Krievija turpinās karot “par Donbasu”, sanāksmē ar tā dēvētajiem oligarhiem – Krievijas lielā biznesa pārstāvjiem – paziņoja Kremļa diktators, pieprasot veikt iemaksas budžetā kara izdevumu segšanai, ziņo izdevums “The Bell”.
26. martā Maskavā notika Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības (РСПП) 35. kongress, ikgadējs forums, kad lielāko Krievijas privāto un valsts rūpniecības, finanšu un citu nozaru uzņēmumu pārstāvji tiekas ar valsts augstāko vadību, lai apspriestu ekonomikas politiku, investīcijas, uzņēmējdarbības regulējumu un valsts kontroli stratēģiskajās nozarēs. Pēc kongresa plenārsēdes Putins sarīkoja slēgtu tikšanos ar vadošajiem lieluzņēmējiem - oligarhiem, РСПП valdes locekļiem, “Forbes” sarakstā iekļautiem Krievijas miljardieriem. Šādu tikšanos saturs parasti publiskots netiek, bet kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tikšanās dalībnieku saraksts ir klasificēts kā slepens.
Putins pieprasa oligarhiem samesties
Šoreiz Putins ierosināja oligarhiem veikt “brīvprātīgas” iemaksas kara izdevumu vajadzībām, ziņoja “The Bell” un “Financial Times” aptaujātie “sanāksmes dalībnieki, kuri pārzina sarunas gaitu”. Putins paziņoja par plāniem karu turpināt un pieprasīja lielajiem uzņēmumiem veikt iemaksas budžetā. “Viņš teica, ka mēs turpināsim karot (..) Mēs iesim un karosim par Donbasu,” Putina izteikumus atstāstīja mediju uzrunātie avoti.
Daži miljardieri Putina aicinājumam atsaucās jau sanāksmes laikā. Suleimans Kerimovs apsolīja ziedot 100 miljardus RUR (~ 1,2 mljrd. USD), pastāstīja “The Bell” avots. Laikraksts “Financial Times” ziņoja, ka “ziedot” piekritis arī viens no bagātākajiem Kremļa oligarhiem Oļegs Deripaska.
Ideja “paplucināt biznesu šajā valstij grūtajā laikā” radusies naftas un gāzes uzņēmuma “Роснефть” izpilddirektoram Igoram Sečinam, kurš pirms oligarhu kongresa to izklāstījis vēstulē Putinam, - līdzekļu piesaistei Sečins ierosinājis emitēt kara laika obligācijas, atklāja “The Bell” avots.
Sanāksmes dalībnieki apliecināja: Putins skaidri pateica, ka karš turpināsies - Kremlim ir nepieciešami papildu līdzekļi, bet pašreizējie militārie izdevumi ir milzīgi.
“Kremlī iniciatīvu par jaunām biznesa nodevām izprot kā uzņēmēju pateicības izpausmi par biznesa peļņas iespējām 20. gs. deviņdesmitajos gados. Tolaik Krievijas mežonīgā kapitālisma attīstības pirmajā desmitgadē lieluzņēmumi valdību burtiski glāba. Piemēram, 90. gadu beigās televīzijā pastāvīgi pārraidīja reklāmas par “Gazprom” finansējumu pensiju izmaksām. Jaunā situācija atgriež biznesa un Kremļa attiecības “trakajos deviņdesmitajos”, kad topošā biznesmeņu šķira uzņēmās finanšu saistības un bija spiesta dejot tango ar varu,” komentē “Telegram” kanāls “Мастер пера”.
“Lielajiem uzņēmumiem tas nav priekšlikums, bet gan tiešs rīkojums, jo atteikums varētu radīt problēmas - kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija ir “nacionalizējusi” privāto uzņēmumu aktīvus vairāk nekā 40 miljardu USD vērtībā,” atgādina “Telegram” kanāls “Колокол XXI”.
Putins no oligarhiem distancējas
Šoreiz kongresā izpalika Putina atbildes uz auditorijas un РСПП vadītāja, sanāksmes moderatora Aleksandra Šohina jautājumiem, kā tas notika citus gadus. “Kongresa plenārsēdes norises laikā Putins uz skatuves pavadīja aptuveni 35 minūtes, pagājušajā gadā 40 minūtes, bet 2023. gadā 2 stundas un 15 minūtes. Mainījies arī Putina dalības formāts pasākumā. Pirmās 15 minūtes viņš krēslā uz skatuves klausījās Šohina runu, pēc tam pats uzstājās ar 20 minūšu runu, paužot skepsi par plenārsēžu nepieciešamību: “Mēs visi, kā saka, esam labi sagatavojušies, man nav nekā revolucionāra, ko jums pateikt. Tomēr Aleksandrs Nikolajevičs (Šohins) uzskata, ka šādas sanāksmes ir ieteicams rīkot, tās ne tik bieži notiek tik lielā formātā - tomēr labāk rīkot. Varbūt tam ir kāda jēga, lai nostiprinātu noteiktus atskaites punktus,” raksta izdevums “Агентство. Новости”.
