diapazonā nekā standarta aprīkojums un noteikt frekvences, kurās tie darbojas. “Mēs esam identificējuši četrus satelītus: “Eutelsat” 3B un 10B, SES5 un “Rascom” QAF1. Tie visi tiek izmantoti, lai nodrošinātu sakarus starp Āfriku un Eiropu,” pastāstīja Mehels. Brīvprātīgo inženieru grupas “NomenNescio” dalībnieki Merhela vadībā fotografēja Krievijas objektus divu gadu garumā. Arī Krievijas vēstniecības un Krievijas kultūras centra Vīnē fotoattēlos redzamas līdzīgas antenas un cits aprīkojums. Vismaz vēl četras antenas atrodas uz bijušās sanatorijas jumta Sternwartestrasse ielā, ko PSRS 1953. gadā ieguva īpašumā. Rietumu izlūkdienestu uzmanību piesaistījis dažu Krievijas antenu pozīciju maiņas biežums. Piemēram, pirms Minhenes drošības konferences 2026. gada februārī viena no lielākajām satelītantenām uz Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības ēkas jumta tika pārorientēta un jau nākamajā dienā pēc foruma noslēguma atgriezās sākotnējā pozīcijā.
Arī citas valstis veic radioelektronisko signālu izlūkošanu Vīnē. “Vienkārši krievi to dara pārāk atklāti un bieži vien diezgan rupji,” komentēja vēsturnieks Tomass Rīglers.
“Krievija Vīnē izspiego un pārtver NATO valstu valdību un militārpersonu komunikāciju (..) Šis ir viņu izlūkošanas centrs Eiropā,” FT atzina kāds augsta ranga Eiropas diplomāts.
Ar pretizlūkošanas pasākumiem Vīne nesteidzas
Austrija neiebilst pret citu valstu rezidentūru izlūkošanas darbībām savā teritorijā pret citām valstīm - Vīne joprojām paliek Krievijas spiegošanas centrs. Austrijas likumi neļauj saukt pie atbildības spiegus, ja vien viņu darbības nekaitē valsts nacionālajām interesēm, tāpēc Vīne pagaidām nav veikusi nekādus pasākumus Kremļa diplomātu vai specdienestu aģentu izraidīšanai.
Ko par to saka Austrijas specdienests? Austrijas Valsts drošības un izlūkošanas direktorāts (DSN) brīdinājis, ka Krievijas signālu pārtveršanas un izlūkošanas staciju tehniskās iespējas, to elastīgā konfigurācija rada ievērojamus riskus pretizlūkošanas jomā. Lai gan DSN valdības iestādēm iesniedzis nevēlamo personu sarakstu ar identificētiem Krievijas specdienestu štata darbiniekiem ar diplomātisko piesegu, varas iestādes baidās provocēt Maskavu un nevēlas “diplomātus” izraidīt.
Trīs Austrijas opozīcijas partiju mēģinājumus panākt kriminālvajāšanu par spiegošanu Austrijas valdība jau divas reizes bloķējusi. Kopš 2022. gada Austrija izraidījusi tikai sešus Krievijas “diplomātus”, salīdzinājumā ar aptuveni 700 izraidītajiem visā Eiropā. Kā apgalvoja kāds Austrijas specdienesta darbinieks, Austrija ar sabiedrotajiem dalās un apmainās ar izlūkošanas informāciju, taču dažreiz “labāk vienkārši novērot, nevis rīkoties”.
