Vakara stundās ieejot Viļņas vecpilsētā, aina gandrīz vienmēr ir vienāda – pilni krogi, skaļas sarunas, cilvēki stāv kājās pie bāriem un gaida brīvu galdiņu. Tikmēr Vecrīgā, īpaši darba dienu vakaros, aina bieži ir pieklusinātāka. Daļa krogu ir pustukši vai aizņemti tikai daļēji. Šī atšķirība nav tikai sajūtu līmenī. To lielā mērā veido un ietekmē arī cenas.
Tūrista komplekts parasti ietver paēšanu un dažus alus kausus
Abās pilsētās vidējā alus cena vecpilsētas bāros ir diezgan augsta - ap 4-6 eiro par 0,5 l kausu. Tomēr būtiska nianse slēpjas apakšējā un augšējā robežā. Rīgā, īpaši Vecrīgā, tūristu vietās cena nereti ātri tuvojas 6-7 eiro, savukārt Viļņā biežāk sastopami četru eiro piedāvājumi ārpus pašām dārgākajām ielām. Rīgā arī 0,33 l alus, visticamāk, nemaksās ievērojami lētāk nekā 0,5 l. Starpība būs ne vairāk kā viens eiro.
Līdz ar to viena no būtiskākajām atšķirībām starp Viļņas vecpilsētu un Vecrīgu slēpjas ne tik daudz cenu līmenī, cik to diapazonā. Viļņā līdzās pastāv gan dārgāki, gan ievērojami pieejamāki krogi, un katrs no tiem atrod savu klientu. Turīgāki klienti izvēlas augstāka līmeņa restorānus, kamēr mazāk turīgi iedzīvotāji un tūristi pulcējas vienkāršākās vietās. Rezultātā vecpilsēta darbojas kā vienots organisms - cilvēku plūsma sadalās, bet nepazūd.
Rīgā situācija ir atšķirīga. Vecrīgā dominē vidējais un augstākais cenu segments, kas automātiski sašaurina auditoriju. Tie, kuri nevēlas vai nevar atļauties maksāt vairāk, biežāk izvēlas citas pilsētas daļas. Līdz ar to veidojas situācija, kur piedāvājums lielā mērā orientēts uz maksātspējīgiem tūristiem, bet trūkst plašākas, ikdienas publikas. Un tieši vidējā slāņa iztrūkums var būt viens no iemesliem, kāpēc Vecrīgas krogi biežāk paliek pustukši, kamēr Viļņas centrā dzīvība turpinās līdz vēlai naktij.
Līdzīga aina parādās arī ēdienkartēs. Vienkāršas vakariņas lētākā restorānā Viļņā parasti izmaksā ap 12-14 eiro, kamēr Rīgā - ap 14-15 eiro. Atšķirība nav dramatiska, taču Viļņā biežāk sastopami izdevīgi dienas piedāvājumi un komplekti, kas ļauj vakaru pavadīt ilgāk, neuztraucoties par katru nākamo pasūtījumu. Vidēja līmeņa restorānos cenas abās pilsētās var būt līdzīgas, taču Viļņā biežāk rodas sajūta, ka par to pašu budžetu iespējams atļauties vairāk.
To īpaši labi var redzēt vienkāršos ēdienos - piemēram, zupās vai dienas piedāvājumos. Viļņā vecpilsētas kafejnīcās zupa bieži maksā ap sešiem līdz deviņiem eiro, kamēr Rīgā tā biežāk ir septiņu līdz vienpadsmit eiro robežās. Arī šeit starpība nav milzīga, bet pietiekama, lai veidotu kopējo sajūtu - vakars Viļņas krogā budžeta kategorijas tūristiem ir maciņam draudzīgāka izvēle.
Palūkosimies no budžeta tūristu perspektīvas. Piemēram, Baltijas valstis bieži tiek apceļotas vienā braucienā - dažās dienās tiek apmeklēta gan Viļņa, gan Rīga, nereti arī Tallina. Taču ne katrs ceļotājs ir gatavs katru vakaru tērēt ievērojamas summas restorānos vai bāros. Lielākā daļa tomēr plāno savu budžetu, izvēloties, kur atļauties pilnvērtīgu vakaru un izklaides un kur vairāk nodoties nesteidzīgām pastaigām un arhitektūras aplūkošanai.
Šādā situācijā izvēle nereti nosveras par labu Viļņai. Tur plašākais cenu diapazons ļauj atrast vietu, kur iespējams gan paēst, gan iedzert, nejūtot pārmērīgu slogu maciņam. Savukārt Rīgā tas pats tūrists biežāk izvēlas kompromisu - paēst vienkāršākā, nomaļākā kafejnīcā ārpus Vecrīgas vai arī ierobežot vakara tēriņus.
Kāpēc pastāv šāda atšķirība?
Pandēmijas laikā Lietuvas valdība pieņēma vienu no būtiskākajiem lēmumiem ēdināšanas sektoram - samazināja PVN likmi restorāniem un kafejnīcām no 21% uz 9%. Šis samazinājums stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā un tika plānots kā pagaidu atbalsts nozarei, tomēr tika vairākkārt pagarināts. Tas palīdzēja nozarei augt un piesaistīt klientus, tādēļ tur ir tirgus ar plašāku piedāvājumu un lielāku konkurenci, un, līdz ar to, arī zemākām cenām. Lietuvas ēdināšanas uzņēmumiem tikai 2024. gadā nācās atgriezties pie PVN standartlikmes 21% apmērā.
Latvijā pirmās izmaiņas notiks tikai šogad - sākot ar 2026. gada 1. jūliju, pilotprojekta ietvaros līdz 2027. gada 30. jūnijam darbosies samazinātā PVN likme 12% apmērā atsevišķiem produktiem, bet ne ēdināšanas pakalpojumiem kā tādiem. Samazinātā likme šajā periodā tiks piemērota maizes, piena, mājputnu gaļas un olu piegādei.
Latvija pandēmijas laikā neieviesa samazinātu PVN likmi ēdināšanas nozarei. Nozare vairākkārt aicināja valdību šo likmi samazināt, taču tas netika izdarīts pat pēc pandēmijas. Sabiedriskajai ēdināšanai Latvijā joprojām tiek piemērota pilnā 21% likme, un diskusijas par samazināšanu notiek jau gadiem, bet bez rezultāta.