“Pēc tam Putins runāja par situāciju Tuvajos Austrumos un enerģētikas tirgus krīzi, “suverenitātes” nozīmi, birokrātijas un administratīvo šķēršļu mazināšanu uzņēmējdarbībai, valdības un uzņēmumu sadarbību un stabilitātes saglabāšanu Krievijā. Tūlīt pēc savas 20 minūšu garās runas Putins piegāja pie Šohina, kaut ko viņam pačukstēja, un РСПП vadītājs pasludināja kongresu par slēgtu.
2025. gadā Putina dalība kongresā bija citāda, - РСПП vadītājs informēja Putinu par biznesa problēmām, pēc tam Putins kāpa uz skatuves un runāja pats. 2024. un 2023. gadā pēc savas runas Putins vispirms uzklausīja РСПП biedru ziņojumus un atbildēja uz auditorijas jautājumiem.”
Starp klātesošajiem, kas klausījās Putina uzrunu zālē, bija daudzi miljardieri, to vidū “Уралхим” līdzīpašnieks Dmitrijs Mazepins, “Норильский никель” prezidents Vladimirs Potaņins, bijušais “Фосагро” izpilddirektors Andrejs Gurjevs jaunākais, Magņitogorskas metalurģiskās rūpnīcas (MMK) īpašnieks Viktors Rašņikovs, “Северсталь” valdes priekšsēdētājs Aleksejs Mordašovs, “Еврохим” dibinātājs Andrejs Meļņičenko, АФК “Система” līdzīpašnieks Vladimirs Jevtušenkovs, ПАО “Мечел” valdes priekšsēdētājs Igors Zjuzins, En+ īpašnieks Oļegs Deripaska un “Сафмар” dibinātājs Mihails Gucerijevs.
“Pēc slēgtas tikšanās ar Krievijas valdnieku “Forbes” saraksta miljardieriem tapa skaidrs, ka lielajiem uzņēmumiem turpmāk būs finansiāli jāatbalsta “speciālā militārā operācija”, kas bija sagaidāms, palika tikai neatbildēts jautājums par konkrētām summām. Kā tas izskatīsies, kļūs zināms jau tuvākajā nākotnē,” komentē “Telegram” kanāls “Кремлёвский мамковед”.
Par ko vēl oligarhu kongresā runāja Putins?
Pirms neoficiālās tikšanās РСПП foruma oficiālajā daļā Putins uzrunā klātesošajiem miljardieriem ieteica “neizniekot” Irānas kara situācijā gūto peļņu. Lielajiem uzņēmumiem būtu jāatsakās no kārdinājuma “notrallināt” papildu eksporta ieņēmumus, kas gūti uz augošo izejvielu cenu rēķina: “Tagad, kad mūsu tradicionālo eksportpreču cenas pieaug, bet tirgi ir nestabili, var rasties vēlme izmantot situāciju, gūt spontānu peļņu un “noēst” to dividendēs vai palielinot budžeta tēriņus (..) Mums jābūt saprātīgiem un jādemonstrē “mērens konservatīvisms” gan korporatīvajās, gan valsts finansēs.”
Pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai naftas cenu kāpums nesis Krievijai lielākos naftas eksporta ieņēmumus kopš 2022. gada aprīļa: 16.-22. martā tie bija 2,5 mljrd. USD - par 120% lielāki nekā pirms kara sākuma, rakstīja izdevums “The Moscow Times”.
Gada sākumā Krievijas budžets piedzīvoja grūtus laikus energoresursu eksporta krituma un ekonomikas lejupslīdes apstākļos. 2026. gada janvārī un februārī naftas un gāzes ieņēmumos budžetā tika ieskaitīti 826 miljardi RUR (~ 10,2 mljrd. USD) - puse no 2025. gada pirmajos divos mēnešos iekasētās summas. Kamēr valdība jau gatavojās trīskāršam budžeta deficīta pieaugumam un sāka izstrādāt plānus budžeta izdevumu samazināšanai 10% apmērā, sākās karš Persijas līcī un naftas cenu kāpums. Putina valdība atviegloti uzelpoja, Krievija pašlaik no naftas eksporta saņem caurmērā papildu 150 miljonus USD dienā, ziņoja laikraksts “Financial Times”.