Kremļa ziņu aģentūra TASS - Krievijas specdienestu filiāle
2025. gada oktobrī izdevuma “The Insider” pētnieki identificēja un atmaskoja KF specdienestu štata darbiniekus žurnālistu piesegā jeb tā sauktos “podkrišņikus”, kuri Austrijā ieceļoja pēc Krievijas konsulāta Minhenē “diplomātu” masveida izraidīšanas no Vācijas. 2024. gada jūnijā Austrija anulēja divu Kremļa ziņu aģentūras TASS “korespondentu” Ivana Popova un Arinas Davidjanas akreditāciju aizdomās par darbību Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (СВР) uzdevumā. Austrijas varas iestādes uzreiz paziņoja, ka neiebildīs izsniegt akreditāciju citiem TASS darbiniekiem, taču tikai pēc rūpīgas pārbaudes. TASS preses birojs Vīnē vairāk nekā gadu palika tukšs, kamēr 2025. gada augusta beigās ieradās jauni “korespondenti” Oļga Kukla un Maksims Čereviks. “The Insider” noskaidroja, ka pirms došanās uz Austriju viņi pasūtīja ēdienus СВР darbinieku ēku kompleksā Jasiņevā Maskavā un kontaktējās ar СВР akadēmijas pasniedzēju, kurš konsultēja nelegālās izlūkošanas virsniekus misijām vāciski runājošās valstīs. Kukla un Čereviks tika atmaskoti, jo pārkāpa elementārus konspirācijas noteikumus. Ēdienu piegādes datubāze uzrādīja, ka viņi deviņas reizes pasūtīja picu un dzērienus uz dienesta dzīvokli Tarusskaja ielā 22, 3. korpusa ēkas augstceltnē, kur reģistrēta SVR "kara daļa Nr. 28178" un dzīvo ap 220 SVR virsnieku ģimenes. Vēl kopš padomju laikiem TASS “podkrišņiki” ne vien nodarbojās ar spiegošanu, bet piedalījās tā sauktajās VDK aktīvo pasākumu operācijās, izplatot Kremļa propagandu un dezinformāciju Eiropas plašsaziņas līdzekļos.
Neitrālajā Austrijā Kremlis gatavo diversijas un slepkavības
“Vīne kļuvusi par vienu no Krievijas izlūkdienestu spiegošanas un operatīvās darbības centriem Eiropas valstīs,” teikts 2024. gada 28. jūnija “The Wall Street Journal” publikācijā “A Den of Spies: Vienna Emerges as Hub for Russian Espionage” (“Spiegu midzenis: Vīne kļūst par Krievijas spiegošanas centru”). Publikācijas pamatā ir Austrijas specdienestu un rietumvalstu augstu amatpersonu liecības, kuras vēlējās palikt anonīmas. Avoti apgalvo, ka Vīnē vairāk nekā 40 objektos/ēkās nodarbināti vairāk nekā 500 Krievijas diplomātisko misiju un citu valdības iestāžu darbinieku. Apmēram puse no viņiem identificēti kā karjeras diplomāti vai līgumdarbinieki - tehniskais un apkalpojošais personāls, bet Austrijas izlūkdienesti ir pārliecināti, ka otra puse nodarbojas ar spiegošanu. Viņu vidū - Krievijas specdienestu štata operatīvie darbinieki, kuri ES valstīs pārrauga diversiju, sabotāžas un slepkavību operācijas. Radās aizdomas, ka Krievijas aģenti Austrijā seko Rietumu militārās palīdzības Ukrainai loģistikai. Turklāt Vīne kļuva par atbalsta punktu Kremļa diversiju finansēšanai: Krievijas izlūkdienesti izmanto diplomātisko piesegu skaidras naudas pārvadāšanai no Austrijas uz citām Eiropas valstīm. Piemēram, tieši Vīnē piekomandētie Krievijas “diplomāti” samaksāja par pilota Maksima Kuzminova slepkavību, kurš 2023. gada vasarā ar Krievijas armijas helikopteru Mi-8 veica pārlidojumu uz Ukrainu, par ko pēc tam tika nogalināts Spānijā, kur dzīvoja ar mainītu identitāti. Savukārt Austrijas Iekšlietu ministrija komentēja, ka ir informēta par Krievijas izlūkdienestu aktivitāti, taču joprojām uzskata Austriju par “vienu no drošākajām Eiropas valstīm, jo tās izlūkdienesti strādā ārkārtīgi efektīvi”.