Ambiciozi sadarbības mērķi ar BRICS
Kongresa plenārsēdē Putins paziņoja, ka Krievijas ekonomikai šobrīd svarīgākais jautājums ir sadarbība ar BRICS dalībvalstīm (2006. gadā izveidota attīstības ekonomiku valstu savienība - Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrika, kopš 2024. gada - Ēģipte, Etiopija, Irāna, AAE un Indonēzija). Grupas mērķis ir stiprināt ekonomisko sadarbību un veidot politisku alternatīvu rietumvalstu ietekmei, piemēram, G7 valstu blokam. “Pavisam nesen, februārī, tika izveidota Nacionālā komiteja biznesa sadarbībai BRICS ietvaros. Es aicinu savus kolēģus, РСПП biedrus, Krievijas biznesa pārstāvjus, aktīvi piedalīties komitejas darbā un kopīgi izstrādāt priekšlikumus ekonomisko saišu attīstīšanai BRICS ietvaros jaunu, mūsdienīgu projektu uzsākšanai ar partnervalstīm zinātnē, inovācijās, rūpniecībā, lauksaimniecībā, infrastruktūrā un loģistikā,” aicināja Putins. Pirmā komitejas sanāksme notika kongresa laikā Putina administrācijas vadītāja vietnieka un bijušā Krievijas ekonomikas ministra Maksima Oreškina vadībā.
BRICS Biznesa padomes Krievijas nodaļas vadītājs Andrejs Gurjevs paziņoja, ka “komiteja kļūs par īstu domnīcu un izstrādās stratēģijas bloka ekonomisko saišu attīstībai”. Tikšanās notiks divreiz gadā, formulējot priekšlikumus, kas tiks īstenoti ar Biznesa padomes starpniecību. “Mūsu mērķis ir konsolidēt Krievijas uzņēmumu centienus un dot jaunu impulsu BRICS valstu milzīgā ekonomiskā potenciāla attīstībai. Mēs koncentrēsimies praktiskam darbam - savstarpējām investīcijām, kopīgiem projektiem rūpniecībā, loģistikā, enerģētikā, digitalizācijā, ilgtspējīgā attīstībā un finanšu infrastruktūras uzlabošanā. Perspektīvas ir milzīgas, un arī mērķi ir ļoti ambiciozi (..) laika nav daudz (“времени на раскачку нет”) - līdz BRICS samitam un biznesa forumam Ņūdeli Indijā atlikuši mazāk nekā seši mēneši,” skaidroja žurnālistiem Gurjevs.
Putina ministru solījumi
Putinam tuvie oligarhi tomēr centās izmantot tikšanās iespēju un noskaidrot valdības plānus stagnējošās ekonomikas un budžeta deficīta apstākļos. Krievijas valdības pārstāvji kongresā paziņoja, ka nodokļus necels, raidorganizācijai “Вести” pastāstīja Aleksandrs Šohins: “Galvenais, ka šodien mūsu kongresa plenārsēdē mēs vienojāmies, dzirdējām - pareizāk sakot, to grūti nosaukt par vienošanos - mēs dzirdējām no valdības, ka nodokļu celšanas nebūs. Tāpēc mēs, kā sacīt jāsaka, precizēsim to, kas mums ir, un uzlabosim šo mehānismu, ieskaitot nodokļu sistēmas efektivitāti.”
Par to, ka nodokļu palielinājumu nebūs, klātesošos miljardierus centās pārliecināt Krievijas ekonomikas ministrs Maksims Rešetņikovs un finanšu ministrs Antons Siluanovs, stāstot, ka valdība pievērsīsies “izdevumu optimizācijai un ekonomikas refinansēšanai”. Vienlaikus viņi ieteica lieluzņēmumiem vairāk paļauties uz pašu spēkiem: pārskatīt (optimizēt) izmaksas, uzlabot produktivitāti un meklēt papildu finansējuma avotus - izmantot IPO un SPO. Putina valdības tā sauktā finanšu un ekonomikas bloka pārstāvju nedaudzo solījumu vidū bija nodokļu samazinājums investīcijām, valsts uzņēmumu garantēto iepirkumu veicināšana, paātrināta likumprojektu virzība par privatizācijas lietu noilgumu un uzņēmumu parādu kārtošanu. “Valdība strādā arī pie federālā budžeta balansēšanas tekošajam un turpmākajiem trim gadiem,” sacīja Siluanovs. “Šodien valdības pamatdarbs, domāju, ka mani kolēģi piekritīs, ir darbs ar budžetu, ar ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu ne tikai kārtējam gadam, bet arī nākamajam periodam. Mēs aktīvi strādājam ar izdevumiem - uzreiz gribu pateikt, ka mēs pārskatām vecos lēmumus. Mums ir tā sauktā nulles budžeta plānošana, vienlaikus saglabājot prioritātes, galvenokārt tehnoloģisko suverenitāti, un mērķtiecīgāku pieeju sociālās palīdzības pasākumu sadalei (..) Šis darbs ir grūts, bet ļoti svarīgs (..) Kas attiecas uz budžeta ieņēmumiem, varas iestādes koncentrējas galvenokārt nodokļu administrēšanas uzlabošanai (..) Ziniet, mēs esam sagatavojuši pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai un redzam, ka atsevišķās nozarēs joprojām ir pelēkās zonas. Šobrīd valdībai nav plānu ieņēmumus palielināt, paaugstinot nodokļus,” РСПП vadītājam Šohinam publiski solīja Siluanovs.
Solījumi makā nekrīt - naudu paņems nodokļos un iedzīvotāju banku kontos
Tās pašas dienas rītā, 26. martā, pirms РСПП kongresa ministrs Rešetņikovs Krievijas Valsts domē paziņoja: “Krievijas valdība izskata papildu virspeļņas nodokļa (“windfall tax”) ieviešanu vairākās nozarēs, jo izejvielu eksporta cenas pašlaik ir tik augstā līmenī, kādu reti kurš uzskatīja par iespējamu.”
Pēc plaša mēroga iebrukuma Ukrainā un energoresursu cenu strauja kāpuma 2023. gadā Krievijas varas iestādes jau ieviesa papildu resursu ienākuma nodokli. Tobrīd kalnrūpniecības un metalurģijas uzņēmumi budžetā iemaksāja aptuveni 300 miljardus RUR (~ 3,7 mljrd. USD), bet naftas, gāzes un ogļu rūpniecības uzņēmumi no “windfall tax” tika atbrīvoti, komentē “Telegram” kanāls “Московская прачечная”.
Ekonomikas attīstībai Krievijas valdība ierosinājusi atņemt un sadalīt jeb, ierēdņu valodā runājot, “piesaistīt un izmantot” iedzīvotāju uzkrājumus banku kontos. Kirils Androsovs, Federālā valsts statistikas dienesta (“Росстат”) Sabiedriskās padomes loceklis, bijušais ekonomikas ministra vietnieks un Maskavas Augstākās ekonomikas skolas profesors, 26. martā paziņoja, ka “fizisko personu kontos Krievijas bankās glabājas 67 triljoni RUR (~ 740 mljrd. USD), fantastisks skaitlis - jaunāko laiku Krievijas vēsturē nekas tāds vēl nav pieredzēts. Tie ir gandrīz 30% no IKP, un valdības uzdevums ir integrēt šo naudu ekonomikā”, paziņoja Androsovs.
Putins atzīst ekonomikas strupceļu
Ekonomikas jautājumiem veltītā sanāksmē 23. martā Putins pats atzina, ka ekonomikā sākusies “negatīva dinamika”. “Telegram” kanāls “Тенденции эпохи” raksta: “Pašpārliecinātais autokrāts, kurš gadiem ilgi runāja par “bezjēdzīgām sankcijām” un Krievijas ekonomikas “milzīgo drošības rezervi”, pēkšņi retoriku mainīja un problēmu atzina - ieilgusī “speciālā militārā operācija” grauj stagnējošo Krievijas ekonomiku. 2026. gada sākumā fiksēti drūmi rezultāti: valsts IKP janvārī samazinājās par 2,1%, rūpnieciskā ražošana - par 0,8%, bet Nacionālā labklājības fonda rezerves ir izsmeltas. “Kamēr tiek stimulēta bruņojuma nozare, sarūk reālais ekonomikas sektors, kas nodrošina cilvēku patēriņa vajadzības. Premjera Mihaila Mišustina valdība ekonomikas izaugsmi vairs nekontrolē, drīzāk pārrauga lejupslīdi.” Lai uzturētu militāri rūpniecisko kompleksu, valdība veic radikālus pasākumus: par 10% samazināti izdevumi veselības aprūpei un izglītībai. Centrālā banka pārdod zeltu, rezerves ir samazinājušās līdz zemākajam līmenim četru gaidu laikā. Taču tam maz jēgas, jo tikai 2026. gada pirmajos divos mēnešos budžeta deficīts bija 3,5 triljoni RUR (~ 43 mljrd. USD). Kāda var būt runa par “ilgtspējīgu attīstību”, ja 74 Krievijas reģioni ir nonākuši finansiālās grūtībās un 17 000 uzņēmumu paziņojuši par zaudējumiem? Oficiāli pasludinātā inflācija 5,8% apmērā izskatās kā izsmiekls salīdzinājumā ar sabiedrības inflācijas gaidām, kas martā pieauga līdz 13,4%. Slēpt realitāti kļūst neiespējami: pat naftas cenu pieaugums virs USD 100 nekompensēs kara izmaksas. Putina atzinumi patiesībā ir tikai manipulatīvs mēģinājums skaidrot problēmas ar “ārējiem faktoriem”, taču patiesība ir tāda, ka “kara kapitālisms” galu galā ir novedis Krieviju stagflācijā.”
Bez biksēm, bet ar Donbasu
Putina tikšanās ar oligarhiem vairāk atgādināja izsaukumu uz paklāja pie mafijas bosa, nevis dialogu ar Krievijas ekonomikas flagmaņiem. Darba kārtība bija īsa, ne pārāk labi pārdomāta un skarba: biznesam jāmaksā par nebeidzamā kara “banketu”, kamēr Kremlis iekaros visu Donbasu. Tāpēc aiz ierastajiem oligarhu dežūraplausiem jaušams jaunās Krievijas kapitālistu šķiras apjukums. Galvenais jautājums, par ko savā starpā sačukstas uzņēmēji: kāpēc? Kāda ir izdedzinātas zemes un gruvešos pārvērsto pilsētu iekarošanas “megaprojekta” jēga? Rūpnieciskais Donbass tagad kļuvis par melno caurumu. Putina oligarhi nesaprot, kāpēc jāinvestē miljardi un jāveic intensīva papildu mobilizācija, lai ieņemtu sagrautas teritorijas, kamēr Krievijas infrastruktūra degradējas. Biznesa cilvēku izpratnē tā ir mežonīga nacionālās bagātības palieku utilizācija viena cilvēka impērisko halucināciju labad, īpaši situācijā, kad Kremlis piedzīvo akūtu līdzekļu trūkumu. Sankcijas un milzīgie tēriņi militāri rūpnieciskajam kompleksam ir aprijuši finanšu rezerves. Budžeta deficīta apstākļos valdība spiesta nodarboties ar reketu.
Putina vara šķērdēs resursus un slauks Krievijas biznesu
“Pasakas par “importa aizvietošanu” saduras ar realitāti. Iznīkst augsto tehnoloģiju sektors, Krievijā veiksmīgi funkcionē tikai munīcijas ražošana, kas sadeg Ukrainas stepēs. Putins vairs necer uz “naftas brīnumu” - ģeopolitisko satricinājumu un tirgus svārstību apstākļos paļaušanās uz negaidīti augstām izejvielu cenām pielīdzināma stratēģiskai pašnāvībai. Apzinoties, ka izejvielu eksporta ieņēmumi samazināsies, režīms pievēršas vietējiem resursiem. Nodevu slogs uzņēmējdarbībai kļūst par Putina nākotnes stratēģiju. “Brīvprātīgas” iemaksas, nodokļu palielināšana, “liekās peļņas” konfiskācija... Slaucamā govs vairs netiek barota - to vienkārši spārda, pieprasot vēl vairāk piena. Masveida uzņēmumu slēgšanas riski nerentabilitātes, darbaspēka trūkuma un sankciju spiediena dēļ Krievijas ekonomikai kļūst eksistenciāli. Uzņēmēji vaicā: “Cik ilgi varēs slaukt biznesu?” Shēmas ciniskākais aspekts, ka biznesa “dīrāšana” tiek pasniegta patriotisma aizsegā. Kamēr militārās rūpnīcas strādā trīs maiņās un privātais sektors balansē uz bankrota robežas, Putina elite stiprina korumpēto varas struktūras vertikāli. Karš jau ierasti ir ideāls aizsegs īpašumu pārdalei. Sajūtot ārkārtīgi negatīvo biznesa aprindu reakciju par ideju maksāt “biedru naudu speciālajai militārajai operācijai”, Putina bēdīgi slavenais runasvīrs Peskovs publiski noliedz to, ko zina pat bērni: Putins un viņa tuvākais loks iedzīvojas uz kara rēķina ar militāriem pasūtījumiem un Kremlim “nelojālu” aktīvu nacionalizāciju, burtiski izspiežot valsti kā citronu, lai paildzinātu Putina varas agoniju,” rezumē “Тенденции эпохи”.
